Ideja par to, ka iebraukšanas maksa varētu risināt problēmu ar gaisa kvalitāti Rīgas centrā, ir jau sena. Tā bija iekļauta arī Rīgas attīstības plānā 2006.–2018.gadam. Pirms 12 gadiem izstrādātajā plānā rakstīts, ka maksas zonas robežu varētu noteikt pa esošo dzelzceļa loku Daugavas labajā krastā. Proti, tā iekļauj tādu pašu perimetru, kādu iekļautu plānotie uzraudzības punkti. Tie plānoti uz visām maģistrālajām ielām – Akmens un Vanšu tilta, Ganību dambī, Krasta, Maskavas, Augusta Deglava ielās, Brīvības gatvē un vēl citur. Neizbraucot caur tiem, nav iespējams nokļūt Rīgas centrā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins gan norāda:
tie paredzēti dažādu satiksmes datu ievākšanai, piemēram, transporta daudzuma un satiksmes intensitātes mērījumiem. Bet, vai tos neizmantos arī, lai iekasētu naudu par iebraukšanu Rīgas centrā, Jakrins nevar atbildēt.
"Nevaru jums uz šo jautājumu atbildēt. Skaidrs, ka, ja arī kaut kas tāds kādreizīt varētu notikt, jebkurā gadījumā ir domes lēmums. Līdz ar to šobrīd Satiksmes departaments ierīkos iespēju iekārtas, tai skaitā arī informatīvās zīmes, laika apstākļu iekārtas, satiksmes skaitīšanas iekārtas un citas tur uzstādīt. Bet nekādi citi lēmumi par šo tēmu domē, kā zināms, nav pieņemti," teica Jakrins.
Viņš gan atzīst, izbūvēto infrastruktūru varētu izmantot, lai tur uzstādītu iekārtas, kas spētu iekasēt iebraukšanas maksu. "Mūsdienās jau, kā jau zināt no Jūrmalas piemēra, pietiek ar vienu kameru, kas šo funkciju spēj. Tā kā, protams, ja ir iespēja uzlikt videokameru, tad ir iespējas šai videokamerai funkciju jebkādu, kādu vien videokameras īpašnieks ir lēmis."
Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis ("Vienotība"), kurš ir arī Satiksmes un transporta lietu komitejas loceklis, par šādu iepirkumu dzird pirmo reizi. Viņš arī saka, ka komitejas sēdēs par iebraukšanas maksas piemērošanu netiekot runāts.
"Es zinu, ka vairākus gadus atpakaļ ir bijis pētījums, tā kā priekšizpēte par, sauksim to par sastrēguma maksas ieviešanu, bet [Rīgas mērs Nils] Ušakovs vairākkārt solījies, ka tas netiks darīts. Nu, viņa solījumiem gan pārāk paļauties nevar, tā kā es pat nebrīnītos," sprieda Ķirsis.
Sastrēguma maksas ieviešanu paredz "Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020.gadam". Tur rakstīts, ka braukšanas maksas ieviešana sastrēgumu stundu laikā samazinātu satiksmes intensitāti Rīgas centrā un varētu automašīnu skaitu samazināt par piektdaļu.
Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste Evita Vītola norāda, ka ir vairāki veidi, kā varētu samazināt transportu skaitu un uzlabot gaisa kvalitāti - gan neļaut iebraukt veciem auto, gan arī jau minētā iebraukšanas maksa.
"Šis plāns nozīmē, ka šādām darbībām ir jābūt veiktām. Un tie ir pasākumi, kas ir jārealizē konkrētajā laikā un termiņā, jo gaisa kvalitātes normatīvi ir jāievēro un kaut kā šis mērķis ir jāsasniedz. Tie ir pasākumi, kuri tika izvērtēti," atzina Vītola.
Lai gan neviens no Rīgas domes nesaka, ka iebraukšanas maksa tiek plānota, arī apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aktīvistam Oto Ozolam šķiet dīvaini, ka satiksmes un gaisa kvalitātes mērījumiem tiek izbūvēta atsevišķa, tikai tam veltīta infrastruktūra.
"To var veikt manuāli, veicot kaut kādu pētījumu, iepirkumu, kuru nedēļas laikā izpēta. Tad īsti nav skaidrs, kāpēc tiek būvēta infrastruktūra, kura kontrolēs tos iebraucošos, izbraucošos transportlīdzekļus. Jautājums, vai tie būs arī gājēji, velosipēdisti? Un kāpēc tas jādara 24 stundas diennaktī un visu cauru gadu?" vaicāja Ozols.
Ozols arī piebilst, ka ideja par maksas ieviešanu par iebraukšanu Rīgas centrā nekas nepareizs nav. Tā šobrīd dara daudz lielās Eiropas pilsētas. Pārāk liels privāto transportlīdzekļu skaits neļauj izveidot drošu un cilvēkiem pievilcīgu pilsētvidi. Bet atšķirībā no Rīgas citās pilsētās ir sakārtota infrastruktūra, lai cilvēki uz pilsētas centru un pa to varētu viegli pārvietoties bez automašīnas.
"Ja Rīgā ieviestu iebraukšanas maksu, tad mums jau nekļūtu uzreiz pieturas kvalitatīvākas, pēkšņi neuzradīsies sabiedriskā transporta pieturas tramvajam ar augstajiem peroniem. Vai pēkšņi neuzradīsies velo infrastruktūra.
Un cilvēki būs spiesti braukt ar privāto transportu, jo arī tas sabiedriskā transporta maršruta tīkls ir saglabājies no padomju laikiem, viņš nav mainīts un pielāgots esošajai situācijai," uzskata Ozols.
No Ozola teiktā izriet, ka iebraukšanas maksas noteikšana nebūtu nekas nepareizs. Rīgā gan šādu ideju realizēt bez sakārtotas infrastruktūras nebūtu pareizi. Bet, ja plāns ir maksu ieviest bez sakārtotas infrastruktūras, Rīgas centrā gaisa kvalitāte uzlabotos, bet tas kļūtu neērtāks lielai daļai iedzīvotāju.
