Vai latgaliešu rakstu valoda publiskajā telpā tiks lietota vairāk?

Balvu novadā novembrī atklātas piecas robežzīmes, uz kurām novada nosaukums tagad lasāms gan latviski, gan latgaliski. Zīme ir zilā krāsā, un tās kreisajā pusē vēl atstāta brīva vieta Balvu novada ģerbonim, kas tiks uzlikts vēlāk. Uzraksts ''Balvu novads'' redzams augšpusē, zem tā  tikpat lieliem burtiem uzraksts latgaliski – '' Bolvu nūvods''.

Balvu novada zīme latviski un latgaliski saskaņota gan ar Satiksmes ministriju (SM), gan valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), gan Valsts valodas centru (VVC). Un šis ir brīdis, kad jaunizveidotie novadi, domājot par robežzīmēm, arī šādi var apliecināt savu latgalisko identitāti.

Ko domā iedzīvotāji?

Uzrunājot Balvu pilsētā sastaptos iedzīvotājus jautājumā par ceļa zīmēm, kas tagad ir gan latviski, gan latgaliski, – domas dalās. Kādam tas šķiet pareizi, citus tas mulsina, vieniem īsti nav viedokļa, otriem Balvu nosaukums ‘Bolvi’ šķiet svešs.

"Pati zīmes vēl neesmu redzējusi. Liekas forši, nav nekas pret. Es pati īpaši nelietoju latgaliešu valodu, jo nemāku, un tad negribu nepareizi runāt. Bet man patīk, ka runā latgaliski un tiešām māk runāt bez ieviestiem krievu vārdiem pa vidu."

"Es par šo neko nedomāju. Man ir pilnīgi vienalga, jo kur ir Balvi, es zinu."

"Balvi nav latgaliska vieta. Es nevaru īsti pieņemt to latgalisko nosaukumu. Man nepatīk, svešādi skan, un, jāteic, ka Balvos ļoti maz dzird latgaliešu valodu, vairāk Bērzpils, Šķilbēni, Baltinava."

  • Kā jums šķiet, vajadzēja [iepriekš] aptaujāt cilvēkus?

"Vajadzēja gan. Ja tiešām lielākā daļa cilvēku piekristu, nu, lai tad ir. Bet kaut kā nepatīkami tas viss notika."

"Ģimenē runā visi latgaliski, un, es domāju, ka tas ir ļoti labi, lai varētu saglabāt latgalisko, kas mums ir, un arī citus informēt, ka šeit ir tā vieta, kur runā latgaliski."

"Ja kādam gribas, vajag, lai, bet es neesmu par to, ka to obligāti vajadzētu. Es pieņemu, ka tas, kurš ir latgalietis un dzīvo Latgalē, lai viņš runā latgaliski. Bet, vai vajadzētu to kaut kādā veidā afišēt un likt uz stabiem, es īsti nezinu, vai tas ir vajadzīgs."

Kādēļ šāda iniciatīva, ka latgaliskajam vajag būt ne vien ikdienas sarunās, ģimenē un draugu lokā, bet arī  visiem redzami, rakstiski publiskajā telpā?

"Es vienmēr esmu sacījis, ka latgalietis ir latvietis, bet ar vēl vienu pievienoto vērtību, ar latgaliešu valodas zināšanām.

Un lai latgaliešu valodas zināšanas būtu publiskajā telpā, ir svarīgi Latgalē pašvaldībām savu robežu uzrakstīt arī latgaliski," tā uzskata idejas autors, Nemateriālās kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns, kuram ir svarīga latgaliešu kultūra un valoda.

"Pamazām radinot cilvēkus, ka latgaliešu valodai ir vieta publiskajā telpā. Lai nav tā, kā daži saka, es latgaliski runāju tikai ar babu vai suni. Lai redz, ka latgaliešu valoda ir dzīva, ka tai ir pielietojums."

Viļakas pusē iedzīvotāji neatbalsta ieceri pārsaukt pagastus latgaliski

Vēl šajā pavasarī, kad Viļakas novads nebija apvienots ar blakus esošajiem novadiem, veidojot Balvu novadu, Slišāns nāca ar citu iniciatīvu, kas arī bija saistīta ar latgaliešu rakstu valodu. Viļakas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par trīs pagastu nosaukumu maiņu latgaliski.

Aptauja noslēdzās ar to, ka pagastu nosaukumi netika mainīti. Tā pārliecinoši lēma iedzīvotāju vairākums, proti, Šķilbēnos ''par'' nobalsoja 26%, Vecumu pagastā 15% un Medņevas pagastā vien 8%. Slišāns norāda, ka šī aptauja bija pavisam par ko citu, proti, oficiāli mainīt pagastu nosaukumus, taču Balviem šobrīd ir vien zīme gan latviski, gan latgaliski, Balvu nosaukumu mainīt neviens negrasās. Taču par to, ka šādu zīmju latgaliski jābūt vairāk, Slišāns ir pārliecināts.

"Man agrāk likās, ka Latgalē jābūt tikai latgaliski, bet nē, mēs dzīvojam Latvijā, un Latgalē dzīvo arī cilvēki, kuri nav latgalieši, bet viņi iebraukuši dzīvot Latgalē. Viņiem nevajag uzspiest lietot tikai latgaliešu valodu, viņiem vajag parādīt, ka latgaliešu valodu var lietot, tāpēc uzraksti latviski, latgaliski nav slikti. Viens ir vietējiem, tūristus arī tas piesaista."

Kā Kārsavai izdevās saglabāt ielu norādes latgaliski

Pirms sešiem gadiem Kārsavā īstenot ieceri par ielu norādēm latgaliešu rakstu valodā nenācās viegli. Kārsavas pilsētā, pagastu centros un arī ciematos tika izvietotas 300 ielu norādes latgaliski un latviski. Tomēr pašvaldībai radās domstarpības ar VVC, tostarp arī tāpēc, ka uzraksti latgaliski ir lielāka izmēra nekā latviešu literārajā valodā. No VVC bija arī izteikts lūgums zīmes nekavējoties noņemt vai arī maksāt naudas sodu. Pieredzē, kā izdevies zīmes saglabāt, dalās toreizējais Kārsavas novada domes izpilddirektors, tagad Ludzas novada domes deputāts Toms Vorkalis:

"Zīmes uzlikām 2015. gada vasarā. Valsts valodas centra paspārnē esošā komisija pareizi iztulkoja ielu nosaukumus, saskaņojām ar "Latvijas Valsts ceļiem". Un tad tviterī kāds ietegoja Valsts valodas centru ar jautājumu – interesanti, ko par šo saka Valsts valodas centrs? Nepagāja ilgs laiks, un mēs saņēmām pirmo vēstuli, kurā VVC tiešām bija uzbrūkošs, ka tas ir pārkāpums, ar kardinālu prasību novākt zīmes. Un tad, kad mēs iespringām uz normatīvo bāzi, kas tajā laikā bija aktuāla, un analizējot, ko Valsts valodas centrs min savās vēstulēs, mēs bijām šokēti. Jo Valsts valodas centrs pieminēja vēstulē divu valodu normas, vienā no kurām velkot analoģijas ar svešvalodu. Tad mēs sapratām, ka VVC tīri juridiski ir nekorekts. Pēdējā vēstulē viņi arī atzīst, ka analoģijas ar svešvalodu vilkt nevarēja, un es sapratu, ka viņiem nebija skaidrības, ko šādā situācijā darīt, sabiedrībā nebija skaidrības, kā uz to reaģēt, ažiotāža bija liela. Pēdējās vēstulēs viss bija ieteikuma raksturā. Tātad sākumā pretenzijas bija kā tādas, tad pretenzijas bija pret burtu izmēru, beigās pretenziju īsti nebija, bija tikai viedoklis."

Arī šobrīd Kārsavā, kas tagad ir jau daļa no jaunizveidotā Ludzas novada, īsteno projektus, integrējot latgaliešu rakstu valodu. Jaunajā kultūras centrā "Līču mājas", kurā būs arī Kārsavas novada vēsturiskā ekspozīcija, līdztekus latviešu valodai teksti ir arī latgaliski. Pēc Vorkaļa teiktā, ne vienmēr ar latgalisko saistītās ieceres un cīņa par latgalisko gūst atsaucību.

 "Ne visi latgalieši priecājas par tām zīmēm. Es pa šiem gadiem esmu sapratis, ka daudz ir tādu latgaliešu, kas kautrējas.

Pie manis bija atnākusi pensionēta skolotāja, cienījams cilvēks, kurš man ļoti patīk, un izteica tādu domu – vai mums to vajadzēja, priekš kam tas bija vajadzīgs? Un es redzu viņas acīs, ka viņai ir kauns par to, ka pa visu Latviju izskanējusi Kārsava ar latgaliskajām zīmēm. Manuprāt, mūsdienās nav daudz tādu latgaliešu, kas varētu stingri nostāties uz abām kājām, taisnu muguru un ar smaidu acīs pateikt, ka es gribu būt īsts latgalietis, gribu runāt un dzīvot latgaliski. Bet tie, kas to var izdarīt, viņiem ir tāda kā misijas apziņa nosargāt mūsu identitāti. Es jūtu, ka pēdējo desmit gadu laikā daudz kas ir būtiski uzlabojies, bet vēl ir tālu līdz tam ideālajam, kā es gribētu redzēt latgaliešus."

Skaidrību ievieš "Latviešu vēsturisko zemju likums"

Jau iepriekš Viļakas novads vērsās ar iniciatīvu, ka vēlas ceļa zīmes nosaukumu latgaliski, tad gan LVC to neatļāva, taču tagad situācija ir mainījusies, apliecina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs:

"Patiesībā, pateicoties "Latviešu vēsturisko zemju likumam", Latvijas Valsts prezidenta iniciatīvai, mēs sākām skatīties citādāk attiecībā uz vēsturiskajām zemēm, kas ir mūsu vērtības, mantojums. Šogad jau jaunajā novadā, apvienotajā Viļakas, Rugāju, Baltinavas un Balvu novadā, mēs atkārtoti griezāmies pie "Latvijas Valsts ceļiem" un saņēmām saskaņojumu. Cik man ir zināms, bija vairākas darba grupas starp ministrijām, kur tika pielāgoti standarti, kas šobrīd ļauj Latvijā uzstādīt sekojošas zīmes vienā valodā, divos rakstu veidos."

Par pārmetumiem, kādēļ zīmes tika liktas steigā, kad uz tām vēl nav Balvu novada ģerboņa, priekšsēdētājs atbild, ka tas tāpēc, lai pašvaldība izmaksas varētu segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzekļiem, kas piešķirti Administratīvi teritoriālās reformas izdevumu segšanai. Viena zīme izmaksāja  176 eiro (bez PVN). Tas, vai vēl citu pagastu nosaukumu zīmes tiks mainītas,  jālemj pašiem pagastiem.

"Katrs pagasts var lemt atbilstoši. Ja grib, to var darīt, bet mēs, pašvaldības politiķi, ar šādu iniciatīvu neiesim.

Tas ir viens no veidiem, kā parādīt savu identitāti, šo citādo Latviju, citādu kultūru, ne tikai šādās zīmēs, bet arī norādēs vai veikalu vitrīnās."

Vai arī citas pašvaldības gatavas sekot Balvu piemēram? 

Taujājot citām pašvaldībām par latgaliskā popularizēšanu un arī iekļaušanu publiskajā vidē, piemēram, jaunizveidotā Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs norāda, ka arī Ludzā, lai arī ne tik plaši, bet ir ielu nosaukumi latgaliski, arī novada teritorijā Ciblas pusē šogad sādžu nosaukumi uzlikti latgaliski. Tāpat vietējais Amatnieku centrs uztur latgalisko vidi. Edgars Mekšs stāsta, ka jaunajā domē ir spriests par latgaliskās identitātes stiprināšanu, tiesa,  pagaidām konkrētu ieceru nav.

 "Esam runājuši par šo tēmu jau pēc novada izveidošanas, arī ar Tūrisma centru. Gaidām piedāvājumus, kā mēs varētu šo jautājumu attīstīt, izmantojot latgaliešu valodu varbūt ielu nosaukumos, iestādēm. Strādājam arī pie pašvaldības budžeta, jo tas prasīs papildu finanšu līdzekļus, jo jābūt vienotai pieejai tagad jau jaunizveidotajā novadā. Lai vienlīdz latgaliski mēs izskatītos gan Ludzā, gan Kārsavā, gan Zilupē. Bet jebkurā gadījumā mums pie tā jāstrādā, un mēs arī it kā politiski esam gatavi to darīt, un ieguldīt finansējumu šajā jautājumā."

To vēlas darīt arī Rēzeknes novadā, apliecina Rēzeknes novada pašvaldības deputāts Guntis Rasims,

kurš vada Izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgo komiteju. Viņš norāda, ka pagaidām Rēzeknes novadā no pašvaldību iestādēm uzraksts latgaliski ir vien uz Nautrēnu vidusskolas ēkas. Taču, viņaprāt, tam ir jāmainās.

"Balvi patiesībā ir labs stimuls citām pašvaldībām iespringt. Organizēsim jau tuvākajā laikā apspriedi, lai varētu paspēt kaut ko budžetā ielikt, un nākošajā gadā kaut kādas aktivitātes noteikti varētu veikt."

Latgaliskās identitātes stiprināšana tagad ir pašvaldību pienākums

Kopš spēkā stājies Latviešu vēsturisko zemju likums, ir viesta lielāka skaidrība par to, kā saglabājamas kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp latgaliešu rakstu valoda. Runājot par uzrakstiem latgaliski, Valsts valodas centra lingvists Armands Kociņš-Kūceņš norāda ne tikai uz vēlēšanos to darīt, bet arī uz pašvaldību pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, ko skaidri nosaka jau minētais Latviešu vēsturisko zemju likums.

"Likums nosaka, ka pašvaldībām ir jāveicina latgaliešu rakstu valodas lietošana praksē, un tā būtu lietojama vēl plašāk nekā šobrīd gan uzrakstos, gan arī ikdienas darbā. Likumā rakstīts, ka valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas lietošanu publiskajos pasākumos, ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā, piemēram, ceļa zīmēs, vietu un ielu nosaukumos."

Jāņem vērā, ka pašvaldībām, kas vēlas izvietot oficiālus vietvārdu nosaukumus publiskajā vidē latgaliešu rakstu valodā, jāievēro 2012. gadā Ministru kabineta apstiprinātie Vietvārdu informācijas noteikumi, skaidro lingvists.

"Tas attiecas nevis uz jebkuriem uzrakstiem, bet tieši uz vietvārdiem, t.i., novadu, pilsētu, ciemu, ielu, upju, ezeru nosaukumiem u.tml.. Šādos gadījumos pašvaldība ir piešķīrējinstitūcija, kura pieņem lēmumu, ka vietvārdam līdzās oficiālajam nosaukumam tiks izmantots arī paralēlais nosaukums, un šīs lēmuma projekts pirms tā pieņemšanas ir jāsaskaņo ar Valsts valodas centru. Vietvārdu informācijas noteikumi nosaka, ka var būt oficiālais vietvārds, var būt oficiālais paralēlnosaukums, un var būt arī neoficiāls vietvārds. Neoficiālos vietvārdus drīkst izmantot tad, ja tie palīdz saglabāt kultūrvēsturisko vērtību, bet tos nedrīkst likt uz ceļa zīmēm. Tos drīkst izmantot, piemēram, zīmolos vai kādās kultūrvēsturiskās informācijas zīmēs, bet ceļa zīmēm drīkst izmantot tieši divu veidu nosaukumus – oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus. Oficiālais vietvārds parasti ir latviešu literārajā valodā, un oficiālais paralēlnosaukums Latgales gadījumā būtu latgaliešu rakstu valodā. Tas variants, kas ir saskaņots ar Valsts valodas centru. Vietvārdu informācijas noteikumi paredz, ka oficiālais nosaukums, kas ir latviešu literārajā valodā, nedrīkst būt mazāks vai šaurāks nekā paralēlnosaukums, tātad burtiem jābūt vismaz vienlīdzīgiem ar latgalisko, bet latviešu literārās valodas variantam jāierāda galvenā vieta, tas nozīmē, ka tam jābūt pirmajam."

Nav šaubu, ka latgaliešu rakstu valoda ir svarīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai. Pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma stāšanās spēkā latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida lietošana publiskajā vidē ir kļuvusi vienkāršāka un pieņemamāka no likuma viedokļa, taču tas, vai latgaliešu rakstu valoda tiek lietota publiskajā vidē, ir arī politiska izšķiršanās, jo nereti sabiedrības viedoklis šajā jautājuma dalās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt