"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.
Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.
Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.
"TA sabiedrībai" pilnībā pieder uzņēmumi "Centrus Real One", "Centrus parking" un "Hotel Centrus". "Centrus Real One" attīstīja kvartālu "Centrus", kas Rīgā atrodas starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielām.
"Centrus Real One" 2019.gadā apgrozīja 6 566 832 eiro un strādāja ar 3 943 290 eiro zaudējumiem. Dati par 2020.gadu vēl nav pieejami. "Centrus parking" 2019.gadā apgrozīja 280 454 eiro un strādāja ar 87 302 eiro peļņu, bet dati par 2020.gadu nav pieejami. Savukārt "Hotel Centrus" 2019.gadā strādāja ar 2 270 eiro zaudējumiem.
Arests uzlikts arī visām daļām Šleseram pilnībā piederošajā uzņēmumā "Avadel", kuru nominālvērtība noteikta 10 000 eiro. 2019.gadā uzņēmumam bija 25 432 eiro apgrozījums un nepilnu 6000 eiro zaudējumi, bet dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami. Šis Rīgā, Andrejostas ielā, reģistrētais uzņēmums darbojas nekustamo īpašumu jomā.
Šajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.
Deviņas personas apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Prokurors Monvīds Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.
Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital".
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.
Uzņēmumā aģentūrai LETA pirmdien skaidroja, ka dalība virszemes apraides ieviešanas projektā tam ir devusi iespēju attīstīt jaudīgu stratēģisku virzienu - televīziju, kā arī sniegusi pozitīvu finansiālu ietekmi. Tāpat auditu rezultāti nekonstatēja, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi.
Izvērtējot prokurora līdz šim sniegto informāciju un saņemot juridisko atzinumu no zvērinātiem advokātiem, valde secināja, ka uzņēmuma rīcībā nav faktu un informācijas, lai pieteiktos par cietušo un iesniegtu pamatojamu un pierādāmu kompensācijas pieteikumu.
"Tet" valde prokuratūrai par šo nosūtījusi vēstuli. Ja tiks saņemta kāda jauna informācija, kas liecinās par pamatu pieteikties par cietušo, valde atkārtoti izvērtēs savu lēmumu.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
