Uzņēmēji aicinās prezidentu neizsludināt normu par valdes locekļu atbildību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās Valsts prezidentu neizsludināt Saeimas trešdien atbalstīto normu, saskaņā ar kuru komercsabiedrības valdes locekļiem noteikta personiska materiāla atbildība par uzņēmuma nodokļu saistībām, informēja LTRK.

Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais priekšlikums par valdes locekļu atbildību „sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem "Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks",” sašutumu biedru vārdā pauž LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

„Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu, apstiprina!" neizpratnē ir LTRK vadītājs.

Endziņš norāda, ka LTRK vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu šo normu neizsludināt.

LTRK jau vairākkārt norādījusi uz apsvērumiem, kādēļ valdes locekļu papildu atbildības noteikšana par uzņēmumu nodokļu saistībām būtu izslēdzama no valsts budžeta "pakas".

Saeima atbalstīja ieceri no nākamā gada paredzēt arī valdes locekļu personīgi materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem.

Negodīgu uzņēmēju izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības, tāpēc Finanšu ministrija ierosināja, ka nodokļu parādus varēs piedzīt no uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.

Ministrija uzsvēra, ka principa ieviešana nenozīmē, ka tiks vajāti godīgi uzņēmēji, kuriem nav paveicies, jo šāda piedziņa tiks veikta tikai izpildoties vairākiem kritērijiem:

  • nodokļu parādam būs jābūt lielākam par 50 minimālajām mēnešalgām;
  • lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
  • konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas, nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
  • Valsts ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
  • nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti