Stāsti

Rīdzenes iela – publiska ārtelpa vai "Galerijas Centrs" teritorija?

Stāsti

Mājsaimniecības visā Latvijā aicina iesaistīties radona gāzes mērījumos

Latvijā pirmo reizi atklāts bīstamais zirgkastaņu bakteriālais vēzis

VAAD aicina ziņot, ja pamana ar bakteriālo vēzi slimas zirgkastaņas

Latvijā pirmo reizi atklāta bīstamā zirgkastaņu slimība – bakteriālais vēzis. Pagaidām gan slimība atrasta tikai vienā kokā, taču citu valstu pieredze liecina, ka slimība var izplatīties arī strauji. Jau daudzus gadus Latvijā izplatītās zirgkastaņas apsēstas ar vēl kādu līdzīgu kaiti – raibkodi. Tiesa gan, ar šo slimību koki sadzīvo. Savukārt, inficējoties ar bakteriālo vēzi, jauns koks var iet bojā dažu gadu laikā.

Bīstamā koku slimība – bakteriālais vēzis - konstatēts kādā zirgkastaņā publiskajos apstādījumos Jelgavā. Eiropā baktērija ir izplatīta galvenokārt ziemeļrietumu daļā, taču Latvijā līdz šim vēl netika novērota. Infekcija izplatās ar vēju, lietus ūdeņiem, kukaiņiem vai citiem organismiem, kas nonākuši saskarsmē ar inficēto auga daļu, kā arī - ar stādāmo materiālu. Pirmie bakteriālā vēža simptomi parasti novērojami tieši stumbra mizā, stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma:

''Pavasarī, kad vēl ir mitrs, mēs uzmanību vēršam uz zirgkastaņas koksnes stumbru, kur ap metru augstumā no zemsedzes var redzēt mitru vietu, no kurienes izdalās eksodāts, proti, koks sulo. Un tā vieta ir melnā krāsā, bet tas eksodāts ir caurspīdīgs un staipīgs, turklāt miza šajā vietā uzbriest. Arī rudenī, kad ir mitrs, šo eksodātu var pamanīt.''

Ar laiku infekcija pārņem arī visu stumbru un zarus, un simptomi redzami arī lapās – brūni ap milimetru lieli plankumi, kas ar laiku saplūst, lapas nodzeltē un nobirst. Lapās novērojamos simptomus gan viegli sajaukt ar zirgkastaņu raibkodi, kas šos kokus moka jau daudzus gadus Latvijā un ir iemesls agrai zirgkastaņu lapu nobiršanai vasaras vidū.

Ja ar šo slimību jau sadzīvots gadu gaitā, tad savukārt no bakteriālā vēža jauni - tikai ap 10 gadus veci - koki var aiziet bojā līdz trīs gadu laikā. Pētījumi citās valstīs apliecina, ka slimības izplatība var būt gana strauja.

''Ir valstīs pieredzes, ka tomēr slimos kokus zāģē un sadedzina, jo slimība izplatās ar šo eksodātu - katrā pilienā var būt tūkstošiem dzīvas baktērijas. Piemēram, Anglijā konstatēja 2001. gadā četrus paraugus un tad 2006. gadā jau 110 paraugi bija inficēti, izplatība strauji iet; bet mūs priecē, ka pagaidām no visiem paraugiem esam atraduši bakteriālo vēzi vienā zirgkastaņā,'' saka Bokuma.

Dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele secina, ka iemesli kādēļ kaitīgos augu organismus biežāk atklāj Latvijā, ir arī iespēja vispār veikt monitoringu. Kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojumā bez bīstamās infekcijas zirgkastaņās pērn jaunas slimības atklātas arī alkšņiem un gobām. Slimību izplatība, viņasprāt, saistīta ar globalizāciju, ar intensīvu tirdzniecību, ar augu apmaiņu, ar klimata pārmaiņām.

Augu aizsardzības dienesta darbinieki aicina arī iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot, ja zirgkastaņās manāmi kādi slimības simptomi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti