Uzņēmējs: Elektroniskā paraksta attīstību Latvijā bremzē vecišķā valsts pārvalde

Elektroniskā paraksta attīstību un tā plašu izmantošanu sabiedrībā Latvijā bremzē vecišķā valsts pārvalde, intervijā LTV raidījumā „Viens pret vienu'' sacīja uzņēmējs Normunds Bergs.

Viņš pauda, ka šobrīd „elektroniskais paraksts ir tādā pašā tintē, kā bija pirms 10 gadiem”. Vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas aktīvi izmanto elektronisko parakstu, ir Uzņēmumu reģistrs.

„Latvijā visos šos gados ir ārkārtīgi vecišķa valsts pārvalde. (..) Tas nav saistīts ar vecumu, bet ar attieksmi pret dzīvi,” skaidrodams cēloņus elektroniskā paraksta nepopularitātei, sacīja Bergs.

Viņš pauda, ja ministriem pajautātu, vai viņi izmanto elektronisko parakstu, apstiprinoši atbildētu tikai viens vai vispār neviens. „Iemesls tam ir tāds, ka augstākā vadība to nelieto. Ja augstākā vadība to lieto, tad tie ieviesēji, LVRTC [Latvijas valsts radio un televīzijas centrs], tiktu piespiests,” pauda Bergs, piedāvādams salīdzinājumu: „Iedomājieties restorānu, kurā neviens pavārs negrib nogaršot ēdienu!”

Pretējs piemērs – Igaunijas vadītāji: prezidents Tomass Hendriks Ilvess un premjers Tāvo Reivass, kuri ir ieinteresēti e-lietās un jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc saprot to nozīmi. Attiecīgi – Igaunijā e-paraksts ir plašāk izmantots nekā Latvijā.

Vēl viens valsts pārvaldes neieinteresētības cēlonis elektroniskā paraksta attīstībā ir ieradums visu nodot speciālistu – šajā gadījumā datorspeciālistu – rokās. Tomēr, nesaņemdami skaidru uzdevumu un nepieciešamā produkta aprakstu, datorspeciālisti e-parakstu izveido atbilstoši savai izpratnei, kas ir lielāka nekā ikdienas lietotājam. „Tāpēc, ka esam vecišķi! Tāpēc, ka tas neliekas svarīgi!” Bergs teica, vaicāts, kāpēc attieksme ir tik pavirša. „Atdosim kaut kādam kompjūteristam un tad lai viņš kaut ko tur dara!” šķendējās Bergs.

Kopumā uzņēmējs secināja, ka „šinī brīdī ar e-lietām pagalam nav kārtībā”.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti