Latvijas Televīzijas budžets šim gadam ir 17,9 miljoni eiro. 5,3 no šiem miljoniem televīzijai jānopelna pašai, tostarp - ar reklāmas palīdzību. Arī Latvijas Radio daļa ieņēmumu ir no reklāmām. Ja sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu, jāatrod finansējums, kas segtu iztrūkstošo summu. Latvijas Televīzija ir gatava to darīt ar nosacījumu, ka nebūs jāstāv pie Finanšu ministrijas ar pastieptu roku.
„Ir mehānismi Eiropā, kas to regulē. Proti, ir piesaiste pie iekšzemes kopprodukta, kas tradicionāli ir 0,2%, kuri ir atvēlēti sabiedriskajiem medijiem un sabiedriskajai apraidei. Mans vēlējums būtu šo visu diskusiju rezultātā sabiedriski pacīnīties par mediju neatkarību, piesaistot Latvijas Televīziju nevis pie politiķu, partiju garastāvokļiem vai uzskatiem, bet piesaistīt pie iekšzemes kopprodukta,” saka LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
Pēc šāda scenārija abu sabiedrisko mediju kopējais finansējums būtu aptuveni divreiz lielāks nekā 21 miljonu lielā valsts dotācija šogad. Elektronisko mediju uzraugi lēš, ka būtu vajadzīgi papildu 10 miljoni gadā. Ir vēl vairākas versija, kā pie naudas tikt - ieviest nodevu mājsaimniecībām (kas iepriekš vairākkārt noraidīta), pretendēt uz papildu naudu no valsts budžeta, kuras piešķiršana mēdz būt neprognozējama. Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes asocociētā profesore Anda Rožukalne par reālāko sauc trešo versiju – novirzīt sabiedriskajiem medijiem daļu no kāda nodokļa ieņēmumiem, pašu nodokli tādēļ neceļot:
„Pirmais vienmēr tiek minēts akcīzes nodoklis – tā sauktais dažādu “grēku” nodoklis, kur cilvēki jūt, ka, pērkot alkoholu vai cigaretes, viņi investē kādā sabiedrībai nozīmīgā projektā. Bet arī PVN un ienākuma nodoklis varētu būt šie nodokļi.”
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio aiziešanu no reklāmas tirgus visvairāk gaida komercmediji.
„Galvenais ieguvums ir skaidri noteikumi tirgū. Sabiedriskais medijs darbojas tīri sabiedrības interesēs, kamēr komercmediji strādā uz komerciāliem principiem, tātad – ieņēmumi no reklāmas,” argumentē MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.
Mediju pētnieks Volfgangs Šulcs no Vācijas neuzskata, ka sabiedriskajiem medijiem obligāti jāatsakās no reklāmām:
„Pats būtiskākais, lai sabiedriskajiem medijiem ir stabili ienākumi, kurus valdošā vara nevar izmantot, lai izdarītu uz mediju kādu spiedienu. Ja reklāmas tirgus ir pietiekami liels un nerada problēmas pastāvēt privātajiem medijiem, tad reklāma sabiedriskajos medijos var būt viens no finansējuma avotiem.”
Pēc diskusijas secināms, citējot vienu no dalībniekiem: sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir zināmu ticamību, taču joprojām hipotētiska. Proti, vēl jāatbild uz ļoti būtiskiem jautājumiem. Tostarp, kā kompensēt ienākumu daļu, kas zudīs, atsakoties no reklāmas, un kā neapdraudēt sabiedrisko mediju neatkarību.
