Kopā ar valodniekiem LTV raidījums izveidojis 15 izplatītāko valodas kļūdu sarakstu:
Kļūda Nr. 15
Vārds “Pa” vārda “Par” nozīmē. Piemēram, pareizi būtu: viņš gāja pa ceļu, un viņi runāja par laika apstākļiem.
Kļūda Nr.14
“Tāpatās” vārda “tāpat” vietā.
Kļūda Nr.13
“Pie tam” vārda “turklāt” vietā.
Kļūda Nr.12
“Šitais”, “šitā”, “šis te”, “šim te”, “šo te” lietošana. Valodnieki mudina pareizi ir locīt vārdu “šis” vai “šī” un lietot un bez papildinājumiem.
Kļūda Nr.11
“Priekš tevis”, “priekš mums”, “priekš viņiem”. Latviešu valodā pareizi būtu izteikt bez vārda “priekš”, tā vietā lietojot datīvu. Piemēram, “man ir dāvana tev”, nevis “man ir dāvana priekš tevis”.
Kļūda Nr.10
Nepareizi lietot “uz doto brīdi” vai “dotajā momentā”. Pareizi būtu teikt “pašreiz”, “tagad” vai “patlaban”.
Kļūda Nr.9
Vārds “laicīgi” norāda uz pretstatu mūžīgam, piemēram, laicīga vara. Taču bieži to lieto nepareizi, raksturojot procesu ātrumu. Pareizi lietot “savlaicīgi” vai “laikus”.
Kļūda Nr.8
“Pa lielam” un “runa iet” var aizvietot ar vārdu “kopumā” un “runa ir par”.
Kļūda Nr.7
“Viņš” un “viņa” daudzi lieto arī par lietas, bet to lietot tikai par dzīvām būtnēm.
Kļūda Nr.6
“Patreiz”, lai gan pareizi ir “pašreiz”.
Kļūda Nr.5
“Nākošais” ir tas, kurš nāk. Bet par lietu vai notikumu secību jālieto “nākamais”.
Kļūda Nr.4
“Ar manīm”, “ar tevīm”, “ar mumsīm”, “ar jumsim” – tas virs ir nepareizi. Tā vietā lietojami vārdi: “ar mani”, “ar tevi”, “ar mums”, “ar jums”.
Kļūda Nr.3
Nepareizi lieto darbības vārdu “gatavojās”, “liekās” formas, runājot par tagadni. Pareizi būtu: “gatavojas”, “liekas”.
Kļūda Nr.2
“Viennozīmīgi” raksturo lietas vienu nozīmi, bet bieži lieto nepareizi, raksturojot ko neapstrīdamu. Labāk lietot “neapšaubāmi”, “noteikti”.
Kļūda Nr.1
“Ka” vietā tiek lietots “kad” palīgteikumu sākumā. “Kad” par norādi uz laiku.
Tāpat ikdienā cilvēki bieži lieto svešvārdus, liekvārdus, parazītvārdus, nereta ir tukšvārdība, no kuras valodnieki aicina izvairīties.
"Aizliegtais paņēmiens" kopā ar valodnieci, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesori Ilzi Lokmani vērtēja vairāku amatpersonu publiski runāto.
Piemēram, Valsts prezidents Raimonds Vējonis no amatpersonām nebūt nav labākais paraugs, kurā klausīties, kā pareizi runāt latviski. Prezidents, piemēram, lieto vārdu "tāpatās" un par lietām saka "viņas". Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība) ne LTV raidījumos "Viens pret vienu" un "Rīta panorāma", ne Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" nebija atrodama neviena no "Aizliegtā paņēmiena" uzskaitītajām 15 biežākajām kļūdām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) runā gana pareizi, lai gan bieži kļūdās ar "nākošā nedēļa", "nākošnedēļ" lietošanu. Turklāt apskatītajos piemēros premjera paustā doma nav pateikta veikli.
Sarežģīti ar latviešu valodas cildināšanu sokas ministriem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) bez kļūdām neiztiek. Turklāt valodniece arī norāda uz vārda "šis" nesamērīgu lietojumu: ""Šis" tiek lietots lieki, parazītiski. Bija vismaz četras vai piecas reizes, un "šis" būtībā ir norādāmais vietniekvārds latviešu valodā, kas norāda uz kaut ko mums vai nu tuvumā esošu, vai iepriekš pieminētu un zināmu. Bet šai gadījumā nebija jālieto, tik bieži vismaz nebūtu."
Satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) runā atrodami tādi vārdi kā "tāpatās", "viss nenotiksies", arī "kad" nepareizs lietojums.
"Literārajā valodā ir šķīrums, ka ir pakārtojuma saiklis "ka" un ir apstākļa vārds "kad", kas arī, protams, var ievadīt palīgteikumu, bet katram ir sava nozīme. Un, protams, gribētos, lai cilvēki, kas ikdienā bieži runā publiski, runā atbilstoši literārās valodas normām, jo mēs jau atdarinām valodā, arī neapzināti. (..) Tāpēc es domāju, ka
gan politiķiem, gan žurnālistiem, kuru galvenais darba rīks tomēr ir valoda, ir liela atbildība, un viņiem vajadzētu arī valodas normas ievērot," komentē Lokmane.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) runā pilns kļūdu spektrs: "iet runa", "uz doto momentu", "sevīm", "pa" lietošana vārda "par" vietā, arī "tepatās" un daudziem tipiskais "kad" vārda "ka" vietā.
Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ("Vienotība") bieža kļūda ir "kad" vārda "ka" vietā. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ("Vienotība") runā atrodami: "šī te", "šis te", "ar manīm", "tāpatā", "man liekās", arī "kad" vārda "ka" vietā. Labklājības ministram Jānim Reiram ("Vienotība") valodas kļūdas ir, bet ne pārāk daudz, piemēram, "patreizējā" un neatbilstoši lietots "viennozīmīgi".
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība) kļūdās ar virkni vārdu: "tāpatās", "nākošgad", "kad" vārda "ka" nozīmē, lai gan citos gadījumos atšķirību starp "kad" un "ka" viņa saprot. Zemkopības ministra Jāņa Dūklava kļūdas: "neiet runa" un jauc "kad" un "ka" lietojumu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ( Nacionālā apvienība) runā gandrīz tīri un raiti, vienīgā problēma: "par" vietā lieto "pa". Arī kultūras ministrei Dacei Melbārdei ir vairākas kļūdas, piemēram, "tāpatās" lietošana, arī "šie te", "dēļ savas aizņemtības".
"Te bija sarunvalodas vārds "tāpatās", kur vajadzētu teikt "tāpat". Ar šiem sarunvalodas elementiem droši vien ir tā, ka
katram cilvēkam ir kādi savi vārdi, kurus viņš ir ieradis lietot ikdienā un lieto arī publiskā runā. Tad vajadzētu apzināties, kuri tie ir un tos aizstāt ar literāriem ekvivalentiem," norāda valodniece.
Tomēr valodas izcilnieki ministru rindās ir. Gandrīz nevainojami runā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvicš ("Vienotība"), bet vislabākie paraugi ir izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Vēlreiz politiķu valodas kļūdas LTV raidījums sola pārbaudīt rudenī.
Vērtējot Saeimas deputātu runas, "Aizliegtais paņēmiens" izvēlas redzamākos no katra politiskā spēka.
Latviešu valodas vēsture īsumā
Latviešu un lietuviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un ietilpst baltu valodu grupā, kurā kādreiz bija arī prūšu valoda, kas gan beidza pastāvēt 17.gadsimtā.
Baltu valodas, tostarp latviešu uz tagadējām teritorijām atnāca kopā ar pašiem baltiem pirms aptuveni 4000 gadu.
Pirmās rakstiskās liecības par latviešu valodu datētas tikai ar 16.gadsimtu. Livonijas laikā, kad garīdznieki vietējiem ļaudīm centās pielāgot reliģiskos tekstus, latviski tapa luterāņu katehisms, katoļu katehisms. Lielā mērā mācītāji līdz pat 19.gadsimtam kļuva par galvenajiem latviešu valodas kopējiem.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas un plašākām iespējām mācīties seko jaunlatviešu kustība. Ar latviešu valodu īpaši aizraujas, piemēram, Juris Alunāns, kura darinātie jaunvārdi ir valodā aizvien, piemēram, vārds “virtuve”, “veikals”, “ārzemes”, “uzvalks”, arī Saeima. Tad sekoja Atis Kronvalds, Rainis ar Gētes “Fausta” tulkojumu, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns ar jaunvārdiem.
1908.gadā izstrādāta latviešu valodas rakstība, kāda tā ir pazīstama šodien.
Neilgi pirms pašas valsts neatkarības pasludināšanas, 1918.gada 4.janvārī, latviešu valoda beidzot ieguva oficiālas valodas statusu līdzās krievu un vācu valodai.
Par Latvijas valsts valodu latviešu valodu pasludina vien 1935.gadā.
Pārmaiņas nesa okupācijas gadi, kad Padomju Savienība grib, lai visu republiku iedzīvotāji sarunātos krieviski, latviešu valodu atstājot otrajā plānā, līdz Latvija atkal atgūst neatkarību.
Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vārdu "kad" lieto "ka" nozīmē, tāpat viņš saka "palicies", "nākošajam" un "iet runa". Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars runā bez kļūdām.
Tikmēr, klausoties "Saskaņas" deputāta Ivara Zariņa runu, Ilze Lokmane to vērtē kritiski: "Te bija sarunvalodā ļoti izplatītais "pa lielam", kuru, es domāju, nu nevajadzētu gan lietot no tādas publiskas tribīnes. Var atrast dažnedažādus aizstājējus atkarībā no tā, ko cilvēks grib teikt: "galvenokārt" vai "pirmkārt"."
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Nellijas Kleinbergas publiskajos izteikumos pamanāms, piemēram, "uz šo brīdi", ko vajadzētu aizvietot ar "šobrīd" vai "līdz šim brīdim". Nu pie frakcijām vairs nepiederošais deputāts Viktors Valainis jauc " ka" un " kad" lietojumu.
Saeimas deputātiem kļūdas ir, tomēr tik bieži kā atsevišķi ministri parlamentārieši ar latviešu valodas pareizrunu negrēko.
Turklāt starp deputātiem arī ir savi valodas tīrības uzraugi, piemēram, deputāts Ivars Brīvers (Latvijas Reģionu apvienība).
Saeimas runās gan netrūkst svešvārdu, kurus valodniece mudina aizstāt ar vārdiem latviešu valodā: "Ir arī vienkārši latviski vārdi, ar kuriem patiesībā var pateikt tieši to pašu un pat precīzāk."
Pārskatot vairāku pilsētu vadītāju publiskās runas, redzams – tajās netrūkst "kad" nepareiza lietojuma, arī vārdu "nākošais", "patreizējā", "dotajā brīdī". Valodas izcilniekus atrast neizdodas.
Starp citām amatpersonām ar daudzām kļūdām izceļas tiesībsargājošo iestāžu vadība.
Iespējams, tas skaidrojams vēsturiski, jo padomju laikos šīs iestādes bija ļoti rusificētas. Arī šīm amatpersonām ir problēmas ar pareizu "kad" lietojumu, arī izmanto tādus izteicienus kā "runa iet".
Nākas secināt, ka daudz kļūdu ir ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram: "pie manīm", "tāpatās", "patreiz", "šinī", "nākošais", "kad" vārda "ka" nozīmē un "savādāk" vārda "citādāk" vietā.
Savukārt kļūdas rakstītajā valodā labi redzamas sociālajos tīklos. Spilgtākās pērles no rakstītā "Facebook" šogad apkopojusi žurnāliste, laikraksta "Malienas Ziņas" galvenā redaktore Sandra Apine: tolete, bendzīns, airobika, avstiņas, fudbols, sareščīts, ščīvji, vejkals, kafeinīca, greifrukts, pustdienas, supsīdijas, meitelis un čemme, Sajma un ščūnis, bunba, dūņu mētelis, nēsmu, dokomenti, skaupelis, izstāde, steijks.
