Atvērtie faili

#43 Sputņik Victory: ko ar vakcīnu propagandu vēlas panākt Krievija?

Atvērtie faili

#45 Pandēmijā mobings pielāgojas interneta videi. Ko darīt?

#44 Kapraču bizness uz sērojošu tuvinieku rēķina

Vai Rīgā zeļ kapraču bizness uz sērojošu tuvinieku rēķina?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Dienas vidus Jaunciema kapos. Pie kapu kopiņām ar svaigiem ziediem cienājas stirnas. Tās šeit iezogas klusi un nemanāmi... gluži kā iespējamā korupcija. Lai gan uz papīra šķiet, ka apbedīšanas pakalpojumi Rīgā ir sakārtoti un nelikumīgu maksājumu iespējas izskaustas, Latvijas Radio kolēģa stāsts liek domāt, ka tik labi viss nav, – pelēki kapos ir ne tikai pieminekļi, bet arī samaksa.   

ĪSUMĀ:

Izspiešana

Ar tuvinieku nāvi Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons saskāries vairākkārt. “Man pašam nomira mamma pirms gada. Toreiz es atradu apbedīšanas biroju netālu no mājām. Salīdzinoši. Bija apbedīšana Garkalnes kapos, mums bija ļoti laba pieredze,” stāsta Tomsons.

Toreiz viņš maksājis apbedītājiem, un firma pati tālāk nokārtojusi visus jautājumus, kas saistīti ar kapa vietas izveidi un kapračiem. Aidim bijis tikai jāsarunā ar pašvaldību par vietu.

Kad pēc gada – šoziem – nomira sievasmāte, Aidis devās pa jau iemīto taku uz apbedīšanas firmu. 

“Bet Rīgā viss nav tik vienkārši. Rīgā man tomēr jābrauc pašam uz kapiem, tādā ziņā, ka man būs jāmaksā par kapu izrakšanu uz vietas, to caur firmu nevar nokārtot,” stāsta Aidis.

Sievasmātes apbedīšana bija plānota Rīgā, Jaunciema kapos, kur jau atdusas arī sievastēvs.

Sākumā Aidim bijis jānoskaidro, vai tur ir vēl vieta, jo kopš sievastēva bērēm bija pagājuši teju 20 gadi. Jāsaprot, kas tas ir par iecirkni, vai tur ir divvietīga kapu vieta.

Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons
Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons

Kapu pārvaldē Tomsons noskaidrojis, ka Jaunciema kapos vieta sievasmātei līdzās viņas dzīvesbiedram esot, nekas nav jāpērk klāt.

“Aizgāju līdz birojam, man bija jāizvēlas, kas man ir nepieciešams, vai es tur gribu skujiņas, vai man tur vajag kaut kādus papildu pakalpojumus. Nu, mums liela vajadzība pēc lieliem pakalpojumiem nebija, bet kapa izrakšana, kapa nokopšana, atrakšana, pēc tam skuju izlikšana, dvieļi kaut kādi, kas tur ir iekļauts visā tajā cenrādī. Tad kopējā summa jebkurā gadījumā pāri par 100 eiro bija, starp 100 un 200, precīzi neatceros.

Samaksāju, bet tad viņš man saka tā, bet jums ir jāaiziet tagad vēlreiz līdz tai kapu vietiņai un jāparāda kapracim, tieši kurā vietā rakt,” stāsta Aidis.

“Es tā kā nobrīnījos, jo man jau likās, ka viņi paši man iepriekš pateica, kurā vietā tā kapa vietiņa ir. Bet nu labi, aiziesim, mēs bijām kopā ar sievu. Aiziesim, apskatīsimies kopā to kapu. Bija sniegs tanī brīdi diezgan daudz sasnidzis un mīnus grādi,” viņš atceras.

Diena bija auksta. Daudz sniega. Tomsons ar sievu devās uz ģimenes kapavietu. Netālu stāvējusi automašīna.

“Laba mašīna,” smejas Aidis. “4X4 melns džips ar tumšiem logiem, skaists sunītis, vārdu sakot tā. Lai cilvēks tādu mašīnu nopirktu, protams, ir jāpelna labi, tas nu arī ir skaidrs.”

Atbraukušais bija kapracis, par kura pakalpojumiem Tomsons pirms brīža jau bija samaksājis. Viņš interesējies, kur būšot jārok. Trijatā devušies skatīties.

“Viņš pienāk klāt, saka – “jā, te viss ir šaurs, viss ir tā un šitā”. Nē, sniegu viņš netīrīšot, nu varbūt kāds iztīrīs, bet diez vai. Un vispār, viņam tik daudz darba un šitādos mīnusos rakt, viņš nerakšot!” stāsta Tomsons.

Kapa racējs licis skaidri manīt, ka būs jāmaksā klāt.

“Un kāpēc viņam ziemas laikā ir jāmokās, nu labi, rakt jau varot, bet vispār, zem 60 eiro viņš vispār neķeras klāt, ja viņam nepiemaksā klāt. Te jau, kā viņš saka, krūmiņus saglābt nevarēs, tos viņš nolauzīs, te ir tas kapakmens, to arī nāksies bišķi pabojāt un vēl kaut ko. Viņš skatās uz mani, es skatos uz viņu. Viņš saka, protams, varētu te uzlikt metālus priekšā, bet tad par to būs papildus jāsamaksā. Var jau arī tos krūmiņus apsegt, bet arī par to būs papildus jāsamaksā.

Vārdu sakot, varat samaksāt, tad es ķeros pie darba,” sarunu ar kapraci atstāsta Tomsons.

Kapracis stāstījis, ka no naudas, ko Aidis oficiāli samaksājis, viņam uz rokas paliekot tikai apmēram 30 eiro. Par tādu summu viņš vispār neesot gatavs strādāt. 

“Es saku: “Nu, ko tas no manis prasa?” Viņš saka, es te visu smuki izrakšu. Tad viņš kļuva ļoti laipns. Te viņš visu smuki apsegšot, te viņš atnesīs dēļus, te viņš notīrīs sniegu, te viss būs ļoti akurāti. Kad bēres beigsies, lai es pieeju pie viņa, viņš gaidīs.”

Aprunājies ar sievu, Aidis nospriedis, ka būs vien jāmaksā. Bēru izdevumi pieauguši vēl par nepilniem 100 eiro.

Bēru dienā kapracis bijis klāt. Visu bija izdarījis, kā nākas. Apstādījumi bija saglabāti, nekas nebija nolauzts. Arī tēva kapakmens nebija cietis.

Viss bijis tā, kā tam arī būtu jābūt bez papildu samaksas aploksnē. 

“Pēc bērēm gaidīja, kamēr mēs tur nodedzinām svecītes, mēs nesteidzāmies prom, mazliet pastāvējām pie tā kapa. Viņš bija atbraucis ar citu automašīnu, krietni pieticīgāku. Es pēc tam piegāju pie viņa klāt, iedevu prasīto summu. Viņš iedeva vizītkarti un sacīja, ka vispār viņam darba ir ļoti daudz. Bet viņš varētu to kapiņu ļoti skaisti sakopt un vispār – tā kā citi dara, tā nekas nesanāk, viņš kopjot vislabāk,” stāsta Tomsons.

Sacījis, ka strādājot arī kapakmeņu nozarē un varot pārtaisīt gravējumu kapakmenim, pievienojot otra cilvēka vārdu. Piedāvājis arī uzlikt marmora apmalītes, vasarā gaidīšot Aida zvanu.

“Nu tā es samaksāju, aizgāju, bet tā sajūta, protams, bija šķērma no tāda viedokļa, ka … Ja sākumā es nesapratu, kas notiek, pēc tam es, protams, nožēloju, ka man nav līdzi telefona, ka es neierakstīju to sarunu.

Otrkārt, es jau  apzinos, ka tas jau patiesībā ir... nu, kukulis tas nav, bet tā ir tāda izspiešana,” atzīst Tomsons.

Ģimenei sievas mammas nāve bija negaidīta. Torīt Aidis pat iedomāties nevarēja, ka jau pēcpusdienā būs jābrauc kārtot apbedīšana. Tas viss bijis emocionāli smags pārdzīvojums.

“Tu vēl neesi gatavs tajā mirklī domāt par iespēju kasīties ar kapraci. Tu centies tajā brīdi tikt tam notikumam pāri,” viņš piebilst.

Izņēmums vai sistēma?

Jaunciema kapi Rīgā ir vieni no diviem tā dēvētajiem atvērtajiem kapiem. Tas nozīmē, ka tur pie apbedījuma vietas var tikt ne tikai tādas ģimenes kā Tomsoni, kuriem kāds no tuviniekiem jau šajā kapsētā atdusas. Šajos kapos apbedījuma vietu var saņemt arī tad, ja neviens tuvinieks pirms tam šajā kapsētā zemes klēpī nav guldīts, bet mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Veids, kā pakalpojums praktiski tiek nodrošināts, liek domāt par sistēmiskām problēmām.

“Manuprāt, tā sistēma pašos Rīgas kapos ir uztaisīta tāda, lai šis darbotos,” sacīja Tomsons, atgādinot, ka administrācija vispirms cilvēkus sūtīja, “lai mēs kopā to kapu apskatītu”.

Tomsons uzskata, ka viņa pieredzētais nav viens atsevišķs gadījums, bet vispārēja prakse.

Vispirms no sērojošiem tuviniekiem oficiāli tiek paņemta nauda par kapavietas izveidi, bet pēc tam viņiem ir jāmaksā vēlreiz par visu to pašu – neoficiāli uz rokas.

“Ja es redzēju, ka Garkalnē ir uztaisīts tā, ka tur vispār nekādas domas par samaksāšanu nenāk ne prātā nevienam. Es firmai maksāju, un es labi redzu, par ko es maksāju, tā summa jau ir četru ciparu skaitlis. Tā ir pāri 1000 eiro, par mazāku tu nemaz nevari apbērēt. Nu tad vēl kādam papildus uz rokas maksāt šajos laikos! Nu tas, manuprāt, ir ļoti bēdīgi, un Rīgā izveidots apzināti,” saka Tomsons.

Vai neoficiālu maksājumu pieprasīšana no sērojošiem tuviniekiem ir Kapsētu pārvaldes darbinieku slēptais biznesa veids?  Latvijas Radio to līdz galam atšķetināt neizdevās.

Jaunciema kapsētas pārzine ir Anita Balode. Uzzinājusi par Latvijas Radio interesi saistībā ar Tomsona minēto gadījumu, Balode detalizētākā sarunā neielaižas un iesaka zvanīt pārvaldes juristam.

Savukārt jurists uz tālruņa zvaniem neatbild, un vēlāk neatbild arī pati Balode.

Sazināties nav iespējams arī ar kapraci, kas komunicēja ar Tomsonu, taču Latvijas Radio izvaicā viņa priekšnieku Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītāju Igoru Svincicki.

“Ļoti slikti! Ja mums nav informācijas, mēs nevaram arī reaģēt uz tādiem gadījumiem, tāpēc es aicinātu uzrakstīt Kapsētu pārvaldei, priekšniekam, tieši man, es garantēju, ka mēs noteikti veiksim pārbaudi un, ja apstiprināsies šis fakts, kad sekos arī rīcība,” sola Svincickis.

“Līdz šim mums informācijas par tādiem gadījumiem nebija, aicinām vērsties ar iesniegumu, un mēs garantēsim, ka nekas ar kapa vietu nenotiks un, protams, izmeklēsim šo konkrēto lietu,” viņš saka.

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem papildus tam, kas jau ir oficiāli samaksāts, kapračiem “uz rokas” nav jāmaksā.

Visi kaprači arī ir Kapu pārvaldes darbinieki. Atalgojums viņiem tiek aprēķināts atbilstoši padarītajam. Lai arī algas neesot lielas, kapu rakšanā nodarbinātie turas pie amata un lielas kadru mainības nav. Šobrīd arī tiekot pārskatīts atalgojums šiem cilvēkiem ar mērķi palielināt algas, stāsta Svincickis.

“Jaunciemā gan ir diezgan labas algas, jo tur arī darba apjoms ir liels, jo algas ir atkarīgas no padarītā darba. Mazas algas ir mazās kapsētās, kur darba apjoms ir mazs,” viņš skaidro.

Jaunciema kapi ir lielākā Rīgas pašvaldības kapsēta. Šobrīd tur nodarbināti četri kaprači.

Kapu pārvaldes priekšnieks sola noskaidrot, kurš no kapračiem izspiedis naudu no Tomsona. Visa informācija par katra darbinieka veiktajiem darbiem esot iegrāmatota un atrast varēšot – vajadzīgs viens iesniegums no Tomsona.

“Jebkuram, neskatoties uz algu, ir jāstrādā godīgi,” uzsver Svincickis.

Kapsētu pārvalde ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārziņā. Tam ir tikko amatā iecelts jauns vadītājs Edijs Pelšs, līdzšinējais Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas vadītājs. Arī viņš aicina ziņot par notikušo.

“Jautājumu izmeklēšana par iespējamiem korupcijas gadījumiem Rīgas pašvaldībā, kā arī šādu jautājumu novēršana vai padarīšana par neiespējamiem vienmēr būs mana augstākā prioritāte. Un, saņemot signālus par šādiem riskiem Rīgas pašvaldību kapsētās, arī šeit katrs gadījums tiks rūpīgi izmeklēts. Un ir saprotams, ka persona, kura apbedī savu tuvinieku, ir tādā emocionālā stāvoklī, ka nevēlas risināt tajā brīdī viņam ne tik nozīmīgu situāciju,” atzīst Pelšs.

Viņš uzsver, ka korupcijas izskaušanā ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

“Lai viņš sazinās ar mani personīgi, un esmu ieinteresēts šādus gadījumus novērst, es nesaku, ka es spēšu viņus visus novērst, bet tas var kalpot kā mācība citās līdzīgās situācijās,” saka departamenta vadītājs.

Arī finansējuma paaugstināšana kapračiem varētu mazināt korupcijas riskus, uzskata Pelšs.

“Nenoliegsim, šie kapu racēji nav augstas kvalifikācijas darbinieki, viņi mēdz būt arī bez izglītības. Un viņu atalgojums arī ir attiecīgi ļoti zems. Bet tas nekādā gadījumā neattaisno to momentu, kam jūs pievērsāt manu uzmanību,” norāda Pelšs.

Kapi nonāca arī KNAB redzeslokā, Rīgas domē sūdzību esot maz

Tomsona pieredzētais Jaunciema kapos nav vienīgais gadījums, kas liecina par prettiesisku maksājumu pieprasīšanu un vedina domāt par korupciju.

Laikā, kad Rīgas domi pārvaldīja saskaņieša Nila Ušakova un “Gods kalpot Rīgai” Andra Amerika tandēms, korupcijas apkarotājiem Rīgas iestādēs nācās viesoties regulāri. Par kapsētām atbildīgās pašvaldības struktūrvienības nebija nekāds izņēmums.

Pirms sešiem gadiem Kapsētu pārvaldes darbinieks tika pieķerts prettiesiska labuma prasīšanā no kāda mirušā piederīgajiem Bolderājas kapos.

Toreiz par labākas kapavietas ierādīšanu darbinieks vēlējies saņemt 100 eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki tobrīd pastiprināti bija pievērsušies Kapsētu pārvaldē notiekošajam un notiekošo piefiksēja.

KNAB redzeslokā topavasar bija nonācis ne vien šis ierindas darbinieks, bet arī viņa priekšnieks – Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Jānis Upītis.

Upītis tika aizturēts 2014. gada maijā aizdomās par 13 000 eiro kukuļa ņemšanu. Viņš no kādas firmas prasījis kukuli par nomas līguma pagarināšanu.

Saistībā ar notikušo Latvijas Radio lūdza viedokli arī Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centram, kura kompetencē vēl kopš Ušakova un Amerika vadīšanas laikiem ir jautājumi par korupcijas novēršanu Rīgas pašvaldības iestādēs.

Tās vadītājs Sergejs Novikovs stāsta, ka pēdējo 10 gadu laikā sūdzību par kādām nebūšanām Rīgas kapos neesot bijis daudz.

Nesen gan viena sūdzība saņemta.

“Pagājušā gada nogalē pie mums vērsās viena persona ar iesniegumu par iespējamu korupciju 1. Meža kapos. Un mēs veicām pārbaudi šajā sakarā,” stāsta Novikovs.

Sūdzības iesniedzējs pirms 10 gadiem noslēdzis līgumu par kapa vietas uzturēšanu, bet vēlāk izrādījies, ka līdzīgs līgums par šo pašu kapa vietu noslēgts vēl ar kādu citu cilvēku. Faktiski sanācis, ka viena kapa vieta pārdota diviem cilvēkiem.

“Interesantākais, ka kapa vieta brīnumainā veidā pārveidojusies no vienvietīgās, tas ir 5,2 kvadrātmetri, uz divvietīgo, tas ir 7,2 kvadrātmetri,” stāsta Novikovs.

Kad pirmais kapa īpašnieks uzzinājis, ka šī vieta vairs nepieder viņam, viņš vērsies Kapu pārvaldē. Bet tur saņēmis atbildi, ka pārvalde neko nevarot darīt.

Kad Novikova vadītā iestāde uzsāka pārbaudi par notikušo, Kapu pārvalde atzinusi savu kļūdu – tā viņi to nodēvējuši.

Taču notikušo vairs nevarējuši labot un kapa vietu rezervētājiem piedāvājuši problēmu risināt civiltiesiskā veidā.

“Mēs uzskatām šo pozīciju par nepareizu. Mūsuprāt, ja iestāde pieļāvusi kļūdu, tad pašai iestādei arī jālabo sava kļūda. Veicot šo pārbaudi, mēs atklājām arī virkni labojumu kapsētu grāmatās, tās ir vecas, papīra formātā, kur ir ieraksti par šo vietu, bet, kad šie ieraksti ir izdarīti, pirms 50 gadiem, 70 gadiem vai nesen, mēs nezinām. Vajadzīgas speciālas zināšanas, lai to noteiktu,” atzīst centra vadītājs.

Sūdzības iesniedzējs uzskatījis, ka vienas un tās pašas kapavietas rezervēšanu diviem dažādiem cilvēkiem varētu būt sekmējis kāds koruptīvs darījums.

Novikovs piekritis sūdzības iesniedzējam, tāpēc pārvaldes savāktos materiālus un secinājumos nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

KNAB lietu pārsūtīja Valsts policijai. Savukārt Valsts policija lietu izbeidza. Novikovs ar šādu rīcību neesot bijis mierā un atteikumu uzsākt kriminālprocesu apstrīdējis prokuratūrā. Tā savukārt šī gada sākumā likusi policijai lietu pārbaudīt no jauna, un tagad tiek gaidīts iznākums – policija procesu sāks vai tomēr atkal izbeigs.

“Viens tāds gadījums! Bet kopumā, raksturojot šo situāciju, mēs varam teikt, ka tagad ir krietni mazāk iespēju visādām koruptīvām darbībām, savulaik bija daudz vairāk,” uzskata Novikovs.

Tomsona ģimene domās, vai vērsties pārvaldē ar iesniegumu par notikušo

Novikovs uzskata, ka korupciju mazinot tas, ka pēdējo desmit gadu laikā ar apbedīšanu saistītie pakalpojumi ir konsolidēti. Vairs nav atsevišķi izdalīti tādi pakalpojumi kā kapa vietas ierādīšana, piešķiršana, rakšana, kapličas noma, kapa aizbēršana un tamlīdzīgi.

Visi šie pakalpojumi tagad ir pieejami vienā piedāvājumā, vienkāršotas arī formalitātes.

Taču kolēģa Aida Tomsona ģimenes pieredze, apglabājot tuviniekus, rāda, ka kapos viss vēl nav kārtībā. Piemēram, Garkalnē bijis iespējams visus maksājumus nokārtot oficiāli, savukārt galvaspilsētā Rīgā tas nemaz nav iespējams!

Tiesa, arī Garkalnes firmā, kārtojot apbedīšanas lietas, sākotnēji saņēmis aicinājumu maksāt skaidrā naudā un bez čeka – tas būtu lētāk.

“Kas man arī nepatika, bet es teicu – nē, es maksāšu oficiāli. Viņi teica, ka ar skaidru naudu, tad lētāk, ja ar pārskaitījumu, tad dārgāk. Es teicu, ka man ir skaidra nauda, man tiešām bija, mamma bija speciāli atstājusi bērēm, bet es maksāšu pilnu summu. Ar visu izsniegtu čeku. Nu firma to paņēma un pieņēma,” atceras Tomsons.

Rīgā izvēles iespējas nebija.

“Te Rīgā man ir iespēja izvēlēties tikai starp diviem variantiem, vai nu man noposta kapu un pēc tam tur viss ir jāpārstāda, salauž kapakmeni, vai arī otrs variants, tad man jāmaksā skaidrā naudā kapracim uz rokas. Nav iespējas izvēlēties to izdarīt godīgi un likumīgi,” uzsver Tomsons.

Tagad Aidis domā, ka vajadzēja teikt, – labi, ja tu neraksi, kāds cits raks, jo par šo pakalpojumu jau ir samaksāts. Vajadzējis toreiz doties pie kapu pārziņa un prasīt citu kapraci.

Taču sēru brīdī nav viegli domāt racionāli, kur nu vēl cīnīties ar negodprātīgiem cilvēkiem, kas sēras izmanto savam personiskam labumam.

Tagad Tomsonu ģimene domās, vai vērsties pārvaldē ar iesniegumu par notikušo.

Pēc Valsts kontroles un Satversmes tiesas iejaukšanas situācija kapsētās uzlabojas

Kopš neatkarības atgūšanas kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana ir pašvaldību ziņā. To kompetencē ir risināt jautājumus, kas skar kapavietu iedalīšanu un apsaimniekošanu, tajā skaitā dažādu samaksu noteikšanu.

Kā pašvaldībām sekmējas ar šo problēmu risināšanu, pirms dažiem gadiem pētīja Valsts kontrole.

“Mums bija interesanti šo jomu paskatīties un skatīties, kāda tur ir kārtība. Vai tajā brīdī, kad cilvēkam skumjajā brīdī, kad nepieciešams saskarties ar kapsētu pakalpojumiem, vai viss notiek tā, kā cilvēkam ir ērti,” stāsta Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Revīzija atklāja, ka daudzās vietās Latvijā apbedīšanas ziņā ir vairāki trūkumi.

“Sākot ar to, ka informācija nav ērti pieejama ne tīmekļa vietnēs, ne pie kapsētām, par to, kādā veidā iegūt kapa vietu, kādā veidā maksājumi ir veicami, kas ir visas citas darbības, kas ir darāmas, un turpinot jau ar to, ka daudzviet reģistri ar apbedītajām personām netika uzturēti pienācīgā kārtībā. Mēs redzējām pat situācijas, ka šie reģistri vienkārši tiek vesti kapu grāmatās, kuras ir absolūti, teiktu tā, nedrošs veids, kā glabāt informāciju,” uzskaita Korčagins.

Atsevišķām kapsētām šīs grāmatas vispār bija pazudušas, tāpēc cilvēkiem dažviet ir gandrīz neiespējami uzzināt, kur ir apbedīti viņu piederīgie, kā atrast viņus attiecīgajā kapsētā.

Vēl viena no problēmām bija pašvaldību atšķirīgā pieeja samaksai.

“Bija pašvaldības, kurās vispār nekādas maksas nebija, savukārt rekordistes bija citas pašvaldības, kurās bija līdz pat 8 dažādiem maksājumiem, kas cilvēkam bija jāveic. Sākot no kapa vietas ierādīšanas, līguma noslēgšanas, nomas maksa un vēl visu kaut ko citu, lai tikai varētu savus piederīgos apbedīt,” stāsta Korčagins.

Skaidrību par maksājumiem ieviesa Satversmes tiesa.

Pirms diviem gadiem tā vērtēja Jūrmalas domes saistošos noteikumus, kas paredzēja nomas maksu par kapavietas izmantošu. Tiesa atzina, ka kapu iznomāšana peļņas nolūkos ir prettiesiska. Pašvaldībām ir tiesības noteiktos gadījumos paredzēt maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar kapu uzturēšanu, taču šai maksai jābūt tiesiskai. Pelnīt no nomas maksas nav tiesiski.

Valsts kontroles padomes loceklis Korčagins iezīmē vēl vienu problēmu.

“Katrā pašvaldībā ir sava kārtība. Bija pašvaldības, kur astoņi dažādi maksājumi cilvēkam bija jāveic, lai apbedītu. Un tad, iedomājies, es pārbraucu pāri robežai, 20 kilometrus tālāk, un tur ir pavisam cita kārtība. Nav skaidrs cilvēkam, kas viņam jādara un cik maksājumu jāveic, jo katrā pašvaldībā ir sava kārtība,” saka Korčagins

Kopš revīzijas gan daudzi jautājumi esot risināti.

“Ļoti daudzas pašvaldības pēdējos gados ir ieguldījušas daudz pūļu kapsētu digitalizācijā, gan sakārtojot uzskaites jautājumus, gan nodrošinot šo informāciju pieejamu iedzīvotājiem,” saka Korčagins.

Top likums minimālajiem standartiem kapos

Korčagina ieskatā kapu apsaimniekošanā kopumā notikusi pozitīva attīstība, taču Valsts kontrole arī ieteikusi apbedīšanas pakalpojumu standartos noteikt visiem vienotu minimālo bāzi.

“Mums ļoti gribas sagaidīt likumu ar minimālajām prasībām, minimālajiem standartiem, noteiktu visā Latvijā,” atzīst Korčagins.

Un šāds likums top.

“Šobrīd esam plāna stadijā, kas jādara, ir zināms, termiņš ir 2023. gads, rindas kārtībā pēc reformas, pašvaldību likuma un tad būs kapi,” atklāj Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Vienota regulējuma apbedīšanas pakalpojumiem šobrīd nav. Tāda nav arī pašvaldību kapsētu izmantošanas un kapu vietu iegūšanas jautājumos. Tas reizēm rada atšķirīgu pieeju dažādās pašvaldībās.

Atšķirīga ir arī pārapbedīšanas kārtība. Daļa pašvaldību neveic apbedījumu kartēšanu un apbedīto reģistrēšanu. Tas rada problēmas, kuras risināt nākas arī gadiem ilgās tiesvedībās.

Turpmāk šos jautājumus iecerēts risināt, ņemot vērā arī Satversmes tiesas lēmumu kapu nomas lietā. Tas nosaka, ka demokrātiskai, tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves.

Oša stāsta, ka topošā regulējuma mērķis ir atrisināt dažādus jautājumus, kas vienā otrā pašvaldībā vai nu netiek risināti, vai tiek risināti atšķirīgi, dažreiz pārkāpjot cilvēktiesības, dažreiz arī nedodot pietiekami daudz informācijas. Tajā pašā laikā likums ļautu “pašvaldībām tādas specifiskas nianses, kas ir saistītas ar kaut kādu vietēju tradīciju vai kultūru, vai kādiem specifiskiem konkrētās teritorijas aspektiem”, risināt jau pašvaldības saistošajos noteikumos.   

Jaunais likums arī regulēs, kurš un par ko ir atbildīgs gadījumos, ja kapa vietu iekārtojums ir sabojāts, “kā notiek uzraudzība, kurš gadījumā, ja ir konstatēts kāds pārkāpums, uzliek par pienākumu zaudējumu atlīdzināt, vai vispār tam ir mehānisms”, stāsta Oša.  

Vēl viens no gadiem neatrisinātajiem jautājumiem ir par apbedījumu reģistrāciju. Arī to iecerēts risināt.

“Ir arī virsapbedījumu veikšana, kur ir kādreiz strīdi par nekoptām, sen pamestām kapu vietām, par kurām nav informācijas ne par personu, kas tur ir apbedīta, jo ir skaidrs, ka, pēc vietas spriežot, šī vieta nevarētu būt tukša, bet ka ar to jautājumu strādāt... Informācijas publiskošana, nekopto kapavietu apzināšana un aktēšana, tādas dažādas, vienveidīgi risināmas lietas visā Latvijā. Tas ir tas, ko mēs redzētu visiem kopīgi, vienādi organizētu,” skaidro Oša.

Likuma izstrādēs procesā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbosies ar pašvaldībām, Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Tiks uzklausīts arī nevalstisko organizāciju viedoklis. Aktīvu darbu pie likuma izstrādes plānots sākt pēc 1. jūlija. Šis termiņš nosprausts, jo ministrija vēlas dot laiku jaunizveidotajiem novadiem tikt vispirms iekšēji skaidrībā par to, kā turpmāk risināt šos jautājumus.

Jaunais likums varētu risināt daudzas gadiem iesīkstējušas problēmas kapu pārvaldībā, taču tādas sērgas izskaušanai kā prettiesiski maksājumi nepieciešami citi risinājumi. To izskaušana ir gan korupcijas apkarotāju, gan arī Rīgas jauno saimnieku rokās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti