Iebraucot Līgatnē, nevar nepamanīt dūmu mutuļus un trīsmetrīgo krāsni, kas uzstādīta tirgus laukumā. Zigmārs un Ilmārs ir kaimiņi. Un nu jau arī biznesa partneri, ja viss izdosies, kā iecerēts. Kļavu sīrups gan ir tikai tāda iesildīšanās, jo īsto sīrupu vārīs vēlāk no bērzu sulas. Pati krāsns arī ir vietējo meistaru darbs, noskatīta video, kā sīrupu vāra Kanādā.
"Vietējie visu izdarīja, bet nevarēja ribas uztaisīt, tās ir salocītas kā akordeons," saka uzņēmējs Zigmārs Ronis. "Taču tad es atradu vienu meistaru, kam bija vēl padomju laika prese. Viņš saprata uzdevumu, un viss bija gatavs dienas laikā."
Proporcijas ir viens pret 40, proti, vienam litram sīrupa vajag 40 litrus sulas. Visu izvārīto puiši dala interesentiem un uzklausa ieteikumus, ko vēl vajag uzlabot. Bet bērzu sīrupu plāno eksportēt.
Jau rudenī izveidota uzņēmuma mājaslapa un bija interese no Vācijas, Holandes. "Vācieši pieprasīja tik lielu apjomu, ka nācās atlikt uz nākamo pavasari," atzīst Ronis.
Interesanti, ka mūsu kļavām ir identisks cukura līmenis kā Kanādā un Amerikā.
Jautāts, kāda ir sīrupa galvenā vērtība, Zigmārs steidz uzskaitīt. "Minerālvielas - kalcijs, kālijs... viss, no kā aug ragi un nagi," viņš saka.
Pagaidām šis ir vienkārši dārgs hobijs. Iekārtu nopirkšana un izgatavošana maksājusi simtiem eiro. "Smalks filtrs, tur ir membrāna, tīrs ūdens tek ārā. Nu, un tas cukurs, kas atdalās, tas uz pannas," tehnoloģiju raksturo uzņēmējs.
Pagaidām pavasaris nav labvēlīgs sulām, naktis ir pārāk aukstas. Kļavām slikts pavasaris, sulas pārstāj tecēt uz nakti. Lielo krāsni sīrupa meistari sola darbināt brīvdienās, reizē gādājot sava veida atrakciju vietējiem un tūristiem.
Interese par procesu ir. Pienāk daudzi, arī kādreizējais Līgatnes papīrfabrikas direktors, kurš sniedz savus padomus.
