Viņa apliecināja, ka arhīva darbinieki zina par gadījumiem, kad cilvēki VDK dokumentus vietnē varējuši lasīt bez piereģistrēšanās. "To noteikti novērsīsim," uzsvēra Sprūdža.
Nākamgad, kad vietnē tiks publicēti dokumenti, kuri satur ierobežotas pieejamības informāciju, paredzēts ieviest arī drošo reģistrāciju, kurā lietotāji tiek validēti.
Pašlaik gan tas nenotiek, jo prasa pārāk lielas izmaksas, kā arī ierobežojumi būtu pretrunā ar to, kas rakstīts likumā, ka šogad publicētie dokumenti ir pieejami ikvienam,
skaidroja arhīva vadītāja.
Pēc tā dēvēto čekas maisu atvēršanas 20. decembrī cilvēku interese par to saturu bijusi ļoti liela. Pirmajās 12 stundās reģistrējās 12 tūkstoši lietotāju. Savukārt piektdien līdz plkst.13 reģistrēto lietotāju skaits bija pieaudzis līdz 15 300. VDK dokumenti vietnē kgb.arhivi.lv kļuva pieejami sabiedrībai vakar pēcpusdienā. Līdz pusnaktij mājaslapu bija apmeklējuši 54 tūkstoši lietotāju, savukārt līdz šodienas pulksten četriem – 34 tūkstoši.
Pēc "Google Analytics" datiem, līdz ceturtdienas pusnaktij ir bijuši 54 000 apmeklējumu. Savukārt līdz piektdienas plkst.16 vēl 34 tūkstoši.
Latvijas Radio secina, ka cilvēki lielākoties vēlējušies apmierināt ziņkāri - uzzināt, kā VDK dokumenti jeb čekas maisi izskatās -, jo vidēji lapā skatītāji kavējušies 8 minūtes. Visaktīvāk mājaslapa apmeklēta no Latvijas un Krievijas.
Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns spriež, ka čekas maisu saturs nav bijis sabiedrībā aktuāls temats.
Redzot sabiedrības reakciju sociālajos tīklos, pētnieks saskata divas cilvēku grupas. Vieni par tur lasīto nebrīnās un jautā, kāpēc šīs kartītes tik ilgi tika slēptas. Otri atzīst, ka tur izlasītie vārdi viņos raisa pārdomas. Tiesa, viņi mazāk brīnās par sabiedrībā pazīstamo cilvēku vārdu atrašanu.
Kaprāns saka, kāda būs plašākas sabiedrības reakcija, redzēsim vēlāk.
Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par čekas maisu saturu ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā. VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālus publiskos maijā. Kartītēs atrodamo aģentu vārdus ar uzskaites žurnālu iespējams salīdzināt savervētos no 1953. gada līdz 1987. gadam, pēc šī gada uzskaites žurnāla nav. Ar jauno gadu tiks publicēti arī tiesu spriedumi, kuros "maisos" atrodamie pierādījuši, ka ar VDK nav sadarbojušies.
KONTEKSTS:
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
