Iniciatīvu Saeimas vēlēšanās atzīmēt vienu partiju kā prioritāti un vēl vienu partiju gadījumam, ja pirmā izvēle Saeimā neiekļūs, iesniedza programmētājs Jānis Liepiņš. Viņš stāsta, ka pats līdz šim īpaši sabiedriski aktīvs nav bijis, taču internetā sācis lasīt par vēlēšanu sistēmām, un šāds risinājums licies piemērots Latvijai:
''2010 gadā, kad bija vēlēšanas, nacionāļiem bija populāri teikt, lai nebalso par mazajām partijām, jo tad ''Saskaņas centrs'' dabū vairāk vietas. Es atceros, jau tad man tas likās tā baigi stulbi, ka nedrīkst balsot par kaut kādu konkrētu partiju, ja man patiktu kāda mazā partija. Domāju, bija tīri redzama tā kļūda vai nepilnība, kas pašreizējā sistēmā ir. Ar alternatīvo balsojumu šādas situācijas nebūtu. Varētu atzīmēt gan mazo partiju, un, ja viņi netiek, būtu atzīmēta arī otra.''
Pagaidām Jāņa Liepiņa priekšlikumam nav plaša atbalsta. Par to parakstījušies vien nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem. Tomēr ideju par gana labu atzīst politoloģe Iveta Kažoka. Kā lielākos ieguvējus Kažoka redz mazās partijas un vēlētājus, kuriem mazinātos bažas par balss pazušanu piecu procentu sliekšņa dēļ.
''Mana sajūta ir, ka šis ir tāds interesants, svaigs, labs koriģējums Latvijas vēlēšanu sistēmai, kas varētu palīdzēt gan palielināt partiju konkurenci, gan arī iedot lielāku motivāciju vēlētājiem,'' secina Kažoka.
"'Tas, kas šeit tiek piedāvāts, nav savietojams ar to kārtību, kāda tā ir šobrīd','' - skeptisks par ideju ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš norāda, ka alternatīvā izvēle strādā mažoritārās sistēmās, taču Latvijai, kurā vēlēšanas ir proporcionālas, šāds priekšlikums visdrīzāk nozīmētu atteikšanos no kandidātu svītrošanas un plusiņu likšanas sarakstos.
''Labi, tas vēl varētu būt pie proporcionālās sistēmas, ja mums nebūtu iekšēji maināmi saraksti. Šeit ir runa par to, kā uzskaitīt balsojumu, ko veic vienā kārtā. Es izvēlos politisko kandidātu, un es izvēlos aiz viņa nākošo, kas būs aiz viņa. Mums ir divās kārtās – mēs izvēlamies politisko kandidātu, un pēc tam vēl - tik, cik ir kandidātu šajā politiskajā sarakstā, mēs par viņiem vēlreiz izsakāmies. Šeit nav jau vairs runa par uzlabojumiem esošajā sistēmā. Šeit ir runa par kardināliem grozījumiem, tajā skaitā par Satversmes grozījumiem,'' klāsta Cimdars.
Politoloģe Iveta Kažoka piekrīt, ka tehniski balsu skaitīšana kļūtu sarežģītāka, tomēr viņa neuzskata, ka balsošana par divām partijām izslēdz iespēju vēlētājiem veikt atzīmes partiju sarakstos:
''Es neredzu tajā piedāvātajā variantā neko tādu, kas liktu atteikties no svītrojumu un plusu likšanas sistēmas. Manā izpratnē vienīgā atšķirība ir, ka tev ir iespēja balsot par divām partijām. Ja tava pirmā izvēle neiekļūst parlamentā, tad tava balss tiek automātiski pieskaitīta otrajai partijai, par ko tu balso. Nekādas citas izmaiņas es šajā piedāvājumā nemanu.''
Cimdars gan iebilst: ''Var visu ko. Jautājums ir sekojošs: kāds ir izvirzītais mērķis un vai piedāvātais ceļš ved uz šo mērķi? Vai arī gluži otrādi – tiek identificēta problēma, un tiek izteikts apgalvojums, ka mēs novērsīsim šo problēmu, bet patiesībā ceļš ved purvā. Šis ir, manuprāt, tas otrais gadījums.''
Lai iniciatīvu skatītu Saeimā, portālā manabalss.lv par to ir jāparakstās 10 tūkstošiem cilvēku.
