Inga Vanaga, LIZDA vadītāja
“Vienalga, vai tās ir attālinātas vai daļēji attālinātas [mācības], tas ir papildu slogs pedagogiem. To pierāda nesen veikts pētījums.”
“Tas prasa vairāk laika, lai sadarbotos ar skolēnu; vienalga, vai tās ir daļēji attālinātās vai attālinātās [mācības], vai tas ir jaunā satura ietvarā. Tas, ko mēs sakām: ja gribam iet uz kvalitātes rādītāja paaugstināšanu, ir vajadzīgs laiks, profesionālais atbalsts, arī dažādās tehnoloģijas. Nu, pietiks pedagogiem piestādīt to rēķinu!”
“Iekļaujošā izglītība, uz attālinātajām mācībām ejam, jaunais saturs, kur nebija pietiekami laika, lai tiešām ļoti, ļoti labi sagatavotos. Un pedagogi vasaras periodā ir gana daudz atvaļinājumus tam veltījuši. Un [Covid-19] apstākļos būs jāieguldās. Tāpēc mēs aicinām nevis no 2022. gada, bet ātrāk pārskatīt slodzes veidošanās principus.”
Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministre
“Saziņas veids, ko [pavasarī attālinātajās mācībās] izvēlējās skolotāji, bija e-pastu rakstīšana. Un retos gadījumos – 25-30% – tās bija tiešsaistes stundas. Pirmais, kas nepieciešams, lai nebūtu pārslodze, ir palielināt tiešsaistes stundu skaitu. (..) Tās skolas, kas izvēlējās tiešsaistes rīku, kurām bija iemaņas, kas vienojās par platformu, arī pārslodzi tik lielā mērā neizjuta. (..) Otrs – ir jāņem vērā un esam nofiksējuši to noteikumos, ka skolas fiksē savus izdevumus un salīdzina ar iepriekšējo gadu. Ja patiešām parādās, ka skolotājs strādā ilgāku laiku, mēs to skatīsim tālāk.”
“Tikai 5% skolotājiem 30 stundās, ja tiešām tā ir pilna slodze, netiek iekļauti citi pasākumi, proti, tur ir tikai “plikās” kontaktstundas.”
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā no 12. marta līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti.
Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Izglītības un zinātnes ministrija gatavojās tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā. Mācību gada sākumā IZM apkopotā informācija par mācību modeļu izvēli skolās liecināja, ka lielākā daļa no skolēniem šo mācību gadu uzsāks klātienē. Tikmēr aptauja liecina, ka vairākums vecāku grib mācības klātienē, bet attaisno bērnu nelaišanu skolā bailēs no Covid-19.
