Vācijas ārlietu ministra izvēlētais vizītes laiks skaidri apliecinot, ka tā jāuztver kā visas Eiropas, ne tikai Baltijas valstu problēma un ka šāds Krievijas uzbrukums Ukrainai ir pilnīgi nepieņemams. Vācijas ārlietu ministrs gan uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) joprojām meklē visas diplomātiskās iespējas konflikta atrisināšanai, un daudz ko varētu dot lēmums atlikt 16.martā gaidāmo referendumu par Krimas pievienošanos Krievijai.
„Mēs esam pārtraukuši sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem un Eiropas - Krievijas partnerības līguma noslēgšanu, taču atturamies no tālākām sankcijām, lai pilnībā neiznīcinātu pēdējās diplomātiskās iespējas. Nekad nav par vēlu. Taču mums arī ir skaidrs, ka, skatoties uz nākamajām nedēļām, ir nepieciešams sagatavoties, un to darīt atbildīgi. Un vienmēr tā, lai ir iespējams kāds [situācijas] risinājums,” sacīja Šteinmeiers.
Vācijas ārlietu ministrs arī atzina, ka „jāsagatavojas gadījumam, ja referenduma rezultātā būs nepieciešams pieņemt jaunus mērus saistībā ar iespējamo Krimas atdalīšanos un integrāciju Krievijas teritorijā.”
„Jebkurā gadījumā, ja no Krievijas puses būtu gatavība referenduma iznākumu neīstenot un piedalīties kādā starptautiskā grupā, kuras mērķis ir kopējās situācijas deeskalācija, tad pastāvētu vēl kāda jauna diplomātiska iespēja. Cik reāli tas ir, to es atstāju jūsu pašu spriešanai,” sacīja Šteinmeiers.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra - Latvija un Vācija ir vienisprātis, ka Krimā notiekošais ir pretrunā ar jebkurām starptautiskajām tiesībām. Rinkēvičs atzina, ka šis scenārijs diemžēl ļoti atgādina Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā, tādēļ Baltijas valstīs notikumus Ukrainā izjūt sāpīgāk nekā citur Eiropas Savienībā.
„Es ļoti gribētu cerēt, ka veselais saprāts Krievijas Federācijā uzvarēs un Krimas aneksijas nebūs. Taču, ja būs, tad mēs runājām arī par to, ka Eiropas Savienības atbildei ir jābūt efektīvai. Var jau, protams, šobrīd daudz runāt par dažādiem pasākumiem, bet, mūsuprāt, šai atbildei ir jābūt gan politiskā, gan citādā ziņā pietiekami efektīvai. Otra lieta - es, protams, runāju arī par to, ka ir ļoti būtiski šobrīd dot skaidru signālu gan ES, gan NATO dalībvalstīm, sevišķi Baltijas reģionā, ka šis reģions ir absolūti drošs. Jūs jau zināt, ka ir pastiprināta Baltijas gaisa telpas patrulēšana, mums ir jādomā arī par pastāvīgu NATO militāro mācību, dažādu veidu pasākumu organizēšanu. Un, protams, jādomā, kā mēs tālāk veidojam attiecības ar Krievijas Federāciju,” sacīja Rinkēvičs.
