Latvijas likumi aizliedz medijiem kurināt naidu un izplatīt tendenciozas vai apzināti maldinošas ziņas. Mediju uzraugu veiktais monitorings parādījis, ka Pirmajā Baltijas kanālā retranslētais Krievijas 1. kanāla raidījums “Vremja”, martā, stāstot par notikumiem Ukrainā, bijis vienpusīgs un neobjektīvs. NEPLP par šiem sižetiem sākusi administratīvo pārkāpumu lietu.
„Jautājums ir par to, vai Pirmajam Baltijas kanālam tik ļoti vajag nodarboties ar Krievijas kara propagandu, jo principā viņi varētu izņemt šo raidījumu „Vremja” un problēma lielā mērā būtu atrisināta (..) jo mums nav intereses uz Latvijā veidotu saturu kaut kā viņus ierobežot. Te mēs nerunājam par Latvijā veidoto saturu, mēs nerunājam par Latvijas ziņām, kas ir tūlīt pēc Maskavas ziņām,” norāda padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Lietu izskatīs aptuveni divos mēnešos. Likumā noteikts skaidri – ja kanālu gada laikā trīsreiz soda par kādiem pārkāpumiem, mediju uzraugi lemj par tā slēgšanu. PBK divi sodi jau ir un, ieskaitot ceturtdien sākto lietu, vēl divi iespējamie pārkāpumi ir izskatīšanas stadijā. Kanāla pārstāvji gan šādu padomes rīcību pielīdzina cenzūrai.
“NEPL padomes cīņa pret PBK patiesībā liecina par cīņu pret vērtībām, kas liktas Eiropas Savienības mediju politikas pamatos – informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju daudzveidību. Padome ar saviem nemitīgajiem centieniem aizliegt vai ierobežot savas valsts iedzīvotājiem pieeju no Krievijas raidošo mediju saturam demonstrē tipisku padomiskās domāšanas stilu un rīcību un pēc būtības cenšas darboties kā politiskais cenzors,” teikts PBK paziņojumā medijiem.
Toties kanāla “Rossija RTR” rādīšanu Latvijas teritorijā padome lēma uz trim mēnešiem apturēt vispār. Lēmums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, kas notiks nākamnedēļ. Arī šis lēmums pieņemts Ukrainas krīzes atspoguļojuma dēļ. „Mēs konstatējām naida kurināšanu etniskās un valsts piederības dēļ un arī aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. Šie ir tie nosacījumi, kas likumā ir minēti, kādos gadījumos ir jāierobežo,” norāda Dimants.
Diskusijas ap Krievijas televīzijas kanālu un PBK saturu aizsākās Ukrainas krīzes laikā. NEPLP, kā arī Saeimas Cilvēktiesību komisija un dažādi eksperti atzina, ka Krievijas televīzijas kanāli ir kļuvuši par Krievijas valsts ideoloģiskajiem ieročiem, kas ietekmē gan situācija valstīs, kur šie kanāli tiek rādīti, gan arī attaisno un pat leģitimē vardarbību pret Ukrainas valsti.
