"Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?" – šāds nosaukums dots dokumentālajai filmai, kuras autore ir Vladislava Romanova. Jauniete dzimusi un augusi Daugavpilī, viņai ir žurnālistes izglītība, tagad strādā par radošo direktori reklāmas aģentūrā Rīgā.
Citāts no filmas: "Cik ilgi var sludināt ideju, ka Padomju Savienībā bija labi? – Vai ir nedaudz tāda bezizejas sajūta? – Jā."
Dokumentālās filmas autore Vladislava Romanova sacīja:
"Pirms neilga laika tviterī palūdzu paturpināt frāzi "Daugavpils ir... " Saņēmu ļoti daudz un dažādas atbildes. "Pilsēta, kurā es šobrīd nevēlētos atrasties.", "Latvijas kauna traips!", "Krievija.", "Mazā Maskava"."
Kritiski vērtēt ikvienu situāciju un informāciju, kā arī būt pilsoniski aktīviem dokumentālajā stāstā aicināja biedrības "Cita Daugavpils" pārstāvji un jaunieši. Viņi strādāja pie tā, lai pilsēta 2027. gadā kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tomēr neveiksmīgi.
"Tad nāca žūrijas atskaite, un tur bija tik ļoti atklātas frāzes par to, ka esam tuvu Krievijai. Ļoti žēl, ka reģions Eiropas tālākajā austrumu pierobežā cenšas pierādīt, ka tā ir daļa no Eiropas, bet atkal zaudē.
Ir tāds joks Daugavpilī – "Dzelzs priekškars nokrita ne Paterniekos, pat ne Buračkos, bet kaut kur aiz Līvāniem"," norādīja biedrības "New East" direktors Jorens Dobkevičs.
Dokumentālais stāsts ir aptuveni 40 minūtes garš, un tajā vēl iekļauti temati par karu Ukrainā, Latvijai nelojālu pašvaldības varu, Krievijas mediju propagandu, pāreju uz mācībām skolās tikai latviešu valodā un citas. Galvenais autores un dalībnieku secinājums: pievērst vērību tam un meklēt risinājumus vajadzēja jau uzreiz, atgūstot neatkarību, bet šobrīd svarīga sadarbība starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.
"Vienmēr var gribēt valsts atbalstu, vienmēr var gribēt uzmanību, bet, ja mēs paši nedarīsim, ja mēs paši nekustināsim lietas, ja mēs paši neiesim uz priekšu un nemēģināsim veidot savu pilsētu citādāku, tad nekas nemainīsies," teica biedrības "Cita Daugavpils" pārstāve Diāna Soldāne.
Filmā savu attieksmi Vladislava Romanova pauž ar dažādu māksliniecisku elementu palīdzību, piemēram, titros komiski pierakstīts Krievijas prezidenta uzvārds. Tāpat viņa aicina pievērst lielāku vērību iedzīvotāju noskaņojumiem un viedokļiem par ģeopolitiskiem jautājumiem visā Latvijā.
"Tā saucamā vate – tā nav tikai Daugavpils problēma. Noteikti! Diemžēl... Vienkārši Daugavpilī tas ir viskoncentrētāk, jo Daugavpilī ir lielāka krievvalodīgo vide," pauda filmas autore.
Dokumentālā filma "Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?" publicēta sociālo tīklu vietnē ''Youtube'' speciāli tam izveidotā lapā, un diennakts laikā tās skatījumu skaits sasniedzis aptuveni 3000. Filmas izveidei sponsoru nav, tā ir jaunietes pašas un viņas līdzcilvēku iniciatīva.
