Pasaulē veiktie pētījumi pierāda, ka neregulējamās gājēju pārejas nevis samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu, bet palielina to. Tostarp gājējiem - par 28%, transporta līdzekļiem - par 20%, bet kopumā - par 26%.
Savukārt regulējamās gājēju pārejas bez īpašās fāzes gājējiem samazina kopējo negadījumu skaitu par 1%, bet negadījumus ar gājējiem - par 8%. Regulējamās gājēju pārejas ar īpašo fāzi gājējiem samazina kopējo negadījumu skaitu par 7% un negadījumu skaitu ar gājējiem - par 12%.
Pašreiz uz valsts galvenajiem autoceļiem ir 98 gājēju pārejas, no tām 68 ir neregulējamas, savukārt 30 pārejas ir aprīkotas ar luksoforu. 25 ir divlīmeņu gājēju pārejas – tilti vai tuneļi.
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka neregulējamās gājēju pārejas nereti rada vairāk problēmu nekā risinājumu. Tāpēc plānots audits, lai izvērtētu pārejas un likvidētu tās, kas neatbilst drošības prasībām.
Diemžēl cilvēki, ieraugot gājēju pāreju, nereti uzskata, ka ar to pietiek un var šķērsot ceļu un neskatīties ne pa labi, ne pa kreisi, bet autovadītāji uz ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti negaida, ka kāds var šķērsot ceļu, un tas var novest pie negadījumiem, skaidroja Kononova.
Vislabākie ceļu infrastruktūras risinājumi mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēju un velosipēdistu) drošības paaugstināšanai ir divlīmeņu krustojumi, taču to izbūve prasa lielus kapitālieguldījumus.
Auditu LVC plāno pabeigt līdz šī gada beigām.
Pērn LVC sadarbībā ar Valsts policiju un CSDD ir veikusi padziļinātu izpēti par ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši 2016. gadā Rīgas reģionā un beigušies ar smagām sekām - bija smagi ievainotie vai bojāgājušie. Lielākā daļa no 84 negadījumiem bija uzbraukšana gājējam.
