Dienas ziņas

Drosmes un cilvēcības velobrauciens tuvojas finišam

Dienas ziņas

Rīgas mēra amatam virza Daini Turlo

Maija dziedājumi Latgalē

Vaboles pagastā dzīvojošie pulcējas maija dziedājumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Maija dziedājumi, tāpat kā mirušo ofīcijs jeb psalmu dziedājumi, ir Latgales katoļu kopienai raksturīga tradīcija, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Maija vakaros Latgales iedzīvotāji pulcējas pie brīvdabas krucifiksiem, lai ar kopīgām dziesmām un lūgšanām godinātu Vissvētāko jaunavu Mariju.

Daugavpils novada Vaboles pagastā pie Priednieku sādžas krusta pulcējas tuvākās apkaimes iedzīvotāji, lai kopīgi godinātu Vissvētāko jaunavu Mariju.

Maija dievkalpojumu jeb dziedājumu tradīcijas aizsākumi meklējami jau 18. gadsimtā, bet mūsdienās Vaboles pagastā šo tradīciju saglabā sievas no etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis".

"Jau no Romas laikiem maija mēnesis tika nozīmēts par rožukroņa mēnesi," stāstīja Vaboles pagasta iedzīvotāja Lidija Sparāne.

Agrāk baznīcas tika būvētas vien lielākajos muižu centros, bet pēc Jezuītu ordeņa ienākšanas Latgales teritorijā gandrīz katrā ciemā tika uzstādīti brīvdabas krucifiksi.

Maija dievkalpojumu kārtība jau vairākus gadsimtus ir nemainīga – Svēto rakstu lasījumi, Rožukronis, Litānija un dziesmas Vissvētākās Jaunavas Marijas godam.

Neparastākā maija dziedājumu daļa ir "Značu" jeb zīmīšu vilkšana. Tajās ierakstīti uzdevumi, kas Dievmātes godam jāpilda atsevišķi katru dienu un visu mēnesi.

"Man par neēšanu. Sestdien nevar ēst ne brokastis, ne pusdienas, ne vakarā. Nu pēc manas figūras skatoties, es varu izturēt," sprieda etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" dalībniece Anna Rubina.

Lielākoties maija dievkalpojumi notiek bez priestera līdzdalības, tomēr paši priesteri norāda, ka tas nemazina tradīcijas sakrālo nozīmi.

"Tas, ko dara cilvēki, viņus tuvina ne tikai Dievam, bet arī tuvina vienu otram," teica Daugavpils Romas katoļu draudžu dekāns Mihails Sivickis.

Arī priestetris Sivickis atzīst, ka maija dziedājumi ir Latgales sakrālās kultūras fenomens, kas, pateicoties Latgales katoļiem, sastopams arī citviet Latvijā. Tomēr pašlaik trūkst garīgās literatūras, lai šo tradīciju saglabātu pēc iespējas ilgāk, jo grāmatas, kurās pieejami maija dievkalpojumu lasījumi un “značkas”, noveco un ir sarakstītas latgaliski pēc poļu gramatikas, tāpēc tās grūti lasāmas jaunajai paaudzei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti