Pēdējā laikā nepilsoņi un krievvalodīgie šeit ļoti vēlas apgūt latviešu valodu, bet ne visi dodas uz kursiem un izdomā dažādus iemeslus, kā to varētu nedarīt. Iespējams, situāciju ietekmējuši gaidāmie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz, ka no nākošā gada septembra uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem kļūs nederīgas, ja nebūs nokārtots latviešu valodas eksāmens.
"Es varu pateikt to, ka ir ļoti palielinājies to cilvēku skaits, kas grib nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai iegūtu A2 līmeni, kas ir nepieciešams pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai," situāciju raksturoja Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. "Uz decembri tas jau ir gandrīz četrkāršojies."
Cittautieši sarosījušies valsts valodas apguvei viena iemesla dēļ, proti, no nākamā gada 1. septembra visas Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas.
Lai tās atjaunotu, jānokārto valsts valodas eksāmens vai arī jāsaņemas naturalizācijas procesam, kļūstot par mūsu valsts pilsoņiem.
"Jā, mēs šogad pēc Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā jūtam ļoti lielu Krievijas nepilsoņu interesi par naturalizācijas procesu – cilvēki raksta e-pastus, zvana, ļoti aktīvi apmeklē informācijas dienas," novērojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe. "Pēdējās dienās uz naturalizāciju nāk tikai krieviski runājošie. Ja viņi Latvijā ir dzīvojuši piecus gadus, ja viņiem ir legāls iztikas avots, tad viņiem jāspēj nokārtot visas valsts valodas pārbaudes, jāpārzina Latvijas Satversme, kultūra un vēsture."
Vienkāršākais ceļš ir nevis naturalizēties, kur vajag dziļākas zināšanas, bet vienkārši nokārtot valsts valodas eksāmenu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Un te nu sākas dažādas improvizācijas un atrunas, kā neapmeklēt kursus un nemācīties, bet – doties pie ārstiem, lai saņemtu izziņu, ka valodu iemācīties... nav iespējams!
"Tas, ka tagad tas ir ļoti aktualizējies – viņu ir ļoti daudz, un viņi ar tādām absurdām diagnozēm nāk un lūdz šos atbrīvojumus, kas galīgi netraucē valodas apguvei. Un tas otrais, kas mani personīgi satrauc, ka tiek doti kukuļi – šīs aploksnes par palīdzību," pauda ārstniecības persona, raidījuma "4. studija" skatītāja.
Diagnozes, kuras pacienti nosauc kā traucējošas, lai nevarētu iemācīties valodu valstī, kurā pastāvīgi uzturas, ir visai absurdas.
"Tādas absurdākās no diagnozēm, kas varētu traucēt iemācīties valsts valodu, ir palielināta prostata vai paaugstināts asinsspiediens – tās ir bijušas visinteresantākās," skaidroja mediķis. "Cik esmu iedziļinājusies, no kā patiešām varētu atbrīvot, tās ir kaut kādas psihiskas problēmas, tās ir attaisnotas. Šiem cilvēkiem liekas, ka tas ir ļoti viegli. Un man ir informācija, ka vidēji tie ir četri cilvēki dienā katram speciālistam."
"Par naturalizāciju ir tā, ka cilvēki nevar atnākt ar ārsta izziņu, ir jābūt piešķirtai invaliditātei un izziņai no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas," uzsvēra Puķe.
"Tā nav ģimenes ārsta izziņa, cilvēku nevar atbrīvot no valsts valodas prasmes pārbaudes, ja sāp kāja, pirksts vai deguns. Tā tas nenotiek."
Diemžēl potenciālie Latvijas pilsoņi to nesaprot un ik dienas turpina apgrūtināt ārstus, kuriem šādu izziņu izsniegšana ne vien nozīmē lieku dokumentu kārtošanu, bet arī draud ar nepatikšanām.
"Man zināmie ārsti bieži vien atsakās no tā, jo tās ir liekas papīru problēmas un, cik saprotu, tad nāk arī kaut kādas pārbaudes, un daži no man zināmajiem ārstiem jau ir maksājuši kaut kādas soda naudas par nepareizi veiktām darbībām," atklāti atzina mediķe. "Bet var jau būt, ka kāds krievvalodīgo draugs nāk pretī un arī palīdz, varbūt."
Ir piemēri, kad cilvēki no citām valstīm, tai skaitā Ukrainas kara bēgļi, latviešu valodu apguvuši pat pāris mēnešu laikā. Turklāt eksāmeni, lai iegūtu apstiprinājumu par latviešu valodas prasmi, nebūt neesot sarežģīti.
"Tas nav nekas pārāk sarežģīts," stāstīja Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Lazareva. "Tā principā ir ikdienas saziņa, pamatsaziņa, jautājumu uzdošana, lai iegūtu svarīgu informāciju, kur kas atrodas, cik maksā, kāds izmērs? Tā ir tāda saruna par ikdienu – ko dara, kāds ir darba režīms, darba pienākumi? Ko dara brīvajā laikā, kas patīk, kādus pasākumus apmeklē, ko pērk veikalā?
Un rakstīšanā tas plašākais rakstu darbs ir neliela, privāta satura vēstule vai zīmīte, vai ielūgums. Principā tās prasības nav pārāk augstas."
Pārsvarā naturalizācijai un valsts valodas eksāmena kārtošanai piesakās darbspējīga vecuma cilvēki. Tomēr zināšanu līmenis atšķiras.
"Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka vecuma, vēlmes mācīties," atzina Puķe. "Tas, ko mēs esam pamanījuši, it kā gados jauniem cilvēkiem iet vieglāk ar runas pārbaudēm, dialogiem, bet grūtāk iet ar kultūras un vēstures zināšanām, jo viņi domā, ka nav speciāli jāmācās, ka viņi tāpat visu zina. Toties gados vecāki cilvēki centīgāk sagatavojas vēstures un kultūras pārbaudēm, tās nokārto labāk, bet ir aizķeršanās ar rakstību un runāšanu."
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska apstiprināja, ka ir populāri no ģimenes ārstiem pieprasīt izpalīdzēšanu, izsniedzot izziņas par it kā vienkāršām kaitēm, kuru dēļ pacients jeb drīzāk varētu teikt – "klients" – it kā nespētu nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Ministru kabineta noteikumos ir teikts, ka no valsts valodas pārbaudes eksāmeniem var atbrīvot, bet tas attiecas uz bērniem līdz 15 gadu vecumam un vecākiem cilvēkiem virs 75 gadu vecuma, bet pārējos gadījumos ir vajadzīgs psihiatra, bērnu psihiatra vai rehabilitologa atzinums.
"Jā, pie mums nāk ar šādām prasībām, ka grib dabūt atbrīvojumu no valodas kārtošanas eksāmena,
bet likumdošanā tomēr ir pateikts, ka īstenībā šo atzinumu varēs dot tikai rehabilotologs vai fizikālās medicīnas rehabilitācijas ārsts, vai psihiatrs, vai bērnu psihiatrs, atkarībā no tā, kāds pacients ir atnācis – bērns vai pieaugušais," skaidroja Kozlovska. "Ģimenes ārsts nav tiesīgs izdot šādu izziņu, jo tā ir citu speciālistu kompetence.''
