Konferencē tika runāts par labās prakses piemēriem un citu valstu pieredzi, kā arī identificēti šķēršļi, kas traucē iekļaušanu darba tirgū.
Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma. Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) ir nodarbināti 72% cilvēku bez invaliditātes, bet no personām ar īpašām vajadzībām – tikai 47%.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis pastāstīja, ka no vienas puses Latvijā nodarbinātības līmenis nav zemākais ES, bet nav arī ļoti laba situācija. Pirms krīzes bija nodarbināti 24% no cilvēkiem ar invaliditāti, krīzes gados šis skaits mazinājās, bet šobrīd tie atkal ir tie paši 24%.
Pasaulē pazīstami vairāki populāri veidi, kā nodarbību veicināt, konferencē uzsvēra organizācijas „Sustento” vadītāja Gunta Anča. Viens no tiem ir kvotu sistēma, kas nozīmē, ka konkrēts procents no lielo uzņēmumu darbiniekiem ir cilvēki ar invaliditāti, vēl viens veids ir arī tā sauktais atbalstītais darbs, kas vairāk attiecas uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī atvērtais darba tirgus un subsīdijas, kas nozīmē, ka papildus tiek piemaksāts darba devējam par to, ka viņš pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti.
Latvijai būtu arvien vairāk jāsāk domāt par šo veidu ieviešanu arī mūsu politikā un stratēģijās.
Pēc Ančas teiktā, būtu vajadzīgas nodokļu atlaides, finansiāls atbalsts uzņēmumiem, ne tikai paslavēšana, ir vajadzīga informācija, kāds varētu būt ieguvums, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Valstij arī jādomā par pasākumiem, kas var kompensēt zemāku vai neadekvātu izglītību cilvēkiem ar invaliditāti.
Darba devējiem gan ir liela piesardzība iesaistīt darbā cilvēkus ar invaliditāti, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns. Bieži vien iemesli meklējami normatīvajos regulējumos. Leiškalns minēja konkrētu piemēru, kad darba devējam bija vajadzīgi pieci tiesāšanās gadi, lai atlaistu no darba cilvēku ar īpašām vajadzībām, kaut arī viņa darba vietai uzņēmumā sen jau bija beigušās funkcijas.
Tāpēc uzņēmēji piedāvā atcelt šo aizliegumu, saglabājot vai pastiprinot priekšrocības invalīdiem turpināt darba attiecības štata samazināšanas gadījumā, “bet nevajadzētu būt aizliegumam vispār, jo tad ir vai nu jālikvidē uzņēmums, vai jāsaglabā darba attiecības”, sacīja Leiškalns.
Darba devēju konfederācijai un arī citiem konferences dalībniekiem bija vēl vairāki priekšlikumi, kā risināt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča tos atzina par konstruktīviem un aicināja iesniegt viņas pārstāvētajā komisijā uz nākamo lasījumu likumprojekta grozījumos par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī jautājumos par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.
Organizācijas „Sustento” vadītāja Gunta Anča arī konferenci atzina par produktīvu un bija spara pilna septembrī atgriezties pie priekšlikumiem, lai ar likumdevēju atbalstu ķertos pie to īstenošanas.
