ĪSUMĀ:
- Latvijā ir aptuveni 12 500 jūrnieku, lielākoties – tirdzniecības flotē.
- Jūras administrācija: Mums ir vairāk jūrnieku nekā Vācijā vai Dānijā, bet varētu būt vēl vairāk.
- Pasaulē pietrūkst augsta ranga jūras virsnieku, viņi ir pieprasīti.
- Jūrskolā un Jūras akadēmijā šogad uzņemti kopā aptuveni 250 audzēkņi.
- Akadēmijas kapacitāte prasītu lielāku studentu skaitu.
- Akadēmijas rektore: Jaunieši reģionos nezina par iespējām studēt un pēc tam saņemt labas algas.
- Akadēmijas rektore jūrnieka profesiju neuzskata par bīstamu.
- Amatpersonas: Arī Irānā sagūstītā kuģa jūrnieku dzīvības diez vai pakļautas riskam.
Latvijas pilsonis, kurš līdz ar 22iem citiem apkalpes locekļiem aizturēšanas brīdī atradās uz britu tankkuģa “Stena Impero”, ir kapteiņa palīgs.
Augsta ranga un līdz ar to arī labi atalgotu jūrnieku Latvijā ir daudz, atzina Jūras administrācijā. Apmēram puse no visiem vietējiem šīs profesijas pārstāvjiem ieņem virsnieka līdz pat kapteiņa pakāpi.
Pēc jūrnieku reģistra datiem Latvijā ir teju 12 500 aktīvu jūrnieku, absolūti lielākā daļa no viņiem – vairāk nekā 11 000 – veido tirdzniecības floti, un vēl tūkstotis darbojas ostās un zvejniecībā.
“Mums ir vairāk jūrnieku nekā lielajā Vācijā, mums ir vairāk jūrnieku Latvijā nekā Dānijā,” stāstīja VAS “Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns.
Bet varētu būt vairāk, uzskata Jūras administrācijā, uzsverot – valstij vajadzētu mērķtiecīgāk virzīt jauniešus jūrnieka profesijā, kuras pārstāvji pasaulē ir plaši pieprasīti.
“Virsnieku, sevišķi jau topa virsnieku - tie ir kapteinis, vecākais palīgs, vecākais mehāniķis, otrais mehāniķis - pasaulē nepietiek, virsnieku vispār nepietiek uz jūras,” norādīja Spridzāns.
Šogad jūrskolā un Jūras akadēmijā uzņemti kopā aptuveni 250 audzēkņi. Gribētāju tikt budžetā bijis pat divreiz vairāk nekā pašu budžeta vietu, bet kopumā akadēmijas kapacitāte prasītu lielāku studentu skaitu, norādīja rektore Kristīne Carjova.
“Reģionos nezina studenti par tādu iespēju studēt, nezina par iespējām saņemt tādas algas,” uzskata Carjova.
Lai arī visi Jūras akadēmijas studenti iziet arī aizsardzības pamatkursu, par bīstamu viņa jūrnieka profesiju neuzskata.
“Jūrnieka profesija nav vairāk bīstama kā citas profesijas, tā ir ļoti prestiža profesija ar ļoti labu atalgojumu. Studenti tiek sagatavoti pamatlīmenim uz to, kā reaģēt. Tādās situācijās kā pirātisms, tādās situācijās, kad ir bēgļi uz kuģa,” skaidroja Carjova.
Reģionu, kuros aktīvi siro pirāti, vēl joprojām netrūkst, īpaši Āfrikas piekrastē. Rektore gan uzsvēra, ka apkalpes dzīvība parasti nav apdraudēta, bet jūrniekus var saņemt gūstā un prasīt izpirkuma maksu. Tāpat jāsargā miljoniem un reizēm pat miljardiem vērtās kravas.
“Ir kompānijas, kuras ņem jau bruņoto apsardzi, tas pasargā no pirātiem. Uz kuģa borta tiek liktas dzeloņdrātis, eskortēšana arī notiek,” norādīja rektore.
Ažiotāžu, ko raisījusi britu tankkuģa aizturēšana, gan akadēmijā, gan Jūras administrācijā skaidro vairāk ar politisko aspektu, norādot, ka jūrnieku dzīvības diez vai pakļautas riskam.
Bet starptautiski jau izskanējusi ideja par kuģu militāro konvoju.
“ Šeit gan ir jāskatās, kā šo ideju var īstenot no starptautisko tiesību viedokļa, kā to var īstenot praktiski, bet šobrīd, manuprāt, vajadzētu veicināt visas iespējas, kā varētu veicināt drošību, izņemot tiešu militāru konfrontāciju,” atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jauna Vienotība”).
Lielbritānija jau devusi rīkojumu savai karaflotei pavadīt kuģus cauri Hormuza šaurumam.
