Atbildīgās institūcijas ir vienojušās par sadarbību, lai šo starptautiski atzīto metodi pielietotu seksuāli izmantotu bērnu nopratināšanā un atbalsta sniegšanā. Centra “Dardedze" juriste un pilotprojekta “Bērna mājas" vadītāja Laura Ceļmale LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja, ka kopš lēmuma par šāda darbības modeļa nepieciešamību līdz projekta sākšanai pagāja gads, bet, ņemot vērā, iesaistīto institūciju skaitu, tomēr gads nav daudz.
Pilotprojekta laikā Rīgā un Rīgas reģionā “Bērna mājas” modelis tiks izmēģināts organizācijas “Centrs Dardedze” telpās, kur ikdienā jau tiek sniegta psiholoģiska palīdzība bērniem un viņu ģimenēm, tai skaitā vardarbības gadījumos. Pilotprojekta ietvaros tiek izstrādāta iesaistīto institūciju sadarbības metodoloģija, veiktas speciālistu apmācības un telpu pielāgošana: apskates telpas remonts, telpu skaņas izolācijas uzlabošana, kā arī video un translācijas aparatūras uzstādīšana. Tuvāko sešu mēnešu laikā šeit tiks nopratināti 20-30 bērni, lai gada beigās sniegtu ieteikumus “Bērna mājas” modeļa ieviešanai visā Latvijā. Pilotprojekts tiek īstenots ar Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas atbalstu, paziņojumā medijiem informēja projekta īstenotāji.
Viņa stāstīja, ka policijas statistika liecina, ka pēdējo četru gadu laikā likumsargi reģistrēja nedaudz mazāk par 200 seksuālajiem noziegumiem pret bērniem, un “arī viens gadījums ir daudz”.
Šo noziegumu izmeklēšanā ir svarīgi pasargāt bērnu no traumatiskiem pārdzīvojumiem, un, ja grib, lai bērns izstāsta par notikušo, jārada īpaši apstākļi, kur viņš to var izdarīt bez stresa, norādīja Ceļmale. Tieši tam izveidots “Bērna mājas” projekts.
Ceļmale skaidroja, ka līdz šim katrs speciālists darbojās savā jomā, bet “bērns staigā starp šiem speciālistiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē”, un stāsta par notikumu vairākas reizes. Ceļmale norādīja, ka, stāstot par vienu un to pašu vairākas reizes, stāstos veidojas pretrunas, un tā tiek nodarīti divi ļaunumi – mainās bērna liecības un bērns atkal tiek traumēts.
Bet “Bērna mājā” ar bērnu viņam piemērotā vidē sarunājas psihologs, kurš saskaņo jautājumus ar izmeklētāju, bet pārējie speciālisti atrodas citā telpā, nesēž apkārt bērnam.
Ar bērnu sarunājas īpaši apmācīts psihologs, nopratināšanas process tiek filmēts, un visi nepieciešamie speciālisti – izmeklētājs, prokurors, mediķis, advokāts – vēro nopratināšanas translāciju atsevišķā telpā, skaidroja centrs “Dardedze”.
“Seksuāls noziegums ir atšķirīgs no citiem noziedzīgiem nodarījumiem ar to, ka bērni paši parasti nevēršas pret savu pāridarītāju, kurš visbiežāk ir bērnam tuvs un nozīmīgs cilvēks. Šie ir noziegumi, kam raksturīga noslēpumainība, manipulēšana ar bērnu draudot vai uzpērkot, bet miesasbojājumi tiek izdarīti reti, tāpēc liecības iegūšanai ir ļoti liela nozīme, lai mēs bērnam varētu palīdzēt,” paziņojuma medijiem skaidroja psiholoģe Inese Sadauska.
Ceļmale pastāstīja, ka pilotprojekta laikā izvērtēs, vai pietiks ar vienu šādu “bērna māju” Rīgā, vai tomēr tādas būtu jāveido arī reģionos.
Otrdien, 4.jūlijā, apliecinot gatavību ieviest vienotu pieeju dzimumnoziegumos cietušu bērnu nopratināšanas procesā, sadarbības memorandu “Bērna mājas” pilotprojekta ietvaros parakstījušas visas iesaistītās institūcijas: Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Valsts policija, Rīgas tiesu apgabala prokuratūra, Tiesu administrācija, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Rīgas bāriņtiesa, Rīgas Sociālais dienests un nodibinājums Centrs Dardedze.
