Vai privātu uzņēmumu nosaukumu līdzība valsts iestādēm maldina iedzīvotājus?

Privāti uzņēmumi, kuru nosaukumi līdzinās valsts iestāžu nosaukumiem, var maldināt – šādas bažas pauda Latvijas Radio klausītāji. Gan patērētāju tiesību sargi, gan politiķi problēmu apzinās, bet par risinājumu viedokļi dalās - daži gatavi diskutēt par regulējuma izmaiņām, citi norāda uz sabiedrības izglītošanu.

Vai privātu uzņēmumu nosaukumu līdzība valsts iestādēm maldina iedzīvotājus?Annija Petrova

    Šonedēļ izskanēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:baltica” stāsts par uzņēmumu „Latvijas hipotēka”. Pēc nosaukuma tas līdzinās savulaik valstij piederējušajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai.

    „Latvijas meža dienests”

    Latvijas Radio klausītāji nosauca vēl kādu uzņēmumu – akciju sabiedrība „Latvijas meža dienests”, kas pēc nosaukuma līdzinās valsts iestādei ''Valsts meža dienests''. Valsts iestāde par uzņēmumu ar līdzīgu nosaukumu uzzināja pirms vairākiem gadiem.

    “Viņi bija izmantojuši savā mājaslapā informāciju, kur ir mūsu, tas ir, Valsts meža dienesta, kontakti norādīti, neatsaucoties, ka tas ir Valsts meža dienests. Tādā veidā apzināti vai neapzināti maldinot cilvēkus, ka “Latvijas meža dienests” ir tas pats, kas Valsts meža dienests,” stāsta valsts iestādes pārstāve Selva Šulce.

    Toreiz rakstiski sazinājušies ar uzņēmumu, un vairs šīs informācijas mājaslapā nav. Šobrīd Valsts meža dienests gan norāda uz citu privātās kompānijas tekstu mājaslapā: „Par sevi stāstot, cik viņi ir labi un uzticami, kā uzticamības rādītāju min, ka atšķirībā no Valsts meža dienesta un valsts AS „Latvijas Valsts meži”, kuru “uzdevums ir administrēt un uzturēt valstij piederošos mežus”. Tas ir aplami, jo Valsts meža dienests veic uzraudzību un kontroli visos mežos, arī privātajos mežos un citu īpašnieku mežos.”

    Jebkuram privātā meža īpašniekam pirms koku ciršanas jāiegūst apliecinājums koku ciršanai. Šo apliecinājumu tiesīgs izsniegt tikai Valsts meža dienests, uzsver iestādes pārstāve Šulce.

    Tikmēr uzņēmumā „Latvijas meža dienests” Latvijas Radio norāda, ka uzsver tieši savu atšķirību no valsts institūcijām, to norādot arī komunikācijā ar mežu saimniekiem. Uzņēmuma padomes loceklis Oļegs Gulua gan nevarēja precīzi komentēt, kāpēc izvēlēts tieši šāds uzņēmuma nosaukums, jo tas izdarīts pirms 12 gadiem.

    Savukārt to, kāpēc iepriekš mājaslapā izvietojuši Valsts meža dienesta informāciju, Gulua skaidro, ka pirms gadiem desmit iedzīvotāji zvanījuši par to, kā atrast vienu vai otru mežniecību. Tāpēc bijušas atsauces uz Valsts meža dienesta birojiem un atrašanās vietām.

    Nosaukumu līdzība vienus maldina, citus ne

    „Jā, mēs esam redzējuši atsevišķus gadījumus, kad uzņēmumi ir ar varbūt ne tik daudz līdzīgiem [nosaukumiem]  kā valsts iestādēm, bet tā konstrukcija cilvēkiem rada iespaidu, ka tā ir valsts iestāde,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

    Privāti uzņēmumi mēdz izmantot nosaukumos vārdus, kas nav aizliegti, piemēram, „dienests” vai „Latvija”.

    Vītoliņa skaidro, piemēram, uzņēmums vienkārši veic parādu atgūšanu, bet rada iespaidu, ka tās ir valsts uzņēmuma veiktas darbības. Patērētāju tiesību aizstāvji dažās lietās vērtējuši privātu uzņēmumu nosaukumu līdzību valsts iestādēm.

    „Mēs pamatā vērtējam nevis tikai faktu, ka tur tas nosaukums ir, bet tās darbības visas kopumā. Jo mēs esam secinājuši, ka konkrētās situācijās gan nosaukuma dēļ, gan noformējuma dēļ cilvēkiem tiek radīts iespaids, ka tas ir obligāts maksājums, piemēram. Tā ka mēs vērtējam šādu darbību saistībā ar negodīgas komercprakses aizlieguma likumu. Ja tiek saskatīts tāds pārkāpums, tad, protams, tādas darbības var tikt veiktas,” norāda Vītoliņa.

    Uzņēmumu reģistrā dažkārt saņem zvanus par kāda komersanta nosaukuma līdzību valsts vai pašvaldību iestādei, vai arī tirgū jau ilgi strādājušam uzņēmumam.

    Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres vietnieks Sandis Karelis skaidro, ka pastāv virkne ierobežojumu nosaukumu reģistrēšanā: „Varam atteikt reģistrēt tikai tajā brīdī, kad šis pieteiktais nosaukums vai nu pilnībā sakrīt ar kādu jau reģistrētu komersantu, vai satur norādi uz Latvijas Republiku, valsts, pašvaldība vai uz kādu tieši iestādes nosaukumu.

    Bet līdzības gadījumā mums nav dota kompetence vērtēt un nereģistrēt ko tamlīdzīgu.”

    Karelis norāda, ka jautājums nav viegli risināms – kas vienam var šķist līdzīgs un radīt maldīgu priekšstatu, citam problēmas neradot.

    Vai Saeimā saskata problēmu?

    Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (''KPV LV'') par šo problēmu ir dzirdējis: „Cilvēki ir tie, kas cieš no tā, jo viņi, uzticoties un domājot, ka tā ir valsts iestāde, cieš no tā.” Vitenbergs gatavs diskutēt par regulējuma izmaiņu vajadzību šajā jautājumā.

    Problēmu redz arī Tautsaimniecības komisijas sekretārs Ivars Zariņš (“Saskaņa”): „Jau pats fakts, ka kāda privāta kompānija vēlas uztaisīt sev nosaukumu, kas ir tuvu līdzīgs kādai valsts iestādei, norāda uz to, ka viņi vēlas, lai jūklis rastos, lai viņus uztvertu par kaut ko citu, kas viņi patiesībā nemaz nav. Līdz ar to šeit var būt problēmas.”

    Vienlaikus Zariņš norāda, ka šo jautājumu būtu ļoti grūti regulēt. Zariņa ieskatā – ja cilvēki vēlas, lai ar viņiem manipulētu, to arī darīs. Tādēļ risinājums būtu sabiedrības izglītošana.

    Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Vītoliņa neuzskata, ka papildu regulējums nosaukumiem atrisinātu jautājumu, ja kāds uzņēmums ļaunprātīgi rīkojas. Centrā aicina ziņot par konkrētām aizdomām. Tāpat uzsver, ka cilvēkiem nopietni jāattiecas un jākonsultējas par būtisku lēmumu pieņemšanu un līgumu parakstīšanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti