Klusāk, nekā ierasts, pandēmijas ēnā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un līdz ar tām arī administratīvi teritoriālā reforma. Jau otrā vienpadsmit gadu laikā. Zemgales kultūrvēsturiskā novada teritorijā tas pēc būtības nozīmē atgriešanos kādreizējo rajonu robežās. Uzrunātie iedzīvotāji teica, ka šobrīd vēl svarīgāk nekā iepriekš ir saglabāt saikni ar vietējiem līderiem.

"Es domāju, ka pietiek muļķoties ar pagastiem, un galvenais, kas ir vajadzīgs, lai cilvēki katrā pagastā zinātu savus pārvaldniekus. Citādāk ieceļ vienu, ieceļ otru un neviens nekā nezina," sprieda Jelgavas novada iedzīvotājs Žanis.

Vēsturiski Zemgales politiskā karte, izņemot  Bauskas apkaimes novadus, bijusi iekrāsota zaļajā krāsā. Vai tā arī paliks, atkarīgs no  balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Un vismaz aptaujāto vidū vienprātība nevalda.

''Jelgavā, man liekas, ka, jā – tur jau ir aizsēdējušies," sacīja jelgavniece, kura savu vārdu nenosauca. Tikmēr Aivars sprieda: " (..) Vairāk ir tas, vai es redzu attīstību vai neredzu, un, ja es redzu attīstību, tad es nedomāju, ka kāds jauns pēkšņi varētu ko citu sākt darīt, jo attīstība jau notiek."

Attīstība notiek arī Bauskā, tomēr jau visus starpvēlēšanu gadus tā  bieži vien bijusi par iemeslu iedzīvotāju sašutumam.

"Pilnīgi noteikti mēs neesam apmierināti ne ar vienu jauno projektu, ja godīgi. Ir tāds teju kuriozs, ka, salīdzinot ar citiem novadiem,

Bauskā ļoti daudz ielu, piemēram, ir sataisītas, bet, kā tās ir sataisītas, tas, diemžēl, sajūsmu nevienam neraisa," atzina baušķenieks, laikraksta''Bauskas Dzīve'' žurnālists Uldis Varnevičs.

Bet vai pie varas esošo tautas kalpu paveiktie, nepaveiktie vai dažkārt, kā spriež iedzīvotāji, ne-prioritārie darbi  būs par iemeslu varas partijas aizslaucīšanai vēsturē?

"Es domāju, ka šoreiz mēs ne tik daudz runāsim par baušķeniekiem, cik par Rundāli, Vecumniekiem un Iecavu. Es domāju, ka tas nodrošinās to, ka Nacionālā apvienība savāks diezgan lielu ciparu no citiem novadiem. Es pieļauju, ka viņiem varētu būt ap 40% balsu, bet attiecīgi nebūs nevienas izteiktas partijas, kura ar viņiem  konkurētu," vērtēja Varnevičs.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka politikā nekas nav mūžīgs, bet novados, kur varas partijas dažviet nav mainījušās pat padsmit gadus, šoreiz visu izšķirs pievienojamie novadi.

"Protams, startēt no tādām pozīcijām ir daudz  labāk, nekā mēģināt izaicināt spēcīgu politisko organizāciju, taču, es domāju, ka tas vienalga būs pietiekami sarežģīti, jo mainās novadu robežas un līdz ar to mainās arī tā vēlētāju karte," sacīja Rajevskis.

Saeimā iekļuvušie jaunie spēki tagad  kļuvuši  par konkurentiem arī Zemgales pastāvīgajām varas partijām, kam zināmā mērā par labu varētu nospēlēt neveiksme pēdējās Saeimas vēlēšanās un pandēmija.

"Tiem, kas kontrolēs tos lielos novadus, būs lielāks administratīvais resurss, lai veiksmīgāk cīnītos par pārstāvniecību parlamentā, un izdarīts tiek viss, ieskaitot administratīvo resursu [izmantošanu], lai sevi padarītu atraktīvu,

taču neveiksmes, ko mēs redzam ar vakcināciju... Ne pārāk lielā administratīvi teritoriālās reformas popularitāte. Tas ir milzīgs spēks, ko mēs redzam pret esošajām varas partijām," teica politologs.

2017. gada vēlēšanās  Zemgalē piedalījās vien 43, 21% balsstiesīgo, bet 2013. gadā tikai 39,39% balsstiesīgo.