Šovasar notikušajā sabiedriskajā apspriešanā par Jūrmalas teritorijas plānu saņemti 140 iesniegumi no iedzīvotājiem, un, tos izskatot, pašvaldība plānā veikusi dažādas korekcijas. Daļa no šiem ierosinājumiem ņemta vērā, un nu rediģētā versija tiks vēlreiz nodota jūrmalnieku vērtējumam – par to trešdien ārkārtas sēdē lēma Jūrmalas pilsētas dome. Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms no saraksta "Tev, Jūrmalai" kritizē, ka pašvaldība šo jautājumu dienaskārtībā iekļāvusi pēkšņi un opozīcijai nav bijis pietiekami laika, lai izpētītu veiktās izmaiņas.
"Ja jums pulksten četros paziņo, ka ir ārkārtas sēde…
Tiešām nesaprotu, kāpēc šī nodošana jārisina ārkārtas sēdē un kāpēc ārkārtas sēdi nevar rīkot tā, ka deputātiem ir divas līdz trīs dienas, ko izpētīt, kas ir jauns," uzsvēra Kronblūms.
Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas un būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece pastāstīja, ka visbiežāk no iedzīvotājiem saņemti iesniegumi par apbūves blīvuma noteikšanu dažādās teritorijās un par ierobežojumiem zemesgabalu tālākai sadalei. Iebildes saņemtas arī par applūstošo teritoriju precizēšanu, kas pieļautu būvniecības plānus Lielupes krastu pļavās, taču šajā jautājumā dome palikusi pie sava.
"Ņemot vērā aktuālos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus, kāda ir plūdu risku atzīme Jūrmalā – jā, šajā gadījumā parādās dažas teritorijas papildu apbūvei, bet tas ir tikai un vienīgi, ņemot vērā valsts datus, kas ir aktualizēti," sacīja Zvejniece.
Plāni apbūvēt zemesgabalus upes palienē nav vienīgie, kas uztrauc jūrmalniekus. Kronblūms bažījas par pārāk pielaidīgiem nosacījumiem kāpu zonas aizsardzībai. Portālā "manabalss.lv" par kāpu krasta aizsarglīnijas saglabāšanu šogad arī savākti vairāk nekā 2000 paraksti, un tie iesniegti domē.
"Šo papildu joslu varēja arī precizēt. Šajā gadījumā iznāk tā, ka to precizē katrā konkrētā gadījumā, un tad vienkārši iedzīvotāji katram gadījumam nespēj izsekot.
Tas ir pilnīgi skaidrs – tā ir zaļā gaisma [apbūvei]. Ne velti ļoti daudzi īpašnieki izteica interesi, lai šo joslu pabīda. Beigās dome viņu vispār atcēla," stāstīja opozīcijas deputāts.
Pilsētplānošanas nodaļas un būvvaldes vadītāja Zvejniece paliek pie sava, ka tik sīka detalizācija nav teritorijas plānošanas apbūve un ka dažādas situācijas vērtējamas atsevišķi.
"Šī aizsargjosla, kas ir papildus, ir precizēta arī līdz šim ar šiem detālplāniem. Tas, ka viņa ir novilkta kā viena taisna līnija, kur pēc tam vienmēr sākas strīdi par to, vai viņu tā varēja precizēt vai nevarēja, un kā ir pareizāk, – tas vienkārši dod iemeslu nepamatotiem strīdiem, nevis līnija ir balstīta uz detalizētām izpētēm," stāstīja Zvejniece.
Savukārt Jūrmalas aizsardzības biedrībā uzskata, ka šāds izplūdis regulējums padarīs procesu necaurspīdīgu un grūtāk izsekojamu. Tādējādi saglabāsies gan vilinājums būvēt kāpu aizsardzības zonā, gan arī pieaugs korupcijas riski. Iedzīvotāji savu viedokli par Jūrmalas teritorijas plānojuma jauno redakciju varēs paust sabiedriskās apspriešanas laikā.
