Vai arī sievietes var būt ugunsdzēsējas? Jāsakārto infrastruktūra un normatīvi

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā studentu rindās ir sievietes, un arī viņas praksē apgūst dzēšanas darbus ar smago aprīkojumu. Latvijas Radio uzrunātās kadetes atzīst, ka ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem var tik galā, taču tieši glābēja amatu savā karjerā neizvēlēsies fiziskās slodzes dēļ. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norāda, ka ugunsdzēsēja amatā nav nevienas sievietes un no darbiniecēm nav arī bijis tāds pieprasījums. Patlaban dienestā sievietes vairāk strādā par dispečerēm, ugunsdrošības inspektorēm, vada zvanu centrus vai citas nodaļas. Taču, ja kāda kadete vēlētos pretendēt tieši uz glābēja amatu, tam nepieciešams sakārtot Ministru kabineta normatīvus, kā arī infrastruktūru, lai posteņos būtu atsevišķas dušas un ģērbtuves.

Lai arī sievietes varētu būt ugunsdzēsējas, nepieciešama infrastruktūra un normatīviSintija Ambote

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetes Evija Mame un Dinija Rimoviča mācās trešajā kursā un patlaban iziet praksi. Studentes stāsta, ka topošajiem glābējiem neatkarīgi no dzimuma esot jāapgūst vienādas prasmes, tostarp arī fiziski smagie dzēšanas darbi.

"Sievietes mūsdienās ir dažādas, bet no savas pieredzes varam teikt, ka darbs ir smags, bet es neteiktu, ka mēs atpaliekam ļoti no vīriešiem.

Protams, ir patīkami, ja notikuma vietā kāds kolēģis vīrietis redz, ka ir smagi nest to aprīkojumu, viņš pieskrien un palīdz. Bet, ja tās palīdzības nav, tad mēs brīnišķīgi tiekam arī pašas ar to galā," saka Dinija.

Arī Evija uzsver, ka ugunsdzēsēja darbu var veikt sieviete.

"Taču mēs esam bijušas tur iekšā un apzināmies, cik tas ir grūti. Fiziskā ziņā tas vairāk ir vīrieša darbs, jo, piemēram, es esmu maza auguma un nevarētu iznest cilvēku no degošas ēkas viena pati: ugunsdzēsēja tērps sver 12 kilogramus, un, ja jāvelk elpošanas aparāts vēl uz muguras, tie jau ir 22 kilogrami, un plus vēl iznest cilvēku..." stāsta Evija.

Vienlaikus gan Dinija, gan Evija atzīst – lai arī sievietēm ir iespēja iegūt dzēšanas darbu pieredzi, tomēr studiju laikā sievietes pašlaik vairāk tiekot virzītas citiem dienesta amatiem.

"Meitenes ir inspektores vai dispečeres, un it kā koledžā pat nerosās tā saruna par to, ka tu varētu būt glābšanas darbu vadītāja," norāda Dinija. 

"Arī studiju laikā mūsos vairāk iegulda zināšanas par inspektoru darbu, un puiši vairāk tendējas uz glābšanas darbu vadīšanu," piebilst Evija.

Tajā pašā laikā abām ir studiju biedrene, kura gribētu tieši vadīt glābšanas darbu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā visi amati iedalīti grupās pēc uzdevumiem. Ir virsnieki, kas strādā ugunsdrošības uzraudzībā, civilaizsardzībā, kā arī augstākos amatos, proti, vada nodaļas. Otra kategorija ir instruktori, tie ir ugunsdzēsēji, glābēji un dispečeri.

"No 455 virsniekiem 83 ir sievietes, un daļa no virsniecēm ir zvanu centru priekšnieces, kas tālāk strādā ar dispečerēm, kuras ir instruktora amatu kategorijā. No kopumā 2295 instruktoriem 84 ir sievietes, no kurām 60 ir tieši zvanu centru dispečeres," stāsta dienesta priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis.

Katrai amatu grupai noteikta fiziskā sagatavotība, ko lielākoties iedala sieviešu un vīriešu normatīvos, bet tieši darbam ugunsdzēsēja amatā jāizpilda konkrētas fiziskās prasības, nedalot tās dzimumos. Baltmanis norāda, ka citās valstīs prasības arī ir vienotas, bet, atšķirībā no Latvijas, dienestos ir sievietes glābējas. Iespējams, tādēļ, ka tur ir dota iespēja sievietēm vispār pretendēt uz šo amatu, kas Latvijā nav izdarāms Ministru kabineta (MK) normatīvu dēļ.

"Tie ir 2013. gada MK noteikumi "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm," skaidro Baltmanis.

Fiziskā sagatavotība pirmajai amatu grupai (ugunsdzēsēji, glābēji) attiecas tikai uz vīriešiem, un tad būtu jāgroza šis normatīvais akts - jāpielāgo, lai sieviete vispār to varētu kārtot, jo šobrīd sievietēm noteiktas citas disciplīnas, kuras vispār var kārtot.

Atbildot uz jautājumu, vai normatīvu vajadzētu mainīt, Baltmanis saka: "Es domāju, ka mēs varētu pielāgot normatīvo aktu, bet tā būtu diskusija ministrijā ar visām pārējām iestādēm.

Es domāju, ka būtu kaut kāda daļa sieviešu, kuras varētu izpildīt fizisko sagatavotību attiecīgā līmenī kā vīrietis, tad arī viņas varētu mēģināt kandidēt uz šo amatu.

Es nedomāju, ka tas būtu liels procents, bet tad sievietēm būtu iespēja izvērtēt, vai vēlas to darīt."

Tāpat Baltmanis vērtē, ka viens no iemesliem, kādēļ ugunsdzēsēju rindās Latvijā nav sieviešu, ir gluži tehnisks – nepiemērota dienesta infrastruktūra, jo nav atsevišķu sieviešu un vīriešu ģērbtuvju un dušu dienesta posteņos. To kā trūkumu atzīmē arī kadetes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti