Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ielas būvniecība karsta kriteņu teritorijā?

Vai iegruvums uz meža ceļa Salaspilī nesašķobīs plānus par ielas izbūvi?

Salaspilī teritorijā, kur šonedēļ iedzīvotāji pastaigas laikā atklāja zemes iegruvumu jeb karsta kriteni astoņu metru dziļumā un divu metru platumā, pašvaldība bija iecerējusi veidot ielu. Ģeologi norāda, ka kritenes apjomi vēl varētu palielināties un šādi iegruvumi var veidoties arī citās vietās, tāpēc aktuāls ir jautājums, vai ielas izbūve nākotnē ir pieļaujama?

Salaspilī teritorija, kurā izveidojusies kritene, joprojām ir norobežota un pieeja cilvēkiem ir stingri liegta. Bīstamība joprojām pastāv, karsta kritenes apjomiem palielinoties vai tādām veidojoties citviet teritorijā.

Kriteni Zeltiņu ciemata teritorijā, kur  izveidojusies arī tagadējā karsta kritene, ģeologs, salaspilietis Jānis Kļaviņš pirmo reizi redzējis jau 1988. gadā. Teritorija jau izsenis zināma kā vieta, kur ģipša slānis ir tuvu zemes virskārtai un saskarē ar gruntsūdeņiem šķīst.

“Tur bija kartupeļu lauks, un karsta kritene izveidojusies kartupeļu lauka malā. Mēģināju sasniegt dibenu, neizdevās. Izmērīju virsmas slāņa biezumu, man tas iznāca kaut kur 60–70 cm, māls. Kā mēs sakām, morēnas nogulumi, un, protams, augsne un apakšā uzreiz liels tukšums. Vēlāk to aizbēra, jo tā tomēr lauksaimniecības zeme, cilvēkiem vajadzēja audzēt kartupeļus, citus dārzeņus, tur lopi ganījās,” pastāstīja Kļaviņš.

Pašlaik teritorijā, kur novērotas kritenes, atrodas mazdārziņi un ceļš, kur aizvadītā gadsimta sākumā no ģipša raktuvēm uz centru kursējis mazbānītis. Tagad vietējie to izmanto, lai no Zeltiņu ciema dotos uz pilsētas centru.

Pašvaldības plānos bija tur būvēt jaunu ielu. Tādēļ pēc konsultācijām ar Latvijas Universitātes ģeologiem, nolemts veikt teritorijas ģeofizikālo izpēti. 

“Tuvumā ir plānots izbūvēt divu ļoti intensīvu Salaspils ielu savienojumus, lai atslogotu satiksmi Rīgas ielā un Miera ielā. Un tur ģeoloģiskā izpēte būs jāveic ļoti nopietni. Tas ir pilnīgi skaidrs,” sacīja Salaspils novada pašvaldības pārstāve Lolita Balcerbule.

“Mēs tad varētu novērtēt potenciāli, kur varētu šie te tukšumi tuvu zemes virsmai atrasties, kuri potenciāli kaut kad nākotnē varētu iebrukt,” sacīja ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.

Pašvaldības ieceri tur veidot ielu ģeologi vērtē kā reālu. 

“Tas, ka kādā teritorijā ir karsta procesi, nenozīmē, ka mēs pilnīgi un absolūti neko tur nevaram darīt.

Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kur ir aktīvi karsta procesi. Ir daudzas citas valstis, kur šie procesi ir daudz izteiktāki. Mums vienkārši jāiemācās ar šiem procesiem sadzīvot, un tad pirms ceļu būves jāveic korekta ģeoloģiskā izpēte,” norādīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Karušs.

Ģeologi skaidroja, ka arī citviet Latvijā jau ir izbūvēti ceļi vietās, kur novērotas karsta kritenes. Tāpat aptaujātie ceļu būves uzņēmumi norādīja, ka, veicot priekšizpēti, ceļa izbūve ir iespējama, vien jārēķinās ar lielākām būvniecības izmaksām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt