No šī līguma labums ir jāgūst visām pierobežas pašvaldībām, lai nav tā, ka visu nosaka tikai Rīgā un Tallinā – tā pirms līguma parakstīšanas savā uzrunā uzsvēra Abjas pašvaldības vadītājs Pēteris Rahnels. Kā uzskata Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins, pirmkārt kopīgi būs lielāka iespēja startēt Eiropas Savienības projektos.
Līgumu parakstīja visas 23 abu valstu pierobežas pašvaldības. Tas paredz sadarbību ekonomiskajā, tūrisma, kultūras un sociālajā sfērā. Bet ierosme, var teikt, nāk no tūrisma jomas. Šī līguma nepieciešamību pamato Rūjienas kultūras un tūrisma centra vadītāja Guna Ķibere:
„Visas lietas, ko mēs kopīgi darām, ir kaut kādā veidā jāatrunā vai jābūt pierādījumam, kāpēc mēs to darām, kāpēc to esam izvēlējušies. Veicot pasākumus, gatavojot tūrisma kartes, vajadzīgs apstiprinājums. Tagad mēs, visas pašvaldības, esam vienojušās, un vairs nebūs vajadzīgi atsevišķie mazie līgumiņi par katru kopīgo darbību.”
Ar tūrisma jomu arī saistās viens no galvenajiem sadarbības virzieniem, Guna Ķibere uzsver, ka jau šobrīd tūristiem ir interese par iespēju reizē apskatīt abas valstis un darbojas vairāki kopīgi maršruti, tagad varēs ietvert visu Ziemeļu stīgu.
Daudzām pierobežas pašvaldībām līdz šim ir bijusi sadarbība ar otras valsts kādu pašvaldību kultūras vai izglītības jomā, bet tāda plašāka visas pierobežas skatījuma nav bijis. To, ka tagad tāds var veidoties un ka būs arī personīgie kontakti, kā galveno uzsver Mazsalacas novada vadītājs Harijs Rokpelnis:
„Lai gan esam kaimiņos – rokas stiepiena attālumā -, tiešo saišu un kontaktu ir maz. Šī ir laba iniciatīva, beidzot varam viens otru sejā ieraudzīt, aprunāties, izvēlēties skaidrus punktus sadarbībai.”
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka šis līgums savā ziņā ir arī atbilde abu valstu reģionu politikai, kuru kā līdzsvarotu visas valsts teritorijā nevar vērtēt. Karksi pašvaldības vadītājs Taimo Tugi atzīst šajā ziņā situācija abās valstīs ir līdzīga:
„Igaunijas valdība arī vairāk atbalsta pilsētas, lauki tiek atstāti novārtā, ieguldījumi ir vairāk pilsētās, un tiek uzskatīts, lai lauku pašvaldības tiek galā pašas.Un tas ir arī šodienas līguma mērķis - atdzīvināt pierobežas dzīvi un abu valstu valdībām parādīt, ka arī laukos kaut kas notiek, ne tikai pilsētās.”
Sadarbības līgums starp 23 pierobežas pašvaldībām noslēgts ir pieciem gadiem.
