Sadaļas Sadaļas

Vāc parakstus graustu nojaukšanai Jūrmalā; pašvaldība to negrasās darīt

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par drošu un sakoptu Jūrmalu bez graustiem. Ierosmes autori lūdz domi nojaukt trīs vidi degradējošus objektus Slokā. Jūrmalas aizsardzības biedrība atzīmēja, ka problēma ar nesakoptajām ēkām ir arī citviet pilsētā. Savukārt dome neapsaimniekotās celtnes jaukt negrasās.

Vāc parakstus graustu nojaukšanai Jūrmalā; pašvaldība to negrasās darītViktors Demidovs

Vietnē manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana par vidi Jūrmalā bez graustiem. Nepilnu divu nedēļu laikā ir savākti vairāk nekā simt jeb trešdaļa no vajadzīgajām balsīm.

Ierosmes autori ir Slokas iedzīvotāji. Viena no iniciatīvas veicinātājām ir Ilze Gramste, kura Latvijas Radio pastāstīja, ka iedzīvotājus īpaši satrauc trīs grausti, kas ir bīstami un vidi degradējoši. Tas ir vecais ūdenstornis pie Slokas dzelzceļa stacijas, Slokas papīrfabrikas kultūras nams un nepabeigtā daudzdzīvokļu māja Slimnīcas ielā 1. Gramste pauda, ka minētajās ēkās regulāri pulcējas cilvēki, lieto alkoholu un nereti arī kaut ko dedzina.

Nepabeigtā daudzdzīvokļu māja Slimnīcas ielā 1 (Sloka)

"Tāda sajūta, ka Sloka ir Jūrmalas viens no bēdīgākajiem rajoniem. Pārsteigums ir par to, ka vieta no domes ir tik ļoti aizmirsta. Liekas it kā Jūrmala, Latvijas otrā bagātākā pašvaldība, ka te viss ir super sakopts un ir kārtībā.

Nav nekādu iespēju, kur pulcēties jauniešiem. Tas ir interesanti kaut kur uzrāpties, ielauzties. Ja tās netiek apsaimniekotas, tad kļūst par bīstamu objektu," sacīja Gramste.

Novārtā pamestas ēkas ir arī citur pilsētā

Tikmēr Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis un pašvaldības domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms no partijas "Tev, Jūrmalai!" norādīja, ka nesakoptas un neapsaimniekotas ēkas ir arī citviet pilsētā. Un vairākas no tām ir kultūrvēsturiskas celtnes, kas drīz varot kļūt par graustiem. Neskatoties uz to, ka vairums pamesto ēku pieder privātīpašniekiem, Kronblūms uzskata, ka domei būtu jārīkojas.

"Ja Jūrmala grib šo tēlu, ja tā negrib būt tikai uz papīra un imitēt Eiropas kultūras galvaspilsētu, tad ir jārīkojas. Man liekas, ka Rīgā ir piemēri, kur bīstamas ēkas vienkārši nojauc.

Tad līdzīgi, kā tur nojauc, tā šeit vajadzētu [vērtēt] profesionāli, es uzsveru – profesionāli, nevis uzaicināt konkursā pirmo, kas pagadās, bet rīkot konkursu, kur profesionāli restauratori izdara visu tā, lai tajā brīdī, kad ir līdzekļi, šo ēku var atjaunot."

Pārmet domei intereses trūkumu

Pirms vairākiem gadiem bija noteikts, ka Slokā nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas teritorija nekavējoties ir jānorobežo, lai tajā neiekļūtu cilvēki.

Kronblūms apgalvo, ka izpildes kontrole bija jāveic Pilsētplānošanas nodaļai, taču līdz šim ēka nav norobežota un tajā var viegli iekļūt. Šopavasar opozicionārs domei lūdza paskaidrot, kāpēc pašvaldība ēku nav noslēgusi, taču atbildi tā arī neesot saņēmis.

Viņaprāt, dome nav ieinteresēta atrisināt neapsaimniekoto ēku problēmu. Turpretim Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece norādīja, ka atbilde Kronblūmam ir nosūtīta savlaicīgi. Tajā esot skaidrots par pašvaldības gatavību vajadzīgās procedūras izdarīt īpašnieka vietā.

Savukārt par jauno iniciatīvu Slokā Zvejniece norādīja, ka ierosme sākta, nesaņemot pilnīgu informāciju par to, kas šajos objektos notiek. Viņa skaidroja, ka ēkas pagaidām nav plānots nojaukt, jo vecais ūdenstornis pie Slokas dzelzceļa stacijas nav atzīts par bīstamu objektu.

Slokas ūdenstornis pie dzelzceļa stacijas

Papīrfabrikas kultūras nama grausta īpašniekam ir piemērotas piespiedu naudas. Turklāt saimnieki aktīvi veicot konservācijas darbības, lai celtni saglabātu. Bet nepabeigtajā daudzdzīvokļu celtnē Slimnīcas ielā tuvāko mēnešu laikā eksperti izvērtēs ēkas tehnisko stāvokli.

Domē atzina, ka grausta īpašniekiem piemērotā piespiedu nauda 12 tūkstošu eiro apmērā nav sekmējusi celtnes sakārtošanu. Domes pārstāve Zvejniece skaidroja, ka pēdējo gadu laikā pilsētā neviena neapsaimniekotā ēka nav nojaukta.

"Nojaukt var tikai bīstamas ēkas. Pašvaldība kā bīstamas ēkas jauc, ja tās ir bez saimnieka. Tās, kas ir īpašnieka ēkas, tur tomēr līdz šim ir izdevies panākt, ka īpašnieks pats nojauc vai sakārto," viņa skaidroja.

Savukārt neapsaimniekotās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalā nojaukt nedrīkst. Taču vienlaikus domei nav skaidrs, ko ar vērtīgajām celtnēm darīt.

Šiem objektiem Slokā nav kultūrvēsturiskas vērtības

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) par minētajiem Slokas objektiem norādīja, ka celtnēm nav kultūrvēsturiskas vērtības un tās nav iestādes pārraudzībā esošo objektu sarakstā. Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ināra Bula atzina, ka šo ēku liktenis jāizlemj pašvaldībai.

NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ināra BulaViktors Demidovs

Ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvi sarunājās Latvijas Radio korespondents Viktors Demidovs.

Viktors Demidovs: Par graustiem Jūrmalā, vai tā ir problēma pilsētā?

Ināra Bula: Jūrmala šobrīd mēģina cīnīties ar 3% paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli. Arī mēs no savas puses mēģinām kaut kā šos īpašniekus motivēt, rakstot norādījumus, ierosināt administratīvās lietas. Bet mums apstāklis ar Jūrmalu sarežģījās tajā ziņā, ka ļoti daudzi nekustamo īpašumu īpašnieki ir trešo valstu pilsoņi, un ne vienmēr mūsu visi dokumenti, ko mēs sagatavojam, sasniedz adresātu. Ja arī sasniedz – adresāts šobrīd nereaģē.

Vai, jūsuprāt, tie 3% ir efektīvi?

Efektīvi kādā ziņā? Tie dažkārt ir ne tikai efektīvi, bet arī demotivējoši, jo tas ilgstoši atņem finansējumu, teiksim, kā pirmo soli, lai sakārtotu to objektu. Tā kā tur ir jāizvērtē. Es domāju, ka tas ir pietiekami efektīvi. Ja jūs parēķināt, kāda Jūrmalā ir kadastrālā vērtība un tad sareiziniet ar tiem 3%, tad redzēsiet, kāda summa galarezultātā sanāk.

Bet vairākas ēkas ir pamestas un netiek apsaimniekotas vispār. Neraugoties uz augsto likmi, tas skats ir nepatīkams.

Jā, tā tas ir, bet tā ir visā Latvijas teritorijā. Ja jūs pabraukājat pa novadiem, redzēsiet to pašu.

Bet kā ir ar kultūrvēsturiskām ēkām, vai tās var nojaukt?

Tas ir pēdējais, pēdējais, galējais solis. Mēs nepieļaujam nojaukšanu līdz pat pēdējam brīdim, kad varbūt ir palikusi viena kolonna. Arī tad mēs to sargājam līdz pēdējam brīdim, kamēr šī kolonna ir dzīva. Mēs lūdzam integrēt jaunā apjomā. Mums ir bijušas tādas ēkas arī Jūrmalā. Ne vienmēr tas, kā sabiedrība izprot graustu, tik tiešām arī ir grausts. Lielākajā daļa sabiedrības grausts tiek mērīts pret mūsdienu celtnēm, bet ar kultūras mantojumu tā nevar. Tā ir tā filozofija, ka kultūras mantojums ir vērtīgs pats par sevi un tas nekad nebūs salīdzināms ar tikko jaunuzceltu māju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt