ĪSUMĀ:
- Attālinātajās mācībās ar skolēnu špikošanu un plaģiātu saskaras gan Rīgā, gan Liepājā un Valmierā.
- Skolās stāsta - aizraušanās ar plaģiātismu fiksēta latviešu valodā, literatūrā, arī programmēšanā un matemātikā.
- Tāpēc skolotāji cenšas dažādot uzdevumus, kā arī dod radošākus uzdevumus. Ne visos mācību priekšmetos tas ir iespējams.
- Tāpat aizdomu gadījumos skolotāji mēdz mutiski pārbaudīt skolēnu zināšanas.
- Ierēdņi atzīst - ar šā brīža tehnisko nodrošinājumu ir grūti pārliecināties par skolēnu godīgumu.
Juglas vidusskolas direktores vēstule:
Mīļie skolēni, cienījamie vecāki un kolēģi!
Šobrīd izskatās, ka mācību gads būs jābeidz, mācoties attālināti, un tas nozīmē, ka skolēnu zināšanas vērtēsim ne tikai ar i/ni, bet arī atzīmēm un arī liecībās liksim atzīmes.
Visiem ir zināma skolēnu zināšanu vērtēšanas kārtība, taču laikā, kad mācāmies attālināti, reizēm ir grūti objektīvi novērtēt skolēnu zināšanas, jo rodas šaubas, vai darbs rakstīts patstāvīgi.
Šodien administrācijas sēdē diskutējām, kā rīkoties, ja skolotājam rodas šaubas par vērtējuma objektivitāti vai vērtējums krasi atšķiras (3 un vairāk balles) no tiem vērtējumiem, kas saņemti, mācoties klātienē.
Nolēmām –
šādās situācijās skolotājam ir tiesības lūgt, lai skolēns individuāli “aizstāv” savu darbu, piemēram, tiešsaistē vai telefoniski atbild uz jautājumiem par izlasīto darbu, atrisina vai izstāsta risinājuma gaitu identiskam uzdevumam, norāda avotus, kur guvis informāciju, apraksta veikto eksperimentu detalizētāk u.tml.
Ceru, ka šādu situāciju turpmāk nebūs, tomēr vēlētos vienoties ar skolēniem un vecākiem, ka mums katram jāuzņemas atbildība par paša paveikto.
Vēlot saņemt gandarījumu un prieku par to, ko darāt,
Aija Melle
Tā kā attālinātās mācībās ir grūtāk nodrošināt objektīvu vērtējumu, Valsts izglītības satura centrs sākotnēji aicināja skolēnu darbu ar atzīmi nevērtēt. Tagad kļuvis skaidrs, ka mācību gads arī beigsies attālināti, un atzīmes tomēr ir jāizliek.
Cenšas dažādot uzdevumus
“Špikošana ir bijusi aktuāla visos laikos – gan klātienē, gan attālinātās mācībās. Vienkārši šī situācija mūsdienās to ļauj izdarīt daudz “advancētākā” formā,” saka Juglas vidusskolas direktora vietniece Helēna Vilkosta.
Pēdējā laikā skola saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad skolēns par savu mēģinājis uzdot internetā atrastu vai no klasesbiedra pārkopētu darbu. “Tajā brīdī, kad vērtējums atšķiras par 2-3 punktiem no vidējā vērtējuma, kāds ir bijis klātienes mācībās, ļaujam skolotājam uzrunāt jaunieti un aicināt pārrunāt šo darbu – kas tur ir rakstīts, kādiem paņēmieniem viņš ir nonācis pie secinājumiem, aizstāvēt tos. Un skolotāji to izmanto,” stāsta Vilkosta.
Skola par to e-klases vēstulē informēja arī skolēnus un vecākus; iebildumus nesaņēma. Aizraušanās ar plaģiātismu fiksēta latviešu valodā, literatūrā, arī programmēšanā un matemātikā.
“Daži skolotāji pilnīgi uztaisa deviņus variantus, lai izvairītos no šādas situācijas un būtu objektīvāks vērtējums. Bet skolotāji izdeg, šādā formātā strādājot.
Tāpēc mēģinām rosināt, lai dod pēc iespējas radošākus uzdevumus, kur nav iespējams tā 1:1 norakstīt, kur ir jāieliek savas domas, attieksme, vērtējums.
Protams, eksaktajos priekšmetos ar to ir grūtāk,” stāsta Juglas vidusskolas direktora vietniece.
Pārbauda zināšanas arī mutiski
Ar atsevišķiem plaģiātiem saskārusies arī Liepājas Raiņa 6. vidusskola, bet izteiktu pieaugumu nenovēro. “Skolotājs jau jūt, ja bērns ir ļoti būtiski ir “progresējis” - pēkšņi no sešinieka uz desmitnieku. Skolotājs tad vienkārši mutiski uzdod pāris jautājumus, un tad jau ir skaidrs – zina vai nezina,” stāsta direktors Kārlis Strautiņš.
Strautiņš atminas konkrētu gadījumu, kad vecāki iebilduši: “Vai jums ir žēl, ka bērns tagad labāk mācās?” Bet pats skolēns savas zināšanas tālākā sarunā nav varējis aizstāvēt.
“Sevi jau neapmānīsi. Kādā brīdī tu tāpat klasē atgriezīsies, un tavas zināšanas būs tādas, kādas tās būs,” saka Strautiņš.
“Man palīdz internets”
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa savā klasē nav novērojusi, ka pēkšņi strauji uzlabotos bērnu sekmes latviešu valodā. Tomēr viņa atzīst, ka mānīšanos attālinātās mācībās ir ļoti grūti kontrolēt.
“Savām stundām beigās man vienmēr ir jautājums – uzraksti, kas tev izdevās, ko tu nesaprati, ko vajadzētu padziļinātāk dot. Viens puisis no 11. klases uzrakstīja: “Liekas, ka ar visu labi tiku galā, jo man palīdz internets.” Bet šiem uzdevumiem blakus ir arī mana teorija, ar to vajadzētu pietikt. Tas nozīmē, ka viņi balstās uz internetu.
Un es nespēju izkontrolēt, vai tas palīgteikums ir viņa paša izveidots, vai arī “man palīdz internets”,” stāsta Zariņa.
Grūti pārliecināties par godīgumu
Valsts izglītības satura centrā ziņu par būtisku plaģiātisma pieaugumu attālināto mācību dēļ pagaidām nav. Centra vadītājs Guntars Catlaks atzīst – ar šā brīža tehnisko nodrošinājumu ir grūti pārliecināties par ļoti godīgu patstāvīgā darba izpildi.
“Viens no mūsu ieteikumiem attālinātā procesa beigām un vērtēšanām bija pēc iespējas vairāk izmantot tiešsaistes nodarbības. Jo sarunas procesā [plaģiāts] nav iespējams. Tad skolēns mutiski aizstāv savu uzdevumu un to paskaidro,” norāda Catlaks.
Uzrunātie skolotāji ir vienisprātis, ka arī šī ir daļa no mācību procesa – apjaust, ka mācos sev, nevis atzīmei.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas kopš 12. marta izsludināta Covid-19 ierobežošanai, noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos. Arī mācības skolās notiek attālināti.
