Dienas notikumu apskats

Pieaudzis valsts finansējums slimnīcām, taču ne visas slimnīcas ir apmierinātas

Dienas notikumu apskats

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs Lielbritānijā runā par Latvijas pilsoņu turpmāko statusu

Vācijas un Baltijas valstu prezidenti Rīgā apspriež drošību un sadarbību ar Trampu

Vācijas prezidents: Esam un paliksim Baltijas valstu pusē

Vācija ir un paliks Baltijas valstu pusē, ceturtdien, 9. februārī, vizītes laikā Latvijā paziņoja Vācijas prezidents Joahims Gauks, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem. Sarunās apspriesta drošība, kā arī attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Baltijas valstu prezidenti pauda pārliecību, ka ASV turpinās pildīt savas saistības NATO ietvaros. 

Vācijas prezidentam Joahimam Gaukam šī ir viņa pēdējā vizīte ārvalstīs prezidentūras laikā. Šosvētdien Vācijas parlaments vēlēs jaunu prezidentu, un gaidāms, ka 77 gadus veco Gauku amatā nomainīs līdzšinējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. 

Gauks: Esmu uzaudzis komunismā, tādēļ saprotu Baltijas rūpes

Pēc tikšanās Rīgas pilī preses konferencē viņš teica, ka pats uzaudzis komunisma apstākļos kādreizējā Austrumvācijā, un līdz ar to viņš ļoti labi izprotot Baltijas valstu rūpes, tostarp saistībā ar drošības situāciju.

"Tā, ka jūs to varat vērtēt kā manu ciešo saistību ar Austrumcentrāleiropas reģionu. Arī mana pagātne ir līdzīga, jo esmu uzaudzis komunisma apstākļos. Tāpēc arī jūsu, šīs Eiropas daļas, problēmas un rūpes ir īpaši tuvas sirdij. Un tā tas būs arī tad, kad vairs nebūšu prezidents," teica Gauks.

„Vācija ir mūsu Baltijas partneru un draugu pusē. Drošības situācija ir izmainījusies, un tas mums parādīja to, ka [sadarbība] ir absolūti nepieciešama.

Tas, kas notiek Ukrainā, vieš bažas, un liecina, ka mēs nevaram tikai nogaidīt, bet ka mums ir jābūt arī aktīviem. Vācija ir solidāra ar mūsu Baltijas sabiedrotajiem,” teica Gauks.

Gauks sacīja, ka Berlīnes „solidaritāte neapstājas pie vārdiem vien”, norādot, ka Vācija ir ietvarnācija NATO vienībai Lietuvā. Viņš piebilda, ka ir jācīnās arī pret „Krievijas dezinformācijas kampaņu”, kā arī nepieciešama vienotība Eiropas Savienībā, kas saskaras ar vairākiem izaicinājumiem.

Saistībā ar to, ka šī ir viņa pēdējā vizīte kā valsts galvam, Gauks savā vizītē arī saskata zināmu simbolismu, vēsta LTV.

Pēc tikšanās Vācijas prezidents devās uz Vecrīgu, kur pie Svētā Pētera baznīcas  piedalījās Reformācijas laukuma un reformācijas 500. gadadienas piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā.

Baltijas valstu prezidenti uzsver drošību, attiecības ar ASV jauno administrāciju

Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis akcentēja drošības jautājumu, nepieciešamību saglabāt NATO vienotību un strādāt pie Varšavas samita lēmumu reālas ieviešanas dzīvē. Vējonis arī uzsvēra, ir jāstiprina sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un jaunā prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

„Mēs esam pārliecināti, ka tas, ko ASV līdz šim ir apņēmušās darīt, kas dažādos formātos jau tiek darīts, ka ASV turpinās sadarbību, sniedzot ieguldījumu gan turpinot ieguldījumu NATO, gan sniedzot atbalstu dažādu problēmu risināšanā,” teica Latvijas prezidents.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida savukārt uzsvēra Vācijas lomu.

„Tā kā Vācija ir vienīgā valsts šajā reģionā, kurai ir tik liela ietekme uz globālās skatuves un skaļa balss starptautiski, mēs esam ļoti lepni būt līdzīgi domājoši ar Vāciju. Esam lepni, ka mums ir kopīgas vērtības.

Un esam lepni, ka, kļūstot arvien svarīgākai nācijai pasaulē, Vācija parūpējas pati par savu reģionu. Mums ir nepieciešama jūsu klātbūtne šeit, un mūsu sarunas parādīja, ka mēs ļoti lielā mērā esam uz vienas lappuses,” teica Kaljulaida.

Viņa arī pateicās Vācijai par lomu NATO Varšavas samitā pieņemto lēmumu pildīšanā, piemēram, gaisa patrulēšanā.

"Un, patiesi – man patīk, ka man mājās ir šīs gaisa patruļas emblēma. Tas ir vienīgais suvenīrs, ko pēdējo mēnešu laikā es esmu saņēmusi un esmu izstādījusi savās mājās," teica Kaljulaida.

Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite pievērsās reģiona drošībai – gan enerģētiskās, gan militārās drošības jautājumiem.

„Kā mēs savstarpēji sadarbosimies, cik daudz Eiropa investēs Eiropas drošībā un, protams, kā mēs sadarbosimies ar jauno ASV administrāciju - tas mums ir ļoti svarīgi.

Mēs uzticamies Savienoto Valstu administrācijai, mēs ticam, ka visas saistības tiks izpildītas, un mums būs tāds pats NATO partneris un sabiedrotais, kā tas bijis iepriekš,” norādīja Grībauskaite.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti nākamnedēļ Minhenē plāno tikties ar jauno ASV viceprezidentu Maiku Pensu. Par to vēstīja aģentūra BNS, atsaucoties uz Lietuvas prezidentes preses dienestu. Tikšanās plānota Minhenes Drošības konferences laikā.

Savukārt Latvijas Radio ziņo, ka ceturtdien, 9. februārī Rīgas pils foajē nogāzusies lustra. Cietušo nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti