''Vecsiljāņi'' ir viens no lielākajiem uzņēmumiem reģionālā autoceļa Koknese-Ērgļi apkaimē. Tā pārziņā ir 1500 liellopu, labības lauki un siera ražotne. Darbības nodrošināšanai pa P79 pārvietojas vismaz piecpadsmit ar saimniecību saistītie transportlīdzekļi.
Pagājušajā gadsimta sešdesmitajos gados būvētais ceļš gan sagādājot aizvien lielākas galvassāpes un arī liekus izdevumus.
“Tie varētu būt kādi 15% ceļa dēļ. Tās ir visas ritošās daļas, kas regulāri jūk ārā. Un ne tikai šī problēma, ir ierobežota uzņēmējdarbība reāli,” uzvēra “Vecsiljāņu” valdes loceklis Juris Sprukulis.
Aptuveni 7 kilometrus ceļa nosacīti klāj asfalts, bet patiesībā tas atgādina sen izirušu zeķi, kas gadiem ilgi centīgi labota, liekot ielāpu uz ielāpa.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka šogad darbi plānoti nedaudz vairāk par kilometru garā posmā Ērgļu novada teritorijā, bet Kokneses pusē iespējas tikšot vērtētas 2021.-2023. gada programmai.
Arī ekonomikas stiprināšanas programmai, kurā papildus reģionālo ceļu sakārtošanai šogad tiks izlietoti 75 miljoni eiro, šim ceļam vieta nav atradusies, neraugoties uz to, ka tas nepieciešams vairāk nekā 30 uzņēmumiem, kuri nodrošina 223 darba vietas.
“Mūsu ceļam satiksmes intensitāte ir 1250 automašīnas diennaktī. No tām 12% ir smagās automašīnas, bet 75 miljonu eiro sarakstā ir iekļuvuši ceļi ar ļoti zemām satiksmes intensitātēm,” norādīja Kokneses novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Anda Mikāla.
“Faktiski mani izbrīna fakts, ka kaut kādus ceļa remontus nolemj politiski,” atzina Juris Sprukulis.
Pēdējā cerība bijusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmu novadu reformas kontekstā. Kritērijiem atbilstošos ceļu posmus, nepārsniedzot 51 miljonu eiro, ministrija lūgusi apkopot plānošanas reģionam. Tomēr izrādījies, ka nosūtītajā sarakstā iekļauti praktiski tikai vietējas nozīmes valsts ceļi.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka “būtu tīri demokrātiski, ja Attīstības padomes locekļi, kas mēs esam 22, šo būtu situāciju vērtējuši, balsojuši”.
“Šai gadījumā ir kaut kādi vērtējumi no kaut kā, kas tiek sūtīti, un es tiem kategoriski nepiekrītu,” sacīja Vingris.
Plānošanas reģiona izpilddirektors telefonsarunā ar Daini Vingri norādīja uz Attīstības padomes priekšsēdētāja norādēm.
Reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sprieda – “ja jau tas ir novada atbalstam, tad, protams, ka tie ir galvenokārt vietējie valsts ceļi, kuri pašlaik nekādā veidā netiek uzturēti pienācīgā līmenī, jo tā lauku valsts ceļu programma ir pilnībā apstājusies jau pirms sešiem gadiem”.
“Tad, kad man prasīja padomu, kā rīkoties, es ieteicu likt šos vietējos valsts ceļus sarakstā, un izpilddirektors acīmredzot to parakstījis un nosūtījis uz VARAM,” pieļāva Okmanis.
Iesūtīto sarakstu ceturtdien skatīja Autoceļu padome, bet pēc tam tas vēl jāapstiprina VARAM.
