Veselības ministrija un arī tās padotības iestādes, kuras strādā, lai iespējami ātri vakcinētu iedzīvotājus un pārvarētu Covid-19 pandēmiju, nereti saskaras ar viltus informācijas radīto pretestību. Bez tam ir arī gadījumi, kad nepatiesa informācija tiek pausta par pašām iestādēm vai konkrētiem to darbiniekiem. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders pastāstīja, ka tādi gadījumi gan nav ikdiena.
Gadījumi, kad notiek vēršanās pret iestādēm, tiek traucēts to darbs vai tiek izplatīta absolūta nepatiesība par kādu no iestādēm, ir pāris reizes ceturksnī, paskaidroja Šneiders. Šādos gadījumos ministrija mēdz arī vērsties ar iesniegumu policijā.
"Jau kopš 2020. gada sākuma, kad šī tēma kļuva aktuāla, Veselības ministrija un padotības iestādes konstatēja gadījumus, ka apzināti tiek izplatītas viltus ziņas," teica Šneiders. "Kad šo ziņu mērķis ir vai nu radīt sabiedrībā satraukumu vai apgrūtināt mūsu iestāžu darbību, šādos gadījumos arī Veselības ministrija un mūsu iestādes ir vērsušās valsts policijā."
Šneiders atgādināja, ka
viltus ziņas, kas var ietekmēt, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vai slimnīcu darbu, var radīt apdraudējumu visai sabiedrībai.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko paskaidroja, ka likumi ļauj objektīvi izmeklēt viltus ziņu izplatīšanu un likumpārkāpējus sodīt. Pandēmijas laikā viltus ziņu izplatība ir pieaugusi, taču pašlaik situācija stabilizējusies, atzina Homenko.
"Parādoties skaidrībai saistībā ar Covid-19 saslimšanu, ar pandēmijas apmēriem, ar vakcinācijas iespējām, ar vakcinācijas pozitīvajiem rezultātiem, viennozīmīgi sabiedrība kļūst izglītotāka, un šiem viltus ziņu ražotājiem vairs nav tik viegli cilvēkus ieinteresēt un pievērst viņu uzmanību," teica Homenko. "Līdz ar to mēs vērojam samērā stabilu šo gadījumu samazinājumu."
Homenko paskaidroja, ka sadarbojas ar Veselības ministriju un pērn tās iesniegumi saņemti biežāk nekā 2021. gadā.
Kopš 2020. gada sākuma līdz šim brīdim Valsts policijas izmeklēšanā ir bijuši pieci kriminālprocesi, divi no tiem jau nonākuši līdz kriminālvajāšanai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts, ārsts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka viltus ziņu izplatīšana ir jāuzrauga vēl rūpīgāk un jāsoda vēl bargāk. Īpaši svarīgi ir arī vērsties pret nezinātniskiem, medicīniskus sasniegumus nepamatoti apmelojošiem paziņojumiem. Skride ir pārliecināts, ka īpaši stingri jāreaģē, ja šādus paziņojumus izplata cilvēks ar mediķa izglītību.
"Vispirms jau brīdināt, un tad skaidrs, ka jāliek arī naudas sodi tādiem viltus ziņu paudējiem," sacīja Skride. "Iespējams, jāierobežo viņu profesionālā darbība, ja viltus ziņu sniedzējs ir ārsts, tad jāizsaka viņam brīdinājums un, ja tas atkārtojas, tad šī profesionālā darbība ir jāierobežo noteikti. Līdz pat tādiem bargākiem soda mēriem. Ja tas apdraud arī valsts drošību, tad ir jāparedz arī kriminālatbildība."
Valsts policijas pārstāvis Dmitrijs Homenko paskaidroja, ka
viltus ziņu izplatīšana var tikt skatīta dažādi.
Piemēram, kā neslavas celšana. Par to paredzētais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana. Ja policija dezinformācijas izplatīšanā saskata huligānisma iezīmes, tad iespējamais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz diviem gadiem. Savukārt, ja tas darīts personu grupā, brīvību iespējams atņemt pat uz pieciem gadiem.
