Uzņēmums nepiekrīt Rīgas domes piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

Bez rezultāta beigusies Rīgas domes un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja „Prana Property” tikšanās, kurā spriests par tālāko likteni īpašumam, uz kura atradās pirms pieciem gadiem sagruvusī lielveikala „Maxima” ēka. Igauņiem pieder daļa no šī īpašuma, tostarp daļēji uzbūvētā dzīvojamā ēka. Pašvaldība šo daļu vēlas atpirkt, lai vēlāk nojauktu un ierīkotu piemiņas vietu.

Rīgā, Zolitūdē, Priedaines ielā 20 atrodas daļēji uzbūvēta dzīvojamā ēka ar pazemes stāvvietu. Īpašumam ir divi saimnieki – Rīgas dome un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs „Prana Property”.

Pašvaldība vēlas igauņu daļu savā īpašumā, piedāvājot samaksu vai līdzvērtīgu zemes gabalu. Tad dome par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu nojauktu un ierīkotu piemiņas vietu. To vēlas traģēdijā cietušie un viņu tuvinieki.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs BurovsZane Mače

    Tomēr pagaidām vienošanās nav. Rīgas dome kopīpašumā esošo zemi piedāvā atpirkt kā neapbūvētu, pēc pašreizējās tirgus vērtības par 60 eiro kvadrātmetrā. Piekrītot šādam darījumam, uzņēmums par savu kopīpašuma daļu varētu saņemt aptuveni 200 tūkstošus eiro.

    “Mēs piedāvājām atlīdzību par nekustamo īpašumu, rēķinot, ka viens kvadrātmetrs Zolitūdē neapbūvētā zemes gabalā (mēs rēķinām kā neapbūvētam zemes gabalam) varētu būt 60 eiro. Kopējā zemesgabala cena varētu būt 600 tūkstoši eiro. Atbilstoši domājamām daļām mēs varam samaksāt 200 tūkstošus eiro. Šo cenu „Prana Property” pārstāvis neakceptēja,” pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

    Igauņi domes piedāvāto cenu uzskata par pārāk zemu. Uzņēmuma valdes loceklis Rauls Keskūla nepiekrīt domes uzstādījumam, ka zemesgabals jāvērtē kā neapbūvēts. Keskūla bilda, ka ir nonākuši ķīlnieku situācijā, tomēr cer uz konstruktīvu risinājumu: “Mēs ļoti skaidri apzināmies visu fonu, kas saistīts ar šo bēdīgi slaveno objektu, un apzināmies tur notikušās traģēdijas mērogu. Tāpēc mēs cenšamies kopā ar Rīgas domi izstrādāt abpusēji pieņemamu risinājumu šajā sarežģītajā situācijā.”

    “Prana Property” uzskata, ka, novēršot celtniecības brāķus, ēku var pabeigt. Un neizslēdz, ka pie veiksmīgas apstākļu sakritības arī pēc dzīvokļiem varētu rasties pieprasījums. Lai ēku pabeigtu, tajā, visticamāk, būtu jāiegulda vēl vairāki miljoni eiro.

    Igaunijas uzņēmums strīdīgo īpašumu iegādājies par teju 4 miljoniem eiro. Maksāt par to miljonus dome nav gatava, sacīja Burovs, jo pēc iegādes ēku plānots nojaukt. Tāpēc solītie 200 000 eiro varētu būt maksimālais piedāvājums.

    Burovs sacīja, ka dome ir gatava piedāvāt apmaiņai konkrētus objektus, taču sarunās līdz šī piedāvājuma izteikšanai nav tikuši.

    Biedrības „Zolitūde 21.11.” pārstāve, Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) uzskata, ka igauņi nesaprot šīs vietas traģisko stāstu. Cietušie traģēdijas vietā vēlas redzēt tikai piemiņas vietu. Viņa pieļāva, šīs situācijas risināšanā varētu nākties iesaistīt arī Saeimu.

    Jaunnedēļ pašvaldības tā dēvētā "graustu komiteja" spriedīs, vai atzīt igauņu īpašumā esošo ēku par graustu un piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Burovs no Rīgas domes neizslēdza iespēju, ka šis stāsts varētu beigties ar tiesvedību. Šādu scenāriju neizslēdza arī igauņu uzņēmējs.

    KONTEKSTS:

    2013.gada 21.novembrī, iebrūkot veikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

    Traģēdija notika Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur atrodas vēl viena ēka. 2014.gada tapa atzinums, ka ēka nav ekspluatējama konstrukciju problēmu dēļ. Ēka sākotnēji piederēja SIA "Homburg Zolitude", bet pērn izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka "Eesti Krediidipank", kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs.

    Tādējādi pašlaik 70% šīs teritorijas pieder Rīgas domei, 30% igauņu uzņēmējam SIA “Prana Property”.Igauņu uzņēmējiem pieder arī neliela daļa pazemes autostāvvietas un ēka. Tieši par būvēm, igauņu uzņēmējiem un Rīgas domei ir visvairāk domstarpību.

    Ēkas īpašnieki plāno ēku pabeigt, pirmajā stāvā izveidot telpas maziem veikaliem, blakus izveidot parku, ierīkot arī pazemes stāvvietu. Savukārt Rīgas dome vēlas, lai visi 7340 kvadrātmetri būtu zaļā zona. Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušie īpašnieku ieceres attīstīt māju un attieksmi uzskata par cinismu.

    Rīgas pašvaldība pieļāva iespēju atpirkt vai samainīt zemes gabalu zem ēkas pret citu zemes gabalu citā vietā, bet tikai par zemes vērtību, bez ēkas vērtības.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti