Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Seksisms internetā: kibervajāšana apklusina sievietes

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas pagalmi: Policista acīm, skrējienā ar pastnieci un pastaigā ar fotogrāfu

Konflikts starp Liepājas skolēniem: pirmie secinājumi izmeklēšanas gaitā

Uzmanības trūkums un mūsdienu tehnoloģijas – kas veicina jauniešu vardarbību?

Starp Liepājas skolēniem, iespējams, sācies nacionālais „karš” - ar tik skaļiem ziņu virsrakstiem vietējie mediji atspoguļoja notikušo pilsētā šī gada janvārī. Vairāku dienu garumā Valsts policijas Liepājas iecirknī tika reģistrēta informācija par latviešu un krievvalodīgo skolēnu savstarpēju izrēķināšanos. Informācija izplatījusies sociālajos tīklos, kur tika veidotas pusaudžu grupas ar aicinājumu iesaistīties un izrēķināties. Tagad viss ir pieklusis, konfliktus izdevies novērst, tiek pratināti iesaistītie un rodas jautājums - vai jauniešu vidū samilzuši nacionālie jautājumi, vai konfliktus izraisa kas pavisam cits.

ĪSUMĀ:

Jauniešiem dažāda pieredze, bet problēmas atzīst

Lai neradītu lieku ažiotāžu kādā konkrētā skolā, skolēnus Latvijas Radio intervēja anonīmi, vienkārši taujājot par to, kas dzirdēts par jauniešu konfliktiem pilsētā, par grupēšanos un izrēķināšanos, vai mēdz būtu strīdi starp krievu un latviešu valodā runājošo jauniešiem. Kas notiek sociālajos tīklos, vai paši izjutuši emocionālu vai fizisku vardarbību? Radio intervēja jauniešus aptuveni 15-17 gadu vecumā, kāds bijis arī konfliktos iesaistīto vecums.  

“Man vecāki pateica, ka kaut kas tāds ir noticis. Es neko nezinu, nesaprotu, kāpēc. Šķiet, ka tas notika citā Liepājas pusē.  Es neko tādu neesmu piedzīvojusi. Esmu redzējusi, ka mazāki bērni viens otru apceļ. Internetā to vieglāk izdarīt, jo tur var arī anonīmi un aiz ekrāna visi ir lielāki, tad pasaka lietas, ko nevarētu dzīvē kādam acīs pateikt,” stāstīja kāda uzrunāta jauniete.  

“Manuprāt, jaunieši manā vecumā nestrīdas internetā, drīzāk jau tas ir emocionāli. Piemēram, pie bildēm uzraksta kādu nepatīkamu komentāru,” sprieda cita jauna liepājniece.  

“Interneta vidē viss ir pieejams, var atrast uzreiz kādu, kuri gribi apcelt. Ir bildes, kur dzīvo, kāda skola utt. Es skolā un pilsētas vidē jūtos droši,” atzina cits jaunietis.

“Es domāju, ka latvieši, nu ne jau visi, ir agresīvi pret krievu valodā runājošiem cilvēkiem, izturas kā pret svešiniekiem, manuprāt, tas ir nejauki. Jaunieši bieži vien sūdzas, ka cilvēki runā krievu valodā - šī nav krievu skola, runājiet latviski un tamlīdzīgi. Pieaugušie arī ir pret. Jaunieši vairāk iesaistās politikā, arī tas izraisa konfliktus,” sprieda cita jauniete.

Lūk, par ko runā skolas vecuma jaunieši. Katram sava pieredze un vēstījums par to, kas šobrīd notiek.

Policija: Konfliktu iemesls nebūt nav nacionālie jautājumi

Atgriežoties pie janvāra notikumiem, Latvijas Radio uzrunāja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieku Ingusu Ukstiņu.

„Janvārī Liepājā tika saņemta informācija par vairākiem desmitiem jauniešu, kuri pulcējās, lai savstarpēji izrēķinātos. Mēs aktīvi reaģējām, līdz ar to iesaistīti policijas spēki, lai novērstu šīs nekārtības un izrēķināšanās gadījumus.  Pamatojoties uz sākotnējo informāciju, tika uzsākts arī kriminālprocess par nodaļu saistībā ar nacionālo naidu,” stāstīja Ukstiņš.

Par to liecinājusi sākotnēji izskanējusī informācija.

Taču, veicot padziļinātu situācijas izpēti un pratinot aptuveni 50 jauniešus no dažādām Liepājas skolām, secināts, ka konfliktu iemesls nebūt nav nacionālie jautājumi.

“Izmeklēšana vēl turpinās. Ir izveidota izmeklēšanas grupa, kur iesaistīti gan izmeklētāji, gan nepilngadīgo lietu inspektori. Izmeklēšanas gaitā mēs esam nonākuši pie 100% apstiprinājumu tam, ka sākums nav saistīts ar nacionālo naidu, bet tā ir bijusi savstarpēju rēķinu kārtošana. Vieniem ir draugi, otriem draugi, un savējie iet aizstāvēt savējos,” sacīja Ukstiņš.

Figurēja arī vairākas pulcēšanās vietas, ieskaitot Liepājas 8. vidusskolu un Dienvidu fortus. Informācija sociālajos tīklos izplatījusies strauji, kas ļāva arī policijai ātrāk noreaģēt.

Policijas rīcībā ir arī jauniešu filmētie materiāli no kautiņu vietām, kas no sociālajām vietnēm izņemti un pievienoti lietas izskatīšanai. 

“Varētu teikt, ka ar sociālo tīklu palīdzību, vecāku, brāļu un māsu palīdzību esam spējuši izsekot šīm jauniešu gaitām, noskaidrot objektus un pulcēšanās vietas. Operatīvi reaģējot, mēs esam spējuši novērst lielākas sekas, kas varēja iestāties, ja šie kautiņi būtu notikuši.  Pagaidām nav jaunas informācijas, kaut gan pēc janvāra notikumiem vēl saņēmām informāciju par savstarpēju izrēķināšanos, bet mēs visu fiksējām un pārbaudījām.

Vai nu jaunieši saprata, ka policija ir gatava atkal iejaukties, vai kā, bet katrā gadījumā nekādi incidenti vairāk nav notikuši,” sacīja Ukstiņš.

Pilsētā jau klīst runas, ka izrēķināšanās saistīta ar futbolu, vēl kāds stāsta, ka iespējams iemesls ir divu skolu atrašanās zem viena jumta, jo kamēr notiek Liepājas 2. vidusskolā remonts, audzēkņi mācās Liepājas 8. vidusskolā, tad nu tiek dalītas ietekmes zonas, taču tās ir tikai baumas.

Nu jau vairāk nekā desmit gadus 8. vidusskola ir divplūsmu skola, skolas direktore Anita Kuncīte, kura skolā strādā septiņus gadus, pauda pārliecību, ka nav bijis pamata runāt par krievu un latviešu valodā runājošiem jauniešu konfliktiem, par ko būtu jāsatraucas.

„Neesam novērojuši tādas situācijas, ka starp tautībām veidotos konfliktu situācijas, reizēm starp pusaudžiem rodas drīzāk sadzīviskas nesaskaņas, bet ne starp nacionālo piederību pārstāvjiem, tāpēc to nevarētu saistīt ar to, ka pie mums jau otro gadu atrodas Liepājas 2. vidusskola,” sacīja Kuncīte.  

Pašvaldības policija: Mūsdienās jaunieši kļuvuši agresīvāki

No 2005. gada Liepājā astoņās vispārizglītojošās skolās tiek nodrošinātas pašvaldības policijas dežūras. Galvenokārt tas domāts, lai skolās, īpaši pilsētas mikrorajonos, nenāktu nepiederīgas personas, jo bijuši gadījumi, kad maziem bērniem prasīta nauda, vēl patruļas ieviestas, lai nepilngadīgie nelietu alkoholu un nesmēķētu.

Vasarās pašvaldības policija nodrošina arī papildu velo patruļas pilsētā. 

Ko novērojuši pašvaldības policijas darbinieki, atklāja Kaspars Vārpiņš: “Nodaļas darbinieki novērojuši, ka mūsdienās jaunieši ir kļuvuši agresīvāki nekā kādreiz, arī neiecietīgāki”.

“Viņi izceļas ar visatļautību, kad ne par ko nav jāatbild.  Ir tiesības, bet par pienākumiem aizmirst,” sprieda Vārpiņš.

“Ir daudz faktoru, kas to ietekmē, ir datori, vardarbīgas filmas, kas brīvāk ir pieejamas internetā. Bieži vien tā ir vecāku aizņemtība, fakts, ka viņi nepievērš bērniem uzmanību. Liela daļa uzskata, ka skola izaudzinās bērnu par cilvēku, un tā noņem no sevis atbildību. Tā pat ir lielākā problēma, trūkst vecāku uzmanības un bērniem jāmeklē dažādi veidi, kā iegūt vecāku uzmanību. Arī pirmie, kuri izbrauca no valsts, lai nopelnītu, vai arī strādā vairākos darbos, bērniem vairs nepievērsa uzmanību, lai tik būtu naudiņa, ko paēst un labas drēbes, bet uzmanības nebija, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši ir tādi, kādi viņi ir,” stāstīja Vārpiņš.  

Bērnu un jauniešu drošības jautājumi arvien vairāk tiek aktualizēti arī Baltijas jūras pilsētu savienībā. Drošas pilsētas komisijas priekšsēdētājs ir Liepājas pašvaldības policijas darbinieks Kaspars Vārpiņš. Viņš uzsvēra, ka problēmas, kas saistītas ar bērnu un jauniešu emocionālo un fizisko vardarbību, kļūst arvien aktuālākas.

„Galvenokārt tā ir emocionālā vardarbība, kas notiek diemžēl, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām. Kādreiz tas notika skolās vai kur citur reāli uz vietas, bet tagad tas notiek 7 dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī, sākot ar “WhatsApp”, “Twitter”, “Facebook”, e-pastos utt. Bieži vien pat bērns neapzinās, ka viņš tiek apcelts. Tiek pārveidotas bildes, parādās visādi teksti. Mēs aktualizējam šo jautājumu jau Baltijas līmenī. Plānojam izstrādāt iniciatīvas, kas rosinātu jauniešus pašus iesaistīties drošības izglītošanā par vardarbību pret bērniem. Jaunieši paši labāk zina, kā ar viņiem runāt un kā viņus sasniegt. Būs drošības iniciatīva. Tie, kurus apceļ, parasti par to nerunā, labākajā gadījumā mājās spilvenā raud…” stāstīja Vārpiņš.  

Ir veikta arī jauniešu aptauja, stāstīja Kaspars Vārpiņš. Nedaudz pārsteidzis fakts, ka jauniešus vairāk uztrauc drošība internetā, nevis fiziskā vardarbība.

“Tas vien jau par daudz ko liecina, kur esam nonākuši. Viņi neuztraucas par to, ka kāds varētu iesist, bet vairāk par emocionālo vardarbību, viņus uztrauc vairāk jautājums par datiem un internetu,” sacīja Vārpiņš.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti