Cita starpā ieslodzītais rakstīja šādi: „Mobilais tālrunis un internets, kas slēgta tipa cietumos teorētiski ir aizliegts, faktiski ir pieejams katrā otrajā kamerā.” Ieslodzījumu vietu pārvalde sūrojas, ka mobilie tālruņi paliek arvien mazāki un vieglāki, tādēļ aizvien grūtāk tos ir atrast. Tie tiekot paslēpti gan ieslodzītajiem domātajās paciņās, ko sūta mājinieki, gan pārmesti pār sētu.
Tomēr ne jau visi cietumnieki paslēptos tālruņus lieto, lai līdzīgi kā Twitter konta „Cietuma Dziive” lietotājs nodarbotos ar tautas žurnālistiku.
Daudz iemīļotāks žanrs ieslodzīto vidū ir mīlas vēstules un apmeklētākās vietnes – iepazīšanās portāli.
Arī Latvijā populāras skatuves mākslinieces nereti saņem komplimentus no nebrīvē esošiem puišiem - apstiprina arī dziedātāja Liene Candy.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure gan iesaka uzmanīgi izsvērt visus par un pret, pirms uzsākt saraksti ar notiesātajiem, vēl vairāk – dibināt tālākas attiecības. „Visbiežāk ir tā, ka pirms soda izciešanas beigām viņi sāk saprast, ka būs vajadzīgs jumts virs galvas un uzturs, un meklē dzirdīgas ausis un līdzjūtīgas sirdis,” skaidro Spure.
Nereti sievietes uzķeras tieši uz skaistajiem vārdiem, ko saņem no ieslodzītā. Tomēr visbiežāk šīs vārsmas par cigaretes vai tējas paku sacer vietējais cietuma dzejnieks, notiesātais, kuram labāk padodas saldu vārdu sacerēšana.
Ja vēstule sasniegusi mērķi, vienīgā iespēja randiņam ir tikšanās reize īslaicīgās tikšanās telpā. Ja abu pušu starpā dzimušas jūtas, vienīgais veids kā pavadīt kopā ilgāku laiku, ir reģistrēt oficiālas attiecības pie cietuma altāra, pēc kuras jaundibinātā ģimene drīkst baudīt kāzu nakti ilglaicīgas tikšanās telpā turpat cietuma mūros.
