Panorāma

NATO karavīri palīdz organizēt palīdzību Ukrainai

Panorāma

Panorāma

Izvērtēs izsniegtos atbrīvojumus no eksāmeniem

Uzdod izvērtēt masveida atbrīvojumus no centralizētajiem eksāmeniem

Teju katrs desmitais skolēns šogad bijis atbrīvots no matemātikas centralizētā eksāmena, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Līdzīgi rādītāji arī pārējos centralizētajos eksāmenos. Šī tendence pievērsusi arī izglītības ministres Anitas Muižnieces ("Konservatīvie") uzmanību, un nu atbildīgās iestādes lūgtas izvērtēt atbrīvojumu pamatotību.

Izglītības ministre uzdod izvērtēt masveida atbrīvojumus no centralizētajiem eksāmeniem
00:00 / 03:23
Lejuplādēt

Kamēr lielākā daļa Latvijas skolēnu centralizētos eksāmenus jau nokārtojuši, citi gaida papildtermiņus. Taču vēl daļa no eksāmeniem ir atbrīvoti. Šādu atbrīvojumu visbiežāk skolēnam nosaka ģimenes ārsts saistībā ar kādām veselības problēmām. VISC dati rāda, ka šogad no eksāmeniem atbrīvoti vairāk nekā 1000 skolēnu. Visvairāk no matemātikas eksāmena 12. klasē. No kopējā kārtojušo skaita no šī pārbaudes darba atbrīvots teju katrs desmitais skolēns.

Izglītības ministre norādīja, ka šis skaitlis ir satraucošs. Īpaši vairākās skolās, kurās šādi atbrīvoti pat apmēram 35% no visiem 12. klases skolēniem. 

Piemēram, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, kurā no 211 beidzējiem no eksāmeniem atbrīvoti 74.

"Problēmas būtība ir tāda, ka daudzi bērni, īpaši, Covid-19 sakarā ir slimi. Viņi jau no jaunā gada nes atbrīvojumus. Pamatā tur ir neiroloģiskas saslimšanas. Mēs pārskatījām. Pirmkārt, tur ir beztermiņa atbrīvojumi. Otrkārt, mums ir pārstāvēta visa valsts no Ludzas līdz Liepājai. Līdz ar to tur dakteri ir izdarījuši savu darbu un mums nav pamata apšaubīt, ka būtu kaut kas nepareizi," skaidroja skolas direktors Jānis Japiņš.

Skolā īsteno arī neklātienes programmu, un tieši šajā programmā ir visvairāk atbrīvoto. Tomēr Japiņš to pārsvarā saista ar Covid-19 sekām, jo citus gadus tik liels atbrīvojamo skaits nav bijis. Dati rāda, ka visvairāk atbrīvoto šogad bijis tieši neklātienes skolās, tostarp, vairākās Rīgas tālmācības vidusskolās. Daudz atbrīvoto bijis arī Daugavpils 17. vidusskolā, tur no 160 skolēniem pārbaudījumus kārtoja 93, stāstīja skolas direktors Ivars Šķinčs.

"Šajā gadā gan pārāk daudz bija. Sevišķi vakara daļā mums bija daudz. Bet nu pamatojums, ka pieauguši cilvēki visi ir. Daži ir pat 50 gadus veci. Ir jāsaprot, ka šajā vecumā jau kaišu ir [vairāk],'' norādīja Šķinčs.

Šķinčs neredz pamatojumu šos atbrīvojumus apšaubīt. Tādas tiesības direktoram ir, piemēram, vēršoties Veselības inspekcijā. Šajā gadā gan neviens to nav darījis, taču Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrībā skaidroja, ka direktori parasti spēj atpazīt gadījumus, kad atbrīvojums varētu būt piešķirts nepamatoti.

Arī arodbiedrībā atzina, ka skaitlis ir satraucošs, taču masveida problēmu tur neredz. Tam piekrita arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

"Mēs dotajā brīdī neredzam, nevaram teikt, ka tā ir kaut kāda ārstu grupa, kas dod tos atbrīvojumus. Tur ir ļoti dažādi ārsti. Mūsu rīcībā ir nonācis izglītības iestāžu saraksts, kur ir procentuāli liels atbrīvojamo izglītojamo skaits. Ar šīm iestādēm ir pārrunāta rīcība un pieprasīts skaidrojums ar attiecīgajiem dokumentiem," teica IKVD pārstāvis Maksims Platonovs.

Izvērtēšana vēl turpinās. To pieprasījusi izglītības ministre, lūdzot arī Veselības inspekcijai pārbaudīt, vai attiecīgās pašvaldībās atbrīvojumus nav izrakstījis viens ārsts.

"Kā tas tā nākas, ka ir viena vai otra skola, kur liels vairums, dažkārt arī lielākais vairums skolēnu ir atbrīvoti. Un tas, ko es esmu lūgusi, lai Izglītības kvalitātes valsts dienests sazinās ar Veselības inspekciju un noskaidro padziļināti šos apstākļus, uz kāda pamata ir atbrīvoti šie skolēni. To, kas tiks noskaidrots šajā pārbaudē, to mēs pēc tam vērtēsim. Būtu gaužām bēdīgi, es teiktu, ja atklātos, ka, piemēram, vienā pilsētā vai vienā ciematā tas ir viens konkrēts ārsts, tad mēs paši saprotam, ka, visticamāk, tur varētu arī nebūt kaut kas kārtībā, bet tas ir Veselības inspekcijas kolēģu uzdevums – šo vērtēt," sacīja ministre.

IKVD brīdināja, ka, piesakoties studijām augstskolās, eksāmenu nekārtošanai var būt sekas. Tāpat darba tirgū obligāta prasība ir apliecinājums par latviešu valodas prasmi. Latvijas Televīzija pieprasījusi informāciju arī Veselības inspekcijai, un tā atbildēja, ka šogad pagaidām nav saņemti ne skolu, ne citu iestāžu iesniegumi – izvērtēt ārsta izsniegtā izraksta par eksāmena atbrīvojumu pamatotību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt