Dienas ziņas

Lidmašīnas Baltijas valstu karogu krāsās

Dienas ziņas

Cēsīs atklāj dienesta dzīvokļu ēku

Vāc parakstus par Garkalnes un Ādažu apvienošanu

Vāc parakstus par Garkalnes un Ādažu apvienošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Daudzi garkalnieši nav apmierināti ar pēdējām izmaiņām administratīvi teritoriālās reformas projektā, kas paredz Garkalnes novadu iekļaut jaunizveidojamajā Ulbrokas novadā. Portālā “Mana balss”  pirms četrām dienām uzsākta parakstu vākšana par apvienošanos ar Ādažiem, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Tomēr netrūkst arī novadnieku, kuri uzskata, ka visi ceļi no Garkalnes ved uz Rīgu.   

Saikne ar Ādažiem tagadējam Garkalnes novadam izveidojusies padomju gados, kad daļa no Garkalnes ciema pievienota Ādažu ciemam, un joprojām abos novados ir Garkalnes ciemi. Savukārt vēsturiski Garkalnes novads bijis saistīts ar Ropažiem.

Jaunās administratīvi teritoriālās reformas projekta sākotnējā variantā Garkalnes novads bija iekļauts Ādažu novadā, bet vēlāk tam vieta paredzēta Ulbrokas novadā.

“Es domāju, ka loģiski būtu Ādažu novadam [pievienot], jo ar to mums vienmēr tā kā ir bijušas kopējas tās darīšanas un tusiņi. Ja kaut kas notiek Ādažos, mēs braucam uz Ādažiem, vai ādažnieki brauc pie mums, un man liekas, ka tas kaut kā tā pieņemamāk. 

Ulbrokā es vispār nesaprotu, kādā sakarā, tad jau Pļavniekiem mūs varēja pievienot,” sprieda Garkalnes novada Garkalnes ciema iedzīvotāja Gunita.

Portālā manabalss.lv  uzsākta parakstu vākšana par Garkalnes un Ādažu apvienošanu, ko līdz šīs dienas pusdienas laikam bija parakstījuši 322  iedzīvotāji.

Tomēr citu Garkalnes novada ciemu iedzīvotāju ikdiena ir vairāk saistīta ar galvaspilsētu. Tas attiecoties arī uz vidusskolēniem, un veltas esot cerības, ka pēc pamatskolas beigšanas garkalnieši dosies uz Ādažu vai Ulbrokas vidusskolām.

“Visi ceļi ved uz Rīgu, un mēs jau tā arī domājām, kad būs tā reforma, ka mūs droši vien pievienos Rīgai, jo novada centrs jau ir Rīgas teritorijā. Uz Ādažiem nokļūt tāpat var tikai caur Rīgu. Neviens bērns tāpat te caur mežu nevar aizbraukt,” norādīja Garkalnes mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktors Laimnesis Bruģis.

Iedzīvotāju aptauja Garkalnes novadā neesot notikusi, jo tam īsti neesot jēgas arī tāpēc, ka novadā ir astoņas lielas apdzīvotas vietas, un katrai no tām izdevīgāks būšot cits variants.

Pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra bagātākās pašvaldības priekšsēdis ir skeptisks gan par Garkalnes pievienošanu Ulbrokas, gan Ādažu novadam.

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība) skaidroja, ka “mēs jau zinām, ka Ādažiem jau bija finanšu uzraudzība un viņi jau bija bankrotējuši. Skatoties, ko viņi tur tagad dara, skolu būvē, tad kredītlimits jau, visticamāk, būs gandrīz tukšs. Tas pats Carnikavai,

un ko tur vēl pievieno Sēju un Saulkrastus - tiem vispār budžeta nav, vismaz mūsu izpratnē,” sacīja Garkalnes novada vadītājs.

Viņš uzskata, ka reformai ir jēga tikai tad, ja tā attīsta ekonomiku, un to varot, tikai decentralizējot varu.

“Ja mēs skatāmies pa robežām, tā pati decentralizācija, kāpēc Garkalnei nepievienot Berģus? Berģi ar milzu prieku nāktu. Viņi jau tagad saka, kāpēc mēs to nedarām. Viņi ir Rīgas daļa, bet kāpēc viņi ir piedalīti Rīgai, un tas pats Jaunciems arī. Nu lūk, tad tā būtu tāda loģiska reforma,” sprieda Garkalnes novada vadītājs.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

Pašvaldības ir izstrādājušas alternatīvu piedāvājumu teritoriālajai reformai, mudinot to virzīt uz decentralizāciju, tostarp piedāvā veidot apriņķus, ļaut pašvaldībām brīvprātīgu apvienošanos un vairāk naudas no valsts. Piedāvājumu izstrādājuši trīs Latvijas zinātnieki, kas jau iepriekš sadarbojušies ar pašvaldību organizācijām vai ir to algoti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti