Nav nekāda lētā izprieca
"Manuprāt, es samaksāju kādus 500 eiro. Bakalaura darbi ir "sālīti". Nekur mani nepieķēra un diploms ir kabatā," sarunā atzīstas Līga. Līga nav sievietes īstais vārds, viņa lūdza īsto neminēt, gluži kā viņas bakalaura darbu, ko pati aizstāvēja. "Meklējot privātskolotāju, uzdūros uz sludinājumiem, īstenībā – ļoti daudziem sludinājumiem, kur piedāvā tieši rakstīt un pildīt darbus. Kritu kārdinājumā," viņa atzīstas. Ekonomika bija Līgas klupšanas akmens. Par pirmajiem mājasdarbiem viņa atdeva 30 eiro. Taču ar to viss nebeidzās. Studiju darbi kļuva arvien grūtāki, līdz ar to maku nācās atvērt biežāk un tērēt arvien vairāk.
Viņa īsti nezina, cik kopā iztērējusi, taču tā ir četru ciparu summa.
"Ir tā saucamās kompānijas un bija arī privātpersonas, līdz ar to katram priekšmetam es piemeklēju savu rakstītāju. Bija pat tādi, kuri rakstīja "online" gan ieskaites, gan eksāmenus, kas bija jāpilda tieši tajā dienā un laikā. Es to visu vienkārši noorganizēju – cilvēki rakstīja darbus manā vietā," Līga atklāj šī "biznesa" aizkulises.
Esot pārsteidzis tas, ka it kā negodīgas darbības veic oficiāli reģistrēti uzņēmumi. Pakalpojuma sniedzēji esot bijuši salīdzinoši godprātīgi, – ja sievieti neapmierināja iznākums, tad viņa sūtīja darbus atpakaļ, lai autori tos izlabo, un tas tika izdarīts.
"Ekrāna otrā pusē ir cilvēks, kuram tiek nodota visa informācija, un, nedaudz sadarbojoties ar viņu, viss tika rakstīts," stāsta Līga. Laika trūkuma dēļ viņa lielāko daļu no darbiem uzticēja rakstīt uzņēmumiem, tajā skaitā arī bakalaura darbu. Viņa gan atzīst, ka īsti apmierināta ar darbu nebija, nācies pielabot, bet gala rezultāts esot labs – darbs novērtēts ar astoņnieku.
"Bakalaurs tika aizstāvēts, protams, aizstāvēju es to pati. Nekur mani nepieķēra, un diploms ir kabatā," priecīga par iznākumu ir bijusī studente Līga.
Darbi visās nozarēs
Vilinoši teikumi mājaslapās, kas piedāvā rakstīt darbus studentu vietā, netrūkst. Piemēram, "Uztici mums savu uzdevumu par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu un aizmirsti par darbu rakstīšanas stresu un nokavētiem termiņiem!". Kāds cits mudina taupīt nervus un laiku – "Mūsu pakalpojumi ekonomē jūsu laiku, jūsu nervus, neveiksmīga darba izstrādes gadījumā arī – jūsu naudu pārkārtošanai". Vēl kāds mierina, ka ne jau visi visu zina – "Cilvēks var būt lielisks speciālists vairākās jomās, taču ir arī tādas, kuras nepadodas, un tas ir normāli".
Katru darbu sola izstrādāt individuāli, tāpēc pasūtītāji netiekot pieķerti. Piemēram, "Absolvents.lv" sevi dēvē par palīgu mācībās. Šis "palīgs" raksta dažāda veida darbus, sākot no esejām un referātiem, līdz pat kursa un diplomdarbiem. Viņi paši par sevi saka: "Šajā tirgū darbojamies jau vairāk nekā 5 gadus. Palīdzam izstrādāt darbus ne tikai Baltijas augstskolu studentiem, bet arī ārzemju". "Absolvents.lv" lepojas, ka tā kontā ir vairāk nekā 1700 uzrakstītu darbu.
Kursa darbs, ko aptuveni nedēļas laikā var izstrādāt, maksā, sākot no 100 eiro.
Diplomdarbs, bakalaura vai kvalifikācijas darbs ir trīsreiz dārgāks – sākot no 300 eiro. Pasūtīt darbu iespējams medicīnā, pedagoģijā, tiesību zinātnēs un vēl daudzos citos studiju virzienos. Savukārt maģistra darbu izstrādā ilgāk – sākot no trim nedēļām. Tā cena – ne mazāk par 500 eiro. Katram darbam cenu nosaka individuāli, atkarībā no lappušu skaita, temata sarežģītības, izstrādes termiņa un papildu prasībām. Kad ir saņemts darba pieprasījums, uzņēmuma menedžere piemeklē kādu no 30 autoriem, ar ko sadarbojas.
Kā Latvijas Radio atzina bakalaura darba pircēja Līga, komunikācija ar darbu rakstītājiem esot anonīma. Līgai ir aizdomas, ka uzņēmumā strādā studenti un skolotāji, kas vēlas piepelnīties. Sieviete darbus pirka arī mājaslapā "entropy.lv". Tas ir uzņēmums, kas specializējies eksakto uzdevumu pildīšanā, piemēram, fizikā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, datorzinātnēs, ekonomikā, pat mehānikā un daudz kur citur.
"Lursoft" datu bāzē var lasīt, ka SIA "Entropy" darbības veids ir konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos. Taču mājaslapā uzņēmums norāda, ka pilda studentu darbus, arī tiešsaistē. Uzdevumus veic ar vidējo vērtējumu 7 balles. Un cena – 40 eiro par pusotras stundas darbu. Pērn uzņēmumā esot strādājuši divi darbinieki un peļņa bijusi vairāk nekā 26 tūkstoši eiro. Savukārt 2020. gadā tas nopelnīja krietni mazāk – nepilnus 5500 eiro. Raugoties uz to, kā augusi "Entropy" peļņa, rodas jautājums – vai attālinātais mācību process veicinājis studentu negodprātību.
Augstskolas zina
Latvijas Radio uzrunāja vairākas valsts un privātās augstskolas, kas apliecina, ka studenti mēdz pirkt darbus. Dažas augstskolas pat minēja piemērus, kad noslēguma darbu aizstāvēšanā paši viltus autori atzīstas grēkā. Taču tādu gadījumu esot maz. Problēma nav jauna, un pandēmija varētu to aktualizēt, stāsta Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne profesore Anika Miltuze.
"Ir bijuši gadījumi, ka studenti paši izlielās saviem kursabiedriem, ka "nu, redziet, jūs muļķi, rakstāt, dienām un naktīm neguļat, bet es samaksāju kaut kādu noteiktu summu un man darbs ir gatavs. Tā informācija ir nonākusi arī līdz docētājiem. Un tādā gadījumā šiem studentiem tiek pievērsta īpaša vērība," uzsver Miltuze.
Pandēmijas laikā nav novērota problēmas saasināšanās, taču ietekmēta ir cilvēku psihiskā veselība un spēja tikt galā ar slodzi. Šajā laikā vairāk studentu lūdz pārcelt darba veikšanu.
Taču ir tādi, kuri saprot, – pats galā netiks, tāpēc izvēlas kādam par to samaksāt.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Studentu apvienības akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Covid-19 laikā studentiem ir lielāka psiholoģiskā spriedze un plašais piedāvājumu klāsts, kur kāds raksta noslēguma darbus, var veicināt akadēmiskā godīguma pārkāpumus.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Biznesa katedras vadītāja profesore Lūcija Rutka atzīst, ka problēma ir, taču tā nav aktualizējusies pandēmijas ēnā.
"Covid-19 ierobežojumu laikā, kad studenti strādā attālināti un mēs viņus mazāk redzam, esam novērojuši pēc pirmajām noslēguma darbu aizstāvēšanām, ka to kvalitāte ir pat uzlabojusies. Varbūt tāpēc, ka studentiem ir vairāk laika strādāt pie datubāzēm," pieļauj Rutka.
Uz Latvijas Radio jautājumu, vai labākie rezultāti neliek tomēr aizdomāties, ka, iespējams, darbu nav veicis pats students, bet kāds viņa vietā, Rutka atbild: "Ja grupā ir trīsdesmit, četrdesmit cilvēku, tad maz ticams būtu, ka šiem trīsdesmit cilvēkiem ir piekārtoti vēl trīsdesmit vai četrdesmit cilvēki, kas dara kaut ko viņu vietā."
Strods no Studentu apvienības pieļauj – ja attālināto mācību laikā ir labāki vērtējumi noslēguma darbos, tas tomēr var radīt aizdomas. "Tā problēma ir tāda, ka ļoti grūti ir konstatēt, kurš ir rakstījis to darbu, ja tas ir bijis kvalitatīvs, ja studējošais spēj atbildēt par šo tematu pats. Varētu būt, ka studējošajiem tiešām ir bijis vairāk laika šos darbus izstrādāt vai arī ir atrasti kaut kādi risinājumi, kā celt šo darbu kvalitāti caur minimālu vai arī nekādu ieguldījumu no studējošā puses," pieļauj studentu pārstāvis.
Augstskolas statistiku par pieķertajiem darbu pircējiem neapkopo un atzīst, ka nav simtprocentīgi drošas, vai visi absolventi bijuši godīgi.
