ĪSUMĀ
- Pēc 22 gadiem ASV profesors Uģis Gruntmanis nolēma atgriezties un strādāt Latvijā.
- Gruntmanis nedabūja amatu ne Stradiņa slimnīcas valdē, ne padomē.
- Kardiologs Ērglis noliedz, ka viņam būtu teikšana par vadības konkursiem Stradiņa slimnīcā.
- Pēc tam Gruntmanis cerēja vadīt Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centru, taču arī šis postenis izrādījās nepieejams.
- No valdes locekļa amata Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gruntmanis atteicies.
- Profesors Valdis Pīrāgs: Ievēl un izvirza nevis gudrākos, spējīgākos līderus, bet tieši otrādi.
- Viņķele nepiekrīt, ka Gruntmaņa vai Pīrāga piemērs liecinātu par ksenofobiju medicīnā.
- Neiroķirurgs Jānis Šlēziņš un kardiologs Roberts Feders pēc atgriešanās no ārzemēm veiksmīgi turpina darbu Latvijā.
- Stradiņa slimnīcas vadība aicinājusi Pīrāgu atrast Gruntmanim vietu slimnīcā.
Meklē vietu Latvijas medicīnā
Pēc 22 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs dakteris Uģis Gruntmanis ar ģimeni uz Latviju pārcēlās pērn. Saiti ar Latviju Gruntmanis nebija pārrāvis ne brīdi. Būdams Teksasas Universitātes profesors un iekšķīgo slimību rezidentūras vadītājs, viņš pie sevis aicināja Latvijas jaunos ārstus. Ar daktera labvēlību jaunu pieredzi Amerikā guva 30 mediķi no Latvijas.
Gruntmanis arī sekoja Latvijas veselības aprūpes attīstībai un, ja pamanīja nejēdzības, par tām rakstīja preses publikācijās un sociālajos tīklos.
Piedāvāja šķietami loģiskus sistēmas uzlabojumus, kā arī lasīja lekcijas.
Esot Amerikā, Gruntmanis bija padomnieks dažiem ministriem, arī Ilzei Viņķelei (“Attīstībai/Par!”), kad viņas pārziņā bija labklājības joma. Abi tagad strīdas sociālajos tīklos, tomēr Gruntmanis uzslavēja Viņķeli kā zinošu ministri un atzina - kaunas par laiku, kad bija viņas ārštata padomnieks.
“Piekritu būt tai pozīcijā, kur es neko neizdarīju, tie laikam bija kādi seši vai septiņi mēneši. Man nekādi padomi netika prasīti, es nekādus padomus netiku devis. Atklāti sakot, man kauns par to,” viņš atzina.
Pēdējās Valsts prezidenta vēlēšanas Gruntmanis sauc par ceļu uz labāku Latviju. Arī viņš vēlējies dot lielāku artavu Latvijas uzlabošanā, taču izrādījās, ka Latvijas medicīnā Gruntmanim vietas nav.
"Diemžēl tie daži cilvēki, kas ir pie varas dažādos augstākās izglītības un medicīnas ešelonos, viņiem ir postpadomiskā, noslēgtā, vietu aizsargājošā “ko viņš te grib” tipa domāšana. Daudzi cilvēki atbrauc, to konstatē un aizbrauc,” sacīja Gruntmanis.
Neieņemamais ''stradiņu'' cietoksnis
Gruntmanis bija pieteicies konkursos uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes vadītāja un padomes locekļu amatiem, taču nedabūja nevienu no tiem.
Pērn Veselības ministrija izsludināja konkursus uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomju locekļu amatiem, kas strādās ar veselības aprūpes, finanšu un pārmaiņu vadības jautājumiem. Personāla atlases uzņēmuma ''Amrop'' vadošā pētniece Aiga Ārste-Avotiņa stāsta, ka katrā profilā uz vienu vietu pretendēja gandrīz desmit cilvēki.
“Apzinoties, ka tam veselības aprūpes profilam Latvijā nav daudz kandidātu, kas var, kam ir reāla vadības pieredze, vadot veselības aprūpes organizāciju, kas ir pietiekami liela un kur ir labās prakses piemēri, tad šim veselības profilam mēs novienojāmies ar pasūtītāju, ka mēs uzrunāsim kandidātus arī no tuvējam ārvalstīm,” sacīja Aiga Ārste-Avotiņa.
Veselības aprūpes joma Stradiņa slimnīcā uzticēta Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Kauņas klīnikas ģenerāldirektoram Renaldam Jurkevičam. Pārējos divos profilos kandidāti bija vietējie.
Ārste-Avotiņa uzskata, ka konkurss bija godīgs un caurspīdīgs. “Nominācijas komisijas sastāvs bija ļoti sakarīgs, bija daudz cilvēku, kam ir saskare ar medicīnas aprūpes sektoru gan kā praktiķiem, gan ne kā praktiķiem. Un tie bija pietiekami dažādi cilvēki - no administratīvā resora, pārstāvēts darba devēju viedoklis,” atzīmēja Ārste-Avotiņa, piebilstot, ka nominācijas komisijā bija cilvēki, kas ir vadījuši lielas organizācijas, minot, "Veselības centra 4" vadītāju Māri Rēvaldu un "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdi Vancoviču. Personāla atlases eksperte sacīja - tādi, kas nepieļautu iejaukšanos konkursā no malas.
Diskusiju vērtētāju vidū nebijis daudz. Lielākās bijušas par to, kā no deviņiem uzvarētājiem sakombinēt trijniekus visām trim universitātes slimnīcām.
“Izveidot tos salikumus tādus, ka ne tikai tā pieredze ir savstarpēji papildinoša, bet ka viņi arī pēc cilvēciskajām īpašībām viens otru papildina. Jo tu vari atrast komandā zvaigznes, bet, ja viņi nestrādā visi kopā, tas nebūs produktīvi. Jo ir cilvēki, kas ir ideju ģeneratori, bet lai nav tā, ka visi tikai rada idejas, bet nav, kas tās noved līdz galam,” uzsvēra Ārste-Avotiņa.
Bijis svarīgi, lai trijotne spētu sastrādāties. Vai radušās bažas, ka Gruntmanis šādā trijniekā neiederēsies, viņa nekomentē.
Tikmēr Gruntmanis konkursu norisi kritizē, lai gan atzīst, ka padomes atlase bijusi labāk organizēta nekā valdes izvēle. Kaut vai tādēļ, ka padomes konkursa komisijā piedalījās arī mediķi – kā Rēvalds un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Viens no Gruntmaņa priekšlikumiem bija, ka ārstiem jāstrādā vienā darba vietā. Viņš domā, ka šis piedāvājums viņam iegrieza.
Tāpat Gruntmanis uzsvēra, ka neviens no konkursa komisijas locekļiem, kas bija no labas pārvaldības principa vietām, nekad nav mācījies vai strādājis universitātes slimnīcās Eiropā vai pasaulē, vai piedalījušies pārvaldības procesos šajās slimnīcās. “Ja ASV intervē kādam vadošam amatam, tad tie, kas izvērtē, ir ar līdzīgu kalibru, lai var saprast kandidāta vīziju,” piebilda Gruntmanis.
Starp vērtētājiem vēl bija, piemēram, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs, Dzintra Gasūne no Pārresoru koordinācijas centra.
Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” uzrunātie konkursa komisijas locekļi sniegt komentārus par konkrētiem kandidātiem nevēlējās.
Aizsilniece sacīja, ka balsojumā par Gruntmani atturējusies, jo ārstu labi pazīstot, bet piebilda, ka Gruntmanim ir pieredze tikai darbā ar studentiem un zinātni, bet ne lielu uzņēmumu vadīšanā, kas šajā gadījumā bijis svarīgi.
Savukārt Grafs vienīgi norādīja, ka Gruntmanis bijis starp labākajiem pretendentiem. “Ceru, ka Latvija tuvākajā laikā novērtēs unikālās zināšanas, kas viņam ir, bet attiecībā uz ''Stradiņu'' padomi, tas tiešām bija pārliecinošs process, kur šie profesionāļi sacenšas, tur viss ir korekti,” sacīja Grafs.
Gruntmanis īpaši kritizē konkursu uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu. Tur komisijā bija trīs Veselības ministrijas ierēdņi, Pārresoru koordinācijas centra juriste un Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra.
“Es to negribētu teikt ar kaut kādu pārākuma vai iedomības sajūtu, bet neviens no šiem cilvēkiem nekad mūžā nav strādājis universitātes slimnīcā. Viņi nezina, kādai būtu jābūt apmācībai, kādai būtu jābūt zinātnisko projektu organizācijai, kādiem jābūt kvalitātes mērījumiem slimnīcā. Tas varbūt pārspīlēts, bet sastādīt komisiju no 6. klases skolēniem, kas izvērtētu 12. klases skolēnu zināšanas...” sacīja Gruntmanis.
Prezentējot savas ieceres, Gruntmanis minējis Eiropas un pasaules klīniku labākos piemērus. Rosinājis kārtību, ka vadošos amatus var ieņemt uz noteiktu termiņu.
Gruntmanis sprieda, ka uzvarētājs, bijušais veselības ministrs Rinalds Muciņš, labāk pārzināja Latvijas likumus un Ministru kabineta noteikumus lielo slimnīcu pārvaldībā. Viņš sacīja - ja būtu zinājis, ka tos prasīs zināt tik skrupulozi, būtu iekalis no galvas.
Latvijas Radio netika ļauts iepazīties ar konkursa vērtēšanas dokumentiem un uzzināt kandidātu vērtējumus, jo šo informāciju sargājot datu regula.
Neoficiālās sarunas
Neoficiālās sarunās ārsti min, ka Gruntmanim kaitēja viņa asā mēle un vēlme saļodzīt sistēmu, tai skaitā to, kuru izveidojis ārsts kardiologs Andrejs Ērglis – ietekmīga figūra Stradiņa slimnīcā.
Ērglis ir slavens ar stentu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Stentus lieto, lai atvērtu nosprostotus asinsvadus, tā novēršot sirdslēkmi. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” savulaik atklāja, ka Latvija stentu izmantošanas ziņā izceļas pasaules mērogā un pieļāva, ka šo invazīvo metodi izmanto pārāk bieži, pat gadījumos, kad varētu izlīdzēties ar zālēm. Gruntmanis jau tolaik kritizēja, ka šī programma ir pārāk necaurspīdīga un ļauj lielai valsts naudai nonākt pie konkrētiem ārstiem. Tāpat viņš aizrādījis par klīnisko pētījumu finansējuma neskaidrajiem ceļiem.
Ērglis noliedz, ka viņam būtu teikšana par vadības konkursiem Stradiņa slimnīcā.
“Domāju, ka šajā jautājumā tas ir stipri pārspīlēts. Es varu izteikt savas domas par vienu vai otru ideju, bet principā es nekad nedomāju izteikt savas domas attiecībā uz kaut kādiem posteņiem par vienu vai otru cilvēku. Tas, ka man ar Gruntmaņa kungu kādreiz nav sakritušas kādas idejas kaut kādos jautājumos, tā tas vienkārši ir, tur neko nevar darīt, bet man nekad īstenībā neviens nav prasījis neko sevišķi, izņemot kaut kādas tādas personiskas sarunas. Es patiešām neesmu bijis tuvu nevienai komisijai, diskusijās par viena vai otra cilvēka pieņemšanu darbā,” uzsvēra Ērglis.
Gruntmanis saka - esot uzņēmies tādu kā mikrofona lomu, publiski runājot par problēmām medicīnā. Latvijas ārsti viņu atbalsta, bet baidoties viedokli paust publiski.
Likvidētā vakance
Pēc neveiksmes valdes un padomes konkursos Gruntmanis cerēja vadīt Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centru. Patlaban tam nav vadītāja, taču arī šis postenis izrādījās nepieejams.
Endokrinoloģijas nodaļas virsārste Lauma Jaunozola, kura Gruntmani uzskata par augsta līmeņa speciālistu, stāstīja, ka visi septiņi centra ārsti aicinājuši slimnīcas valdi Gruntmani pieņemt darbā par centra vadītāju.
Ārstu iesniegumu, kurā lūgts Gruntmanim uzticēt Endokrinoloģijas centra vadību, slimnīcas valde saņēma 27. februārī, bet izrādījās, ka vairākus gadus stāvējusī vakance februāra sākumā likvidēta.
“Vakance tika likvidēta šī gada februāra sākumā, pamatojoties uz to, ka bija lūgts izveidot viena parasta ārsta vakanci un, ņemot vērā to, ka šī amata vieta bija brīva ilgstošu laiku, kas liecina, ka nebija nepieciešams to aizpildīt, darbi tāpat tika paveikti,” skaidroja Stradiņa slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere.
Ārste Jaunozola joprojām ir pārliecināta, ka Gruntmanis būtu liels ieguvums gan pacientiem, gan slimnīcai. “Viņam ir arī redzējums, kā Latvijas medicīnas nozare varētu tālāk attīstīties un sakārtoties. Līdz ar to viņa vēlme būt tādās lēmumu pieņēmēja pozīcijās ir ļoti saprotama,” viņa atzina.
Viens no iemesliem, kāpēc jaunie ārsti aizbrauc uz ārzemēm, ir zemais atalgojums. Otrs iemesls – viņi Latvijā nav sajutuši atbalstu un izaugsmes iespējas, sprieda Jaunozola.
“Uģis Gruntmanis, tieši runājot par šo sāpīgo lietu, kas joprojām daudzu gadu garumā nav sakārtots, ir nokaitinājis daudzus. Skaidrs, ka medicīnā atalgojuma sistēma nav sakārtota, te nav vienlīdzības. Jo nav jau noslēpums, ka visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki par citiem," sacīja Jaunozola.
Valdes locekļa vieta Austrumu slimnīcā
Vēl pirms Stradiņa slimnīcas konkursiem Gruntmanim piedāvāts valdes locekļa amats citā - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Dakteris neslēpa, ka par to runājis ar Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti un uz to pamudinājusi veselības ministre Ilze Viņķele.
Gruntmanis skaidroja, ka viņam bez konkursa tika piedāvāts valdes locekļa amats uz vienu gadu. Tolaik vēl neesot bijis paziņots, ka būs konkurss uz ''stradiņu'' valdes vadītāja vietu, bet bijis zināms par padomi. Viņš, izrunājoties ar Paeglīti, sapratis, ka negrib būt iecelts politiski kādā amatā uz vienu gadu, jo tas esot ļoti īss periods, lai uzsāktu un spētu īstenot būtiskas reformas. Gruntmanis arī uzsvēra, ka, ja būtu amatu pieņēmis, nevarētu piedalīties konkursos uz Stradiņa slimnīcas valdes vadītāja un padomes locekļu amatiem.
Jaunozola norādīja, ka Gruntmanim pārmet to, ka atbraucis un uzreiz vēlas ieņemt kādu amatu, nevis pastrādāt par ierindas ārstu. Viņa piekrīt, ka tas ir diskutējams jautājums, bet, no otras puses, sākotnēji viņš nemaz nevarēja strādāt kā ierindas ārsts, jo nebija Latvijas sertifikāta. Lai iegūtu atļauju Latvijā strādāt par ārstu, Gruntmanim bija jākārto eksāmens.
Gruntmanis pēdējās vēlēšanās pauda vēlmi kandidēt arī uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora amatu, taču viņš tam nekvalificējās, jo viņam nav doktora grāda.
Profesors Pīrāgs: Ievēl un izvirza nevis gudrākos, spējīgākos līderus, bet tieši otrādi
Endokrinologs, Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs bija viens no pirmajiem, kurš pēc vairākiem gadiem ārzemēs, Vācijā, kur aizstāvēja arī savu doktora grādu, atgriezās Latvijā. Tas notika 1995. gadā. Viņš atzina, ka pats esot sadūries ar to, ka ir nelabvēlīga attieksme pret augstāk kvalificētiem kolēģiem, kas atgriežas pēc studijām vai darba ārzemēs.
“Sākotnēji slimnīcas vadība, runa ir par Stradiņa slimnīcu, man solīja, kad atgriezīšos, uzreiz būs nodaļas vadītāja amats. Kad atgriezos, pēkšņi steigā bija iecelts cits vadītājs. Respektīvi, ir šis grieķu vārds „ksenofobija” - bailes no svešā. Svešais rada iekšējus draudus iekšējai videi, kas pati nav par sevi droša. Un otrs latīņu termins ir mediokrātija, kas nozīmē, ka valda nevis izcilākie, bet viduvējākie. Respektīvi, Latvijā izvirza cilvēkus, kas īstenībā ir viduvējības [..]. Paradoksālā veidā ievēl un izvirza nevis gudrākos, spējīgākos līderus, bet tieši otrādi,” par medicīnas vidi skarbi izsakās Pīrāgs.
Privātajā biznesā tas nav redzams, sacīja Pīrāgs. Bet valsts un akadēmiskajā sektorā toni nosaka nevis ideja, bet interešu grupas. “Veidojas šī klanu sistēma, tā vietā, lai būtu brīva, radoša konkurence, ka izvirzās spējīgākais, nevis draudzīgākais vai pakalpīgākais. Tas būtu jāpārvar. Ceru, ka šie ir pēdējie pieci gadi, kopš šī vecā sistēma vēl strādā,” uzsvēra Pīrāgs.
Pīrāgs atgriezās no Vācijas ar „Volkswagen” fonda stipendiju, kas piešķirta par labāko gada zinātnisko publikāciju. Par naudu drīkstēja pirkt laboratorijas iekārtas, lai turpinātu zinātniskos pētījumus. Atceroties notikumus pirms teju 20 gadiem, Pīrāgs stāstīja: “Es faktiski aprīkoju Stradiņa slimnīcā laboratoriju, no kuras vēlāk izveidojās tagadējā personalizētās medicīnas laboratorija. Mans kabinets desmit gadus bija mitrā pagrabā. Tur es varēju nodarboties ar pētniecību un studentu izglītošanu. Un tad pakāpeniski, kad bija nemieri Stradiņa slimnīcā, iniciatīvas grupa, mēs gribējām veidot universitātes slimnīcu, bija konflikts ar Latvijas Medicīnas akadēmiju, kuras pārraudzībā toreiz bija slimnīca. Un tad pēc tam, kad tā partija, kurai es piederēju, uzvarēja, es kļuvu par slimnīcas izglītības zinātnes direktoru.” Ārsts precizēja – runa ir nevis par politisko partiju, bet domubiedru grupu.
Komentējot Pīrāga stāstīto, veselības ministre Ilze Viņķele sacīja: “Patiesība ir kaut kur pa vidu. Pīrāga kungs izstāstīja savu rūgto pieredzi. Viņa gadījums apliecina, ka ar mērķtiecīgu darbu cilvēks spēj pierādīt sevi un izcīnīt, iegūt šo vietu ar lielu ietekmi. Man, protams, ir jājautā, kā tā ietekme tiek izmantota un kas tad tai slimnīcā ir vērsts uz labu?”
Taču ministre nepiekrīt, ka Gruntmaņa vai Pīrāga piemērs liecinātu par ksenofobiju medicīnā.
Viņķele uzskata, ka Gruntmanis ir ārkārtīgi emocionāli un aizvainojoši komentējis Latvijas veselības aprūpes sistēmu. “Kad reizēm palasa, šķiet, ka mēs dzīvojam akmens laikmetā, kur neviens bez atbraucējiem neko nejēdz. Tā ka es pilnīgi kategoriski noraidu spekulācijas, patiesībā nepatiesus apvainojumus tajā, ka kāds tiek neievēlēts konkursa kārtībā tādēļ, ka pauž kritiskas piezīmes. Es pati kā nozares vadītāja varu teikt, ka caur cilvēkiem, kas nāk ar jaunām idejām un piezīmēm, tikai tā to sistēmu var pilnveidot un uzlabot,” uzsvēra ministre.
Tomēr Viņķele piekrīt, ka veselības sistēma jauniem cilvēkiem nav pretimnākoša. "Es arī zinu, ka virkne profesionālo asociāciju ne vien pret cilvēkiem, kas atbrauc no ārzemēm, bet jaunajiem speciālistiem, kas beidz šeit augstskolas, ir ārkārtīgi nepretimnākoši, faktiski to situāciju varētu raksturot kā tādu slēgtas vides turēšanu ar vienu no mērķiem, kas, pieļauju, ir konkurences mazināšana,” sacīja Viņķele.
Stradiņa slimnīcas ārsts un 13. Saeimas deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") arī ir viesojies pie Gruntmaņa ASV. Viņš piekrīt, ka medicīnā ir daudz problēmu, tāpēc devies politikā.
“Diemžēl mēs to redzam, ka cilvēki, kas vēlas veikt, es teiktu, pozitīvas pārmaiņas gan lielajās slimnīcās, gan valsts veselības aprūpes sistēmā kopumā, nav vēlami,” sacīja Skride.
Arī Skride kritizē slimnīcu padomju konkursu. “Es tādā salīdzinājumā varu teikt, ka tas, ko es gaidīju kā komisijas vadītājs, bija atrisināt tādu cieto riekstu, tiešām izvēloties šīs padomes, bet nu šoreiz tas tika izpildīts kā tāds vienkāršs vingrinājums, tipveida uzdevums, un tāds nu ir šis rezultāts,” viņš piebilda.
Līdzīgi kā Gruntmanis arī Skride pieļauj, ka cilvēkiem ir bail no pārmaiņām, tāpēc konkursos izvēlas kandidātus, kuri savā rīcībā ir prognozējamāki.
Citu pieredze
Raidījums „Atvērtie faili” uzrunāja vēl citus ārstus, kuri nesen no ārvalstīm pārcēlušies uz Latviju. Viņu sajūtas ir dažādas. Neiroķirurgam Jānim Šlēziņam pēc darba Lielbritānijā neviens nav licis šķēršļus, lai sāktu strādāt Stradiņa slimnīcā. Šobrīd gan viņš ir ārsts Bērnu slimnīcā un privātpraksē.
“Jautājums droši vien ir par to, vai tā pieredze kādam šķiet vērtīga un izmantojama, vai kādam tā interesē. Es biju labās slimnīcās, labās vietās, kur es daudz ieguvu un iemācījos, kaut kas no šīm zināšanām būtu piemērojams un pielietojams arī Latvijā. Bet es neizjutu interesi par šīm zināšanām, neviens man nelūdza stāstīt, ko mēs varam adaptēt,” sacīja Šlēziņš.
Sirds ārsts Roberts Feders kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā pērn pēc gandrīz desmit gadiem Vācijā. Lielajās slimnīcās darbu viņš nemeklēja, bet īstenoja savu sapni par kardiologa un internista privātpraksi. Feders saskārās ar citu problēmu – garo sertificēšanas procesu.
“No brīža, kad es izdomāju un iesniedzu savus sertifikātus, līdz pēdējam sertifikātam, ko es dabūju, pagāja gandrīz pusotrs gads. Tomēr man jāuzteic Latvijas Ārstu biedrība, sevišķi sertifikācijas padomes priekšsēdētājs dakteris Latkovskis. Viss process bija garš, bet tomēr bija tāda pretimnākšana,” atzina Feders.
Vai Gruntmanis Latvijai izrādīsies lieks?
Profesors Valdis Pīrāgs raidījumam stāstīja, ka saņēmis slimnīcas vadības vēstuli ar aicinājumu Gruntmanim atrast vietu slimnīcā. Viņš par to šobrīd domā. Vēl pirms tam viņš Gruntmanim piedāvājis nepilna laika darbu rezidentu vadībā, bet repatriants no tās atteicies.
Gruntmanis raidījumam atklāja, ka nav gatavs strādāt par ārstu Stradiņa slimnīcā. Tas, ko viņš gribētu darīt, ir “mainīt sistemātiskas lietas”.
“Ja tu esi bijis Ņujorkas simfoniskā orķestra muzikants, atbrauc uz Latviju, un tev nepiedāvā vietu Rīgas simfoniskajā orķestrī, bet Saldus pūtēju orķestrī, tad tev ir jāizvēlas, vai tas ir tas, ko tu vēlies par katru cenu,” sacīja Gruntmanis.
