Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šo atlikšanu pamato ar Valsts kontroles (VK) ieteikumiem. "Mēs grozām MK noteikumus attiecībā uz e-veselību, balstoties uz to, ko ir ieteikusi VK. Tā iesaka neapgrūtnināt pacientus ar negatavu e-veselības projektu (..)," sacīja Belēvičs.
Saistībā ar plānotajām izmaiņām vēl nepieciešami grozījumi vairākos likumos, tostarp Ārstniecības likumā un likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, jo plānots, ka, sākot no nākamā gada 1. jūlija, darba devēju informēšanai par darbinieku darbnespēju tiks izmantota Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma.
Vēl pusgadu Veselības un Labklājības ministrijas diskutēs par iespēju nodrošināt datu apmaiņu starp Veselības inspekciju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par anulētajām, nepamatoti izsniegtajām darbnespējas lapām. Uz šādas datu apmaiņas ieviešanu uzstāj Labklājības ministrija, savukārt Veselības ministrijas amatpersonas pret to iebilst.
Šo iebildumu dēļ valdības komitejas sēdē izcēlās asa vārdu pārmaiņa starp labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS) un Nacionālā veselības dienesta vadītāju Dainu Mūrmani-Umbraško. Ministrs pārmeta Mūrmanei-Umbraško darba nespējas lapas saukšanu par sociālu funkciju - viņaprāt, tā ir medicīniska funkcija.
Labklājības ministrs ir pārliecināts, ka elektronisko darbnespējas lapu ieviešana ir labs iemesls, lai atteiktos no „pacientu dzenāšanas” pa institūcijām.
E-veselības sistēmas izveidē jau ieguldīti vairāk nekā 14 miljoni eiro. Valsts kontroles ieskatā, vairāk nekā 700 000 eiro no šīs summas ir iztērēti nelietderīgi un pastāv risks, ka, nesasniedzot projekta ieviešanas mērķus, Latvijas valstij var nākties atmaksāt nepamatoti iztērētos līdzekļus vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.
