Agrāk vidusskolas ēkā esot atradies Plāteru-Zībergu muižas zirgu stallis, un objekts ir arī vietējā mēroga kultūras piemineklis. Pēdējā vērienīgā rekonstrukcija objektā veikta 1994. gadā, un šobrīd tiek strādāts, lai atjaunotu skolas konstrukciju, vizuālo tēlu un apkārtni.
"Ieguldījumi ir lieli, un mēs priecājamies, ka novada domes deputāti bija tik drosmīgi un pieņēma šo lēmumu mūsu skolu renovēt un ņemt aizņēmumu Valsts kasē, kas kopā ir vairāk nekā 640 000 eiro," stāsta Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza.
Pēdējo gadu laikā skolēnu skaits ir krities, un šogad Vaboles vidusskolā mācības uzsāks aptuveni 130 skolēni. Izdosies nokomplektēt vidusskolas klases, ja Satversmes tiesas lēmums par minimālo skolēnu skaitu vidusskolās paliks spēkā.
"Šī norma, kas mums šogad liek būt vidusskolā 27 vai klasē 12 skolēniem būs izpildīta, jo mums vidusskolā būs 32 skolēni. Mums ir arī atsevišķi skolēni, kuri brauc no pilsētas. Tie ir tādi stāsti, bēdu stāsti, kad skolēniem nav veicies pilsētas vidē," saka Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska.
Nesen atkārtoti izskanēja hipotēze, ka skolās ar mazāku skolēnu skaitu esot arī zemāki mācību sasniegumi. Šo viedokli gan noraida Vaboles vidusskolas direktore, jo šeit mācību sasniegumi esot diezgan augsti.
"Mācību sasniegumi, es uzskatu, ka mūsu skolā ir augsti, un pilnībā nepiekrītu tam, ka tur, kur ir mazs skolēnu skaits, nav izglītības kvalitāte. Mūsu skolēni ļoti veiksmīgi stājas arī augstākajās mācību iestādēs, principā tie ir kādi 80% katru gadu. Pie tam viņi stājas tikai budžeta grupās, jo nav tādas rocības vecākiem, lai varētu studēt par maksu," norāda Skrupska.
Gandrīz visi pēdējo 15 gadu laikā skolu absolvējušie jaunieši ir devušies prom no Vaboles pagasta, tomēr, kā uzsver gan pagasta pārvaldes vadītāja, gan skolas direktore – mācību līmenis skolā tiek turēts augstā līmenī un skolu slēgt nedrīkstot, jo tādējādi zudīšot jauno ģimeņu pēdējā motivācija dzīvot pagastā.
