Limbažu novada iedzīvotāja Māra Liepiņa īpašumā divi latvāņi esot parādījušies pirms trim gadiem – uzreiz nākamajā gadā, kā tika pabeigti ceļa remontdarbi. Šogad jūnijā, braucot ar velosipēdu pa izremontētā ceļa posmu, Māris Liepiņš ievērojis, ka latvāņi pamazām aug visur.
Kā apgalvoja Liepiņš – jau ceļa remonta laikā viņam bijušas aizdomas, ka labi nebūs, un par to brīdinājis atbildīgo par ceļa remontu – SIA “Limbažu ceļi” būvdarbu vadītāju Māri Garklāvu. Proti, gar ceļa malām esošā melnzeme pirms remonta uzsākšanas noņemta nost un atvesta uzglabāt vietā, kur auguši ļoti daudz latvāņu.
"It kā to virskārtu nostūma nost un saveda melnzemi, bet pēc tam to atvesto melnzemi sijāja, darījās, ņēmās, un pēc tam veda atpakaļ uz ceļa malām, kā rezultātā tagad ir tā, ka ļoti daudz ir parādījušies latvāņi ceļa malās, kur viņi savu mūžu nav bijuši vispār. Līdz ar to – visā valstī tomēr cīnās par to, ka invazīva suga un jācīnās pret viņiem. Te nu tīšu prātu sanāk, ka viņus izplata," sacīja Liepiņš.
Domas par to, kā izskatījās lauks, kad šeit uzglabājās melnzeme, dalās. Liepiņš apgalvo, ka te bijis pilns ar latvāņiem, savukārt Garklāvs ir pilnīgi pretējās domās.
Garklāvs nepiekrita, ka pļava, kas tobrīd piederējusi pašvaldībai, bijusi kā nosēta ar invazīvās sugas augu, tāpēc bažas nav radušās.
"Es atceros, šis cilvēks bija agresīvs uz būvdarbu noslēgumu, kad viss jau bija izdarīts. Tad viņš tādā īpatnējā tonī pasniedza savu hipotēzi, ka tagad būsim iesējuši latvāņus vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas atkarībā, vai tu vari vai nevari izvēlēties. Ja ir izvēles iespēja, ja ir 10 krautņu iespējas un viena ir aizaugusi ar latvāņiem, tad, protams, izvēlēsies to, kas nav aizaugusi ar latvāņiem. Šeit nekas nebija tāds aizaudzis. Te gar malām, gar mežu kaut kas tāds bija," sacīja Garklāvs.
Limbažu novada iedzīvotāja Malda, kurai zemes īpašums atrodas pavisam netālu no ceļa, piekrīt viedoklim, ka latvāņi te parādījušies tāpēc, ka melnzemes uzglabāšanas vieta izvēlēta nepareizi.
"Tur taču vēl tagad ir latvāņi. Tagad tas tīrums ir uzarts. Tur bija veikals vecais. Tas veikals tur nav jau 20 gadus. Un tad, kad tai veikalā dzīvoja pārdevēja, viņai ieteica, ka tas ir ļoti labs priekš bitēm – tas latvānis. Un tā viņa tur iestādīja to latvāni. (..) Mana tēma nav meklēt, kurš tur ir vainīgs, bet palīdzēt to atrisināt. Tad, kad latvānis atnāks manā tiesā, tad sodu maksāšu es," sacīja Malda.
Latvāņu izplatību kontrolē divas institūcijas – pašvaldība un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Limbažu novada pašvaldības policijā ziņas par vienu latvāni konkrētajā ceļa posmā saņēmuši pagājušajā vasarā – tas nopļauts, bet par šā gada situāciju uzzina no raidījuma “4. studija”.
"Ja būtu no kaut kādas teritorijas ievesta zeme, tad visdrīzāk būtu nevis viens latvānis, bet ļoti daudz būtu. Tagad es aizsūtīju vakar dežurējošo grupu pārbaudīt – viss esot izpļauts," stāstīja Limbažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Raivis Gailītis.
Latvijas autoceļu uzturētāji invazīvos augus atjaunotajā ceļa posmā pamanījuši šogad, un jūlija sākumā latvāņi izpļauti. Atkārtoti pļaušana tiks veikta šomēnes. "Aprīļa beigās, maija sākumā [latvāņi] tiek arī migloti un apstrādāti ar selektīviem herbicīdiem, kas tātad ir vēl efektīvāka metode, lai ierobežotu latvāņu izplatību," piebilda valsts AS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Paula.
Visefektīvāk ierobežot latvāņus ir – neieviest tos, jo cīņa ar invazīvo augu reizēm ilgst daudzu gadu garumā. Tādēļ būtiski par aizdomīgām darbībām nekavējoties ziņot pašvaldībai, kam arī šajā situācijā būtu jāuzņemas latvāņu apkarošanas koordinējošā loma, kā arī VAAD.
"Šajā situācijā, kad ir pagājuši vairāki gadi, to būtu grūti izdarīt, bet, lai uzsāktu lietvedību, mums ir nepieciešami konkrēti fakti un sūdzība," atzīmēja VAAD speciāliste Astra Garkāja.
Privātpersonām par īpašumu, kurā aug latvāņi, draud brīdinājums vai sods no 10 līdz 30 soda vienībām (50–150 eiro), juridiskām no 60 līdz 600 soda vienībām (300–3000 eiro).
