4. studija

Padoms bez maksas. FKTK pārstāve Evija Dundure

4. studija

4. studija

Vai tas ir pareizi - sniegā un lietū lāpīt bedres asfaltā?

Vai ir pareizi sniegā un lietū lāpīt bedres asfaltā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ik gadu bedrītes uz asfaltētajām ielām un ceļiem tiek lāpītas. Šogad LTV raidījuma "4. studija" skatītāja bija ievērojusi, ka bedres lāpa slapjdraņķa laikā. Viņai radās jautājums, vai tas ir pareizi.

Skatītāja Sarmīte Valaine bija nofilmējusi video, kurā Tvaika un Aptiekas ielu krustojumā bedres lāpa lietū. "Tajā video ir prātam neaptverama darbība no ceļu pārvaldes puses. Kad lietus līst, sniegs krīt, bedres pilnas ar peļķēm, un tur, neiztīrot bedri, neesmu profesionālis, tā saimnieks nerīkojas savā pilsētā, kad ber kaut kādu siltu asfaltu ar ūdeni pielijušā peļķē," stāstīja skatītāja.

Viņa vaicāja, vai pieļaujama bedrainu ielu labošana lietū un sniegā. Vai tad ceļa seguma remontdarbi nav jāveic sausā laikā?

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika pastāstīja, ka bedres tiek labotas jau tad, kad ziemas sezona iet uz beigām, bet nav vēl tik silts, lai uzsāktu asfaltēšanas darbus ar karsto asfaltu. Tas tiek darīts, lai laikā, kad lielākus darbus vēl nevar veikt, varētu aizlāpīt bīstamākās bedres, nodrošinot satiksmes drošību.

"Tehnoloģija, kas tiek izmantota, kas arī ir redzama šajā te videomateriālā, šajās bedrēs tiek likts aukstais asfalta betons, kas ir pagaidu risinājums, līdz diennakts temperatūra iestāsies ap +5 grādiem, kad varēs izmantot parasto tehnoloģiju, kas ir karstais asfalta betons," norādīja Rudzika.

Viņa pastāstīja, ka bedres tiek maksimāli izsusinātas, lai tajās būtu pēc iespējas mazāk ūdens. Tad tiek klāts aukstais asfalts, to pēc tam nolīdzinot.

Bedrīšu aizpildīšana ar aukstā asfalta betonu ir pagaidu risinājums, līdz kļūs siltāks un varēs izmantot karsto asfalta betona materiālu. "Tas ir kā pagaidu plāksteris, kam ir jākalpo vien dažus mēnešus," sacīja Rudzika. 

Pēc viņas teiktā, arī kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā izmanto tādu pašu tehnoloģiju.

Šogad ar auksto asfalta betonu Rīgā ir aizlāpītas bedrītes 9300 kvadrātmetru platībā, un tas ir izmaksājis 475 tūkstošus eiro. Kopš marta otrās puses bedres jau tiek lāpītas ar karsto asfalta betonu, kas kalpojot ilgāk, un līdz aprīļa beigām ar šo tehnoloģiju ir aizlāpītas bedres 16 000 kvadrātmetru platībā, kam ir iztērēti 440 tūkstoši eiro. Kā norādīja Satiksmes departamentā, protams, ka labāk asfaltētu ielas visā garumā, nevis lāpītu bedres, bet tas ir krietni dārgāk, kam līdzekļu nepietiek. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti