Panorāma

Putnu ligzdas tiešraidē

Panorāma

Protestu aizliedz, bet situācija saspringta

Izglītības sistēma Latvijā un Lielbritānijā

Vai Latvijas izglītība nav gana laba Lielbritānijas augstskolām?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vidusskolēni jau kārtojuši pirmos centralizētos eksāmenus – toskait, svešvalodā. Šogad pirmo reizi varēja izvēlēties angļu valodas eksāmenu aizstāt ar starptautiski atzītu pārbaudījumu. Tas tāpēc, lai jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, jo liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus. Vai Latvijā vidusskolas izglītība ir sliktāka par citām valstīm, ja piemēram, vairums Lielbritānijas universitāšu mūsu absolventiem liek mācīties papildu sagatavošanās gadu? 

Tas noteikti nav vērsts pret Latviju, un noteikti nav saistīts ar izglītības kvalitāti Latvijā, "Panorāmā" teica Londonā dzīvojošā socioloģijas un antropoloģijas zinātņu doktore Olga Cara. Viņa ir arī Londonas Izglītības institūta UCL vecākā pētniece un pasniedzēja, kuras darba pienākumos jau daudzus gadus ietilpst izglītības pētīšana un salīdzināšana. Lielbritānijā iegūtā augstākā izglītība tiek uzskatīta par prestižu un šeit atrodas virkne pasaules atzītāko universitāšu, taču Latvijas vidusskolas diploms daudzviet neļauj iestāties pirmajā kursā - ir nepieciešams sagatavošanas gads.

Latvija nebūt nav vienīgā, atkarībā no universitātes, atkarībā no mācību programmas, piemēram, medicīnā, pat Francijas diploms neder, vismaz ne UCL, viņiem vai nu jāmācās papildu gads, vai nu kādi papildu kursi nepieciešami.

Profesore uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmai ir jākalpo Latvijai, nevis tiem studentiem, kuri pēc tam brauks mācīties ārpus Latvijas. No Latvijas cilvēki brauc mācīties uz Ameriku, Angliju, Franciju, Vāciju, un pēc būtības nav iespējams Latvijas programmu piemērot visiem, kaut vai četrām nosauktajām valstīm, tāpēc, ka viena valsts prasa vienu, otra valsts prasa citu.

Runājot par izglītības kvalitāti, Latvijas vidusskolēni pasaules topā ir salīdzinoši augstu, Lielbritānija ir daudz zemāk. Britu augstskolās izglītības sistēmas netiek salīdzinātas pēc kvalitātes, bet pēc programmās ierakstītajām apgūstamajām prasmēm.

Latvijā tika pacelts jautājums specifiski par matemātiku, fiziku, ķīmiju, par vairāk eksaktām zinātnēm, kur varbūt nemāca tik dziļi dažus aspektus. Taču tas ir atkal jautājums Izglītības ministrijai nodefinēt, vai viņi to grib, vai skolēni to pieprasa un vai to vajag. Nevis skatīties, vai to pieprasa Anglija.

Savukārt Kembridžas universitātes students Jānis Briška uzskata, ka Latvijas vidusskolu programma apgrūtina vidusskolnieku iestāšanos prestižajās pasaules augstskolās.

Kembridžas universitātē latviešu nav daudz, piemēram, lietuviešu ir divas reizes, gandrīz divarpus reizes vairāk. Tas ir lielākoties tāpēc, ka mūsu Latvijas atestātu Kembridža neatzīst un lielākoties tie cilvēki, kas uz turieni aizbrauc, vai nu nāk no olimpiādēm, vai arī ir gadu nomācījušies jau latviešu universitātē. Ir tāda sprauga starp to, kur beidzas Latvijas vidusskola, un kur sākas studijas Kembridžā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti