Uzlabojumu «ēnas puse» - speciālisti vairs negrib strādāt ginekoloģijas stacionāros

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Gandrīz visa ambulatorā medicīna Latvijā ir privātajā sektorā. Stacionārā aprūpē jeb tur, kur ārstē tos, kuri "guļ" slimnīcās, arī atalgojums ir zemāks. Piemēram, ginekoloģijā ārsts, kurš pieņem pacientus pēc pieraksta, saņem gandrīz divas reizes vairāk nekā tas, kurš strādā slimnīcā. 

 “Faktiski valsts ir radījusi situāciju, [ka] jāsaka taisnība saviem iedzīvotājiem — mēs varam nodrošināt labu ambulatoro sektoru plānveida ginekoloģijai, bet neatliekamā palīdzība – “sorry”, tur vairs nav, kas strādā,”  radio pieci.lv atzina Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Rezeberga norādīja, ka šāda situācija radusies, jo Veselības ministrija vēlējās uzlabot mātes un bērna veselību un samazināt zīdaiņu mirstību Latvijā. Sākums bija labs – notika vairāki uzlabojumi, tomēr tagad ir tā, ka stacionārā jeb tur, kur aprūpē slimnīcā guļošos, cilvēki negrib strādāt.

Pirms četriem gadiem Veselības ministrija uzsāka “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu”. Tas beidzās 2014. gadā. Konstatēja vairākas problēmas — veselības veicināšanas pasākumu trūkumu jaunajiem vecākiem, nepietiekošu primārās aprūpes reproduktīvo pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī problēmas neauglības ārstēšanā.

Lai problēmas novērstu, ambulatorajā aprūpē, t.i., poliklīnikās, ģimenes ārstu praksēs un citur iesaistīja tos ginekologus un speciālistus, kuri strādā privātajās klīnikās. Tā grūtnieču izmeklējumus un neauglības ārstēšanu gribēja padarīt pieejamāku.

“Tika ievērojami paaugstināta samaksa par grūtnieču aprūpi ambulatorajiem speciālistiem, bet tam nesekoja līdzi algas paaugstinājumi stacionārajā sektorā. Un realitāte šodien ir tāda, ka stacionārā ārsts nopelna 5,05 eiro stundā un ambulatorajā — 9,38 eiro stundā,” skaidroja Dace Rezeberga.

Ārsts, kurš strādā stacionārā, aprūpē pacientus visu diennakti, ir sarežģīti gadījumi, jāstrādā sestdienās un svētdienās un jābūt gatavam arī svētkos būt slimnīcā. Savukārt ambulatorā strādājošais visu plāno pats — pie tāda ārsta ir jāpierakstās.

“Ja mēs skatāmies uz darba laiku, tad jebkurā citā amatā ir 168 stundas, ārsti strādā normālo pagarināto darba laiku - 240 stundas. Un 240 stundas virs tām 168 stundām netiek apmaksātas kā virsstundas, bet tās skaitās normālais pagarinātais darba laiks. Protams, ka tas ambulatorais darbs cilvēkam ir interesantāks,” atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša.

Latvijas lielākajās universitāšu slimnīcās ārsti strādā noteiktu stundu skaitu gan stacionārajā aprūpē, gan ambulatorajā, tādējādi sekojot līdzi pacienta atveseļošanās ciklam. Kā atzīst slimnīcas, visgrūtāk ir nokomplektēt dežūru grafiku.  

“Šobrīd tas, ko es tiešām zinu, — mums ir diezgan grūti ar jaundzimušo ārstiem un aprūpi, mums ir ar ginekologiem problēmas. Es teiktu, ka lielāks izaicinājums mums tagad ir nodrošināt dežūras neatliekamajā palīdzības centrā, jo tur ir ļoti intensīvas dežūras. Pieredzējuši ārsti nelabprāt grib tur dežurēt,”  atklāja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas personālvadības daļas vadītāja Arta Biruma.

Zemais atalgojums, darbs naktī un grūtības sabalansēt privāto un darba dzīvi nemotivē ārstus dežurēt. Līdzīgi ir arī Rīgas Dzemdību namā, atzina Dace Rezeberga.

“Dakteri ir spiesti strādāt pāri savām spējām, es teiktu, daudziem ir arodsaslimšanas tāpēc,  ka tas nepaliek bez sekām. Realitāte ir tāda, ka tūlīt vairs nebūs, kas strādā, jo es īstenībā vairs nezinu, kā es Rīgas Dzemdību namā varēšu sastādīt dežūru grafiku ārstiem ginekologiem vasaras mēnešos, kad kāds tomēr ies atvaļinājumā,”  stāstīja Rezeberga.

Nevēlēšanās strādāt stacionārā ir Veselības ministrijas nepārdomātā soļa sekas, uzskata Rezeberga. Pēc ambulatoro ārstu atalgojuma pacelšanas stacionārā atalgojumu nepaaugstināja, lai gan to solīja.   Rezebergas ieskatā, ir radīta situācija, ka ļoti trūkst cilvēku stacionārajā un neatliekamajā palīdzībā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti