Dzīvot pa vecam nevar, bet pa jaunam – nav skaidrības
Šogad maijā beigsies zemes iegādes moratorijs Latvijā, kas līdz šim zemi nopirkt it kā traucēja ārzemniekiem. Iestāšanās līgums Eiropas Savienībā (ES) šos zemes iegādes noteikumus ļāva īstenot septiņus gadus. Kad šis termiņš beidzās, to varēja tikai vienu reizi pagarināt, ko Latvija arī izdarīja.
„Iestāšanās līgums vairs neparedz iespēju pagarināt šo termiņu, jo tad ir jārunā arī par citiem iestāšanās līguma punktiem, jo esam gan saņēmuši maksājumus, gan mūsu cilvēki strādā citās valstīs, un arī šis bija viens no kopējiem nosacījumiem, kas tika parakstīti. Arī Saeimā bija interese pagarināt šo termiņu vēlreiz, bet ir skaidrs, ka juridiski tas nav iespējams," norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Taču gan zemnieki, gan Zemkopības ministrija (ZM) arī atzīst, ka līdzšinējā kārtība nemaz nav bijusi efektīva.
Šobrīd zemniekiem problēmas sagādājot lielie, naudīgie īpašnieki, kuri, neatkarīgi no tautības, uzpērk lauksaimniecības zemi un izmanto to kā pirkšanas - pārdošanas objektu un paaugstina cenu.
Sekojoši - lauksaimnieki, kuriem nav tik daudz naudas, nevar iegādāties zemi. Tādēļ ZM jau gadu plāno, kā situāciju mainīt par labu vietējiem lauksaimniekiem, un ir tapuši jaunie grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. „Šajos grozījumos mēs esam uzlikuši ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei ar mērķi, ka lauksaimniecības zeme pamatā pieder tiem, kas šo zemi apkopj un uz tās strādā, un ar savu darbu gūst ienākumus. Mūsu nacionālā bagātība ir zeme, tajā skaitā lauksaimniecības zeme, un tai ir jādod atdeve, vai nu ekonomiskā vai ainavu vērtībā," skaidro Straujuma.
Norit arī starpministriju un dažādu organizāciju diskusija par jaunajiem zemes iegādes nosacījumiem, un Straujuma prognozē, ka grozījumus varētu saskaņot un jau šomēnes virzīt valdībā.
Zemniekiem zemi sarežģīti nopirkt
Kopumā aptuveni 60% zemnieku strādā uz īrētas zemes, un tās saimniecības, kurām lielākā zemes daļa atrodas nomā, ir visvairāk nepasargātas, skaidro Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja. „Visriskantākās ir lopkopības saimniecības un saimniecības ar lieliem kredītiem tādēļ, ka kredītsaistību pildīšana ir rēķināta uz kādu noteiktu lauksaimniecisko darbību un lopkopības gadījumā. Ja jums ir piena ferma ar 50 govīm un jūs saimniekojat uz 100 hektāriem zemes, kas ir ļoti nepieciešami, lai savāktu lopbarību, bet savā īpašumā ir mazāk kā puse zemes... Ja pēkšņi kāds cits nomāto zemi nopērk vai īpašnieks pārtrauc to izīrēt, tad šī saimniecība ir pakļauta likvidācijai," norāda Dzelzkalēja.
Arī piena lopkopis Preiļu novadā Raimonds Rubīns par pašreizējo situāciju stāsta, ka savas 150 hektāru saimniecības zemes trešo daļu īrē, tāpēc nedrošības sajūta ir pastāvīga, turklāt puse Eiropas subsīdiju jāatdod zemes īpašniekam. Tieši tagad zemnieks sadabūjis līdzekļus, lai klāt savā īpašumā nopirktu 10 hektārus zemes, bet katrs šāds zemes gabaliņš nāk ilgi un grūti.
„Savs ir savs, bet īrētais nav droši - šogad saimnieks izīrē, bet nākamgad viņš pasaka, ka pēkšņi pārdod, bet zemniekam, protams, uzreiz tādas naudas nav. Piemēram, tepat viens ārzemnieks uzreiz atbrauc un tajā pašā dienā var samaksāt tantiņai par zemi visu summu, ja viņa pārdod. Bet tante atbild, ja uzreiz maksā, tad vēl kādu gabaliņu varu pārdot," stāsta Rubīns.
Tāda bēdīga situācija zemniekiem, jo nav mums tā nauda uzreiz pieejama, un valsts aizdevumi ir papīru birokrātija, kur aiziet pusgads, kamēr tiec pie naudas," saka Rubīns.
Zemnieku Saeima atzīst, ka diskusijas par zemes privatizācijas noteikumu nākotni nav vieglas. Publiskajā telpā vairākkārt izskanējušas bažas par to, ka jaunie noteikumi ir tikai lielsaimnieku interesēs. Taču ministre norāda, ka likumprojekta sadaļā par pirmpirkuma tiesībām iestrādāti īpaši nosacījumi. „Priekšroka pieejamā zemes gabala tuvākajiem kaimiņiem secīgi atkarīga no mazākās kopējās īpašumā esošās lauksaimniecības zemes platības. Tātad priekšroka ir mazajām saimniecībām, ko ir atbalstījušas visas lauksaimniecībā esošās organizācijas. Tas noteikts, lai arī mazās saimniecības varētu paplašināties," saka ministre.
Pirmpirkuma tiesības būšot arī esošajiem zemes nomniekiem un kopīpašniekiem. Tāpat jaunajos grozījumos iekļauti nosacījumi, ka, iegādājot zemi, persona vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, ir ieguvusi izglītību šajā jomā vai ir ar pieredzi lauksaimnieciskajā darbībā. „Šis likums neattieksies uz platībām, kas ir mazākas par pieciem hektāriem. Katrs, kas šādu zemes gabalu vēlēsies nopirkt, to varēs darīt bez ierobežojumiem - ja cilvēks pensijā gribēs nopirkt māju ar dārzu, viņš to varēs darīt. Savukārt, ja cilvēks šobrīd atrodas, piemēram, Īrijā peļņā un gribēs atgriezties, lai strādātu lauksaimniecībā, tad arī viņš nosacījumus var izpildīt, jo ir pieejami dažādi tālmācības kursi lauksaimniecības izglītībā," norāda Straujuma.
Jaunajiem zemniekiem visgrūtāk
Jaunie zemnieki stāsta, ka līdz šim nav klājies viegli, palielinot saimniecību platības, nav arī viegli dabūt aizdevumus, balstoties tikai uz biznesa iedeju plānu. Arī viņi apstiprina, ka uz valsts aizdevumu birokrātijas dēļ zemes īpašnieki nevēlas gaidīt.
Cīņā par zemi jaunajiem zemniekiem bez ārzemju uzpircējiem vēl jākonkurē ar lielākām, turīgākām saimniecībām.
Jauno zemnieku organizācijas vadītājs Raitis Ungurs stāsta, ka liela loma visā šajā procesā ir darbam tieši ar zemes īpašnieku, kas galu galā izlemj, kam zemi pārdot. „Man bija gadījums, kad es pārdevu vienu traktoru un zvanīju zemes īpašniekam, ka esmu naudu beidzot dabūjis, bet viņš atbildēja - kur tu biji ātrāk, es jau viņu pārdevu. Kaut arī mēs bijām vienojušies, viņš pārdeva citam. Bet tā jau parasti cilvēki dara - ja viņam uzreiz piedāvā naudu un viņš jūtas drošs par darījumu, viņš to veic. Reti uzvaram šajā konkurencē, bet mēs varbūt arī īpašniekus varam paņemt ar cilvēcīgumu un patriotismu," saka Ungurs.
Savukārt grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos jaunie zemnieki vērtē dažādi, ir nosacījumi, kuri ir vēl jāpārskata, kā ministres minētais trīs gadu lauksaimnieciskās pieredzes kritērijs.
„Šie trīs gadi man šķiet nenopietni, jo tu varbūt esi tikai divus gadus lauksaimniecībā un tagad pēkšņi radusies izdevība nopirkt zemes gabalu blakus, kas ir stratēģiski svarīgs un jaunais zemnieks var pārliecināt banku, kooperatīvu vai kādu kolēģi, kas var aizdot naudu. Bet dēļ nosacījumiem tu tiec atsijāts. Tas nav loģiski, nedomāju ka tas tā paliks šajos noteikumos. Bet mēs tāpat ar lauksaimnieku organizācijām esam vienoti, ka ierobežojumi ir vajadzīgi un kopā tos arī virzīsim," kritisks ir Ungurs.
Eksperts: Latvijas zemes pārdošana ārzemniekiem – veiksmīgs Eiropas lobiju darbs
Par to, ka zemes privatizācijas noteikumi būs viens no lielākajiem un emocionālākajiem šī gada notikumiem, liecina arī tas, ka Latvijas lauksaimnieki iepriekš bija gatavi cīnīties paši, vācot parakstus. Par piemēru idejai ņemta kaimiņvalsts Lietuva, kur savākti vairāk nekā 300 000 iedzīvotāju parakstu, lai rīkotu referendumu un izmainītu Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij.
Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimmermanis norāda, ka risinājumu meklējumi Latvijā ir stipri novēloti un lēmumu pieņemšana būs sasteigta.
Šis pārejas perioda beigu termiņš Latvijā nāk virsū, un tad būs jāļauj zemi šeit pirkt visiem ārzemniekiem, kas to gribēs. Es domāju, ka tā ir ļoti veiksmīgi izlobēta politika tieši no Eiropas lielo zemju īpašniekiem, nevis te Latvijā. Ir tādas lielo zemju īpašnieku organizācijas, kas iegulda resursus lobēšanā, lai panāktu šos brīvos tirgus nosacījumus, neskatoties uz to, ka Latvija varbūt tam nemaz nav gatava," saka Cimmermanis.
Viņš piekrīt, ka jaunie zemes privatizācijas noteikumi nav izdevīgi jaunajiem zemniekiem. Eksperts arī aicina zemes īpašniekus biežāk izvērtēt, kam zemi pārdod, ja paši vēlas turpināt dzīvi laukos. „Grūti realizējams un saprotams jautājums ir, kā juridiski ietekmēt šīs savstarpējās pircēju - pārdevēju attiecības. Jo mēs jau pašlaik redzam vairākus ceļus, kā to var apiet, un redzam, ka arī jaunais dokuments lielus shēmotājus neatturēs iegādāties zemi. Tas, ko mēs varētu veicināt ir, piemēram, kā Francijā, Polijā un arī Lietuvā - ir uzlikts limits, kas drīkst būt viena zemes īpašnieka rokās - cik hektāru. Nez kāpēc mēs Latvijā par to vispār nerunājam, bet tas varētu tālu aizsviest tos gribētājus, kas spējīgi nopirkt vairākus desmitus tūkstošus hektārus," uzsver Cimmermanis.
Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvēra, ka jaunie likuma grozījumi par zemes iegādi lauku apvidos nav pret ārzemniekiem, kuri godprātīgi šeit nopirkuši zemi un apstrādā to.
