Dienas ziņas

Bijušie Pilsētnieka karšu īpašnieki kļuvuši par parādniekiem

Dienas ziņas

Talsu pašvaldība palielina sev algas

Vai vēlēšanās balsosim pēc mazākā ļaunuma principa?

Vai nākamajās Saeimas vēlēšanās balsosim pēc mazākā ļaunuma principa?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Būtiskais reitingu kritums, ko jaunākās aptaujas oktobrī uzrādīja gandrīz visām partijām, var novest pie tā, ka nākamgad plānotajās Saeimas vēlēšanās varam piedzīvot neredzēti zemu balsošanas aktivitāti, prognozē eksperti. Latvijas politiskajā arēnā ierasti aktuālo nacionālo jautājumu šoreiz var pārtrumpot ekonomiskās problēmas un bažas par Covid-19 pandēmijas tālāko virzību. Kā Latvijas partijas varētu pozicionēt sevi pirmsvēlēšanu laikā, un ko var sagaidīt vēlētāji?

Eiropā pēdējos gados politisko spēku tradicionālā ideoloģiskā orientācija sāk izplūst, pielāgojoties pārmaiņām sabiedrībā. Populistiskas un labējā spārna partijas kļūst centriskākas, savukārt centriski spēki reizēm kļūst nacionālistiski un konservatīvi. Pētījumi rāda, ka Latvijas vidējais vēlētājs nav īpaši lojāls kādam vienam politiskajam spēkam.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš skaidroja: "Absolūti lielākā daļa visu partiju atbalstītāju ir gatavi itin viegli nobalsot par kādu citu partiju, protams, pie nosacījuma, ja viņi atrod un samana labāku alternatīvu, un te tā lieta ir tāda, ka daudzos gadījumos viņi jau neatrod labāku alternatīvu."

Taču nacionālais un valodu jautājums priekšvēlēšanu laikā mūsu sabiedrībā ir aktuāls vienmēr. "Jo tas vienkārši ir tāds sens pārbaudīts kara zirgs, kurš vienmēr dod plus mīnus skaidri saprotamu un prognozējamu rezultātu, un politiķi to labi iemācījušies, un viņi prot ļoti labi un veiksmīgi šo izspēlēt," piebilda sociologs.

Nākamgad gaidāmajās vēlēšanās gan tas varētu noklust, viņš prognozēja.

Kaktiņš sacīja: "Mēs redzam, mums ir visas šīs kovida briesmas; ja nepietiek ar kovida briesmām, mums ir energokrīze, kur tūlīt strauji pieaugs visi iespējamie rēķini; mēs redzam, ka ir inflācija un pieaug cenas. Un tas, ko mēs zinām no aptaujām un ne tikai no aptaujām, šie finansiāli ekonomiskie aspekti patiesībā varētu būt svarīgāki nekā nacionālie."

Līdzīgu viedokli pauda arī Eiroparlamenta deputāti. Lai gan nacionālisms daudziem vēlētājiem šķiet svarīgs, mūsdienu pasaule mainās pārāk strauji.

Eiropas Parlamenta deputāts no Ungārijas Martons Ģoņģoši norādīja: "Aizvien vairāk jautājumu nav iespējams atrisināt nacionālā līmenī, lai cik svarīgs mums būtu šis nacionālisms. Piemēram, migrācija, klimata pārmaiņas. Tagad arī ekonomiskā krīze, kas seko pandēmijai. Tās ir problēmas, kas mūs vieno, un tās vienkārši nevar atrisināt ar nacionālu stratēģiju. Individuālas stratēģijas būs lemtas neveiksmei."

"Nacionālisms un egoisms nedrīkst gūt virsroku, ja runājam par Eiropas Savienības nākotni," tā izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Būris": Patriotisms vai ekstrēmisms

Vairāk

KONTEKSTS:

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti