Osis atklāja, ka notikušas apmēram puse no paredzētajām darba grupas sēdēm.
Turklāt liela daļa laika esot tērēta skaidrošanai par pastāvošo sistēmu: “Lielākā daļa laika aizvadīta, skaidrojot esošo situāciju, lai visi grupas dalībnieki būtu vienādā kompetences līmenī. Jo objektīvi daudziem pirms tam nebija nācies ar šo jautājumu īpaši strādāt.”
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Tāpat līdz šim, darba grupā situācijas risināšanai piedāvāti vairāki varianti. “Jāsaka, ka A scenārijs, kur nekas nemainīts, ir tāds, kuru varēja pirms astoņiem mēnešiem secināt. Savukārt B scenārijs saka, ka visas atļaujas tiek atceltas un dots divu gadu pārejas periods. Šāds scenārijs bez detalizācijas, tikai virsrakstu līmenī scenārijs,” pastāstīja Osis.
Tikmēr piektdien, 22.jūnijā, gaidāms kompānijas "PricewaterhouseCoopers" gala ziņojums par Ekonomikas ministrijas rīcības un pieņemto lēmumu izvērtējumu, piešķirot tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
KONTEKSTS:
Valdība 17. aprīlī izveidoja darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupu vada Ašeradens, un tai priekšlikumi jāsagatavo līdz 1.augustam, bet Ekonomikas ministrijai līdz 1. septembrim - mēnesi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām - uzdots iesniegt valdībā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
