Uzturēšanās atļauju kārotāji sāk interesēties par iespējām pirkt valsts parādzīmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā var saņemt ne tikai par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, uzņēmumu un banku kapitālā, bet arī par bezprocentu aizdevumiem valstij. Pagaidām gan šo iespēju nav izmantojis neviens trešo valstu pilsonis.  

Kopš šā gada sākuma spēkā stājusies Imigrācijas likuma norma, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā var saņemt arī tie trešo valstu pilsoņi, kas par ceturtdaļmiljonu eiro iegādājušies valsts bezprocentu parādzīmes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze zina teikt, ka pagaidām šo iespēju nav izmantojis neviens termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājs. Tomēr zināma interese par šādu termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas veidu esot.

”Pagaidām mums vēl nav neviens, bet ir bijuši daži interesenti, kas sāk interesēties, kāda ir tā procedūra un kā var saņemt. Šeit arī ir 250 tūkstoši eiro jāiegulda, plus vēl ir 25 tūkstoši eiro jāiemaksā valsts budžetā. Bet nu interese ir, un es domāju, ka ar laiku būs iesniegumi,” saka Roze.

Valsts kases pārstāvis Mārtiņš Prikulis stāsta, ka šādiem termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem pārdodamās valsts bezprocentu parādzīmes būs pilnīgi jauns valsts vērtspapīru veids. Tas, vai valsts parādzīmju iegādē atļauju pieprasītāji neiegulda nelegāli iegūtus līdzekļus, būs jāpārbauda bankām, kurās izveidoti konti, no kuriem apmaksās parādzīmju iegādi.

”Persona, kura ir izteikusi vēlmi saņemt termiņuzturēšanās atļauju, izmantojot šo likumā noteikto iespēju,  dotos uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus, kas ir norādīti normatīvajos aktos par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, tajā skaitā norādot, ka uzturēšanās pamats būs vērtspapīru iegāde,” skaidro Prikulis.

„Kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde būs pieņēmusi pozitīvu lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, lēmumā būs arī norādīti norēķini rekvizīti, uz kuriem personai jāpārskaita šīs summas vērtspapīru iegādei un iemaksa valsts budžetā. Tajā brīdī, kad persona būtu samaksājusi šo naudu, mēs būtu salīdzinājuši personas pieteikumu, ko esam saņēmuši no pārvaldes, ar veikto maksājumu, un, ja šie dati visi būtu korekti, persona jau dotos uz pārvaldi, parakstītu pieteikumu par vērtspapīru iegādi, un nākamajā dienā šie   vērtspapīri tiktu pārvesti jau uz personas kontu Latvijas Centrālajā depozitārijā,” saka Prikulis.

Valsts parādzīmju iegāde kā viens no iespējamiem veidiem termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai Imigrācijas likumā paredzēta pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma. Ministrijai šādu risinājumu ieteikuši 2013. gadā piesaistītie kanādiešu konsultanti.

Prikulis gan uzsver, ka, plānojot valsts aizņēmumus, Valsts kase nerēķinās ar termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju iespējamo pienesumu.

”Šobrīd nav nekādas indikācijas, ka tas līdzekļu apjoms varētu būt vērā ņemams un ietekmēt aizņemšanās stratēģijas. Līdz ar to šie līdzekļi netiek ņemti vērā, plānojot iekšējo aizņēmumu,” norāda Prikulis.

Liela daļa trešo valstu pilsoņu, kas Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, to darījuši ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas un Šengenas vīzas, Latvijā nemaz nedzīvo. Tādēļ speciālisti pieļauj, ka tieši šai termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju kategorijai varētu būt interese par iespējām saņemt atļaujas apmaiņā pret aizdevumu valstij.

Šādiem cilvēkiem uzturēšanās atļauja un Šengenas vīza būtībā izmaksā tikai 25 tūkstošus eiro, jo parāda vērtspapīros ieguldītos līdzekļus valsts tiem atmaksās, kad būs pienācis parādzīmju dzēšanas termiņš.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti